Trešdiena, 2026. gada 04. novembris 06:24
Vārda dienas: Atis, Oto, Otomārs
Ikgadējā pavasara tēma, par ko stāsta Latvijas mediji, ir kūlas dedzināšana, kurai nevar atrast saprātīgu risinājumu. Vasarā to nomaina izbrīns par latvāņu audzēm. Gadu gaitā atjaunojušās gan žurnālistu, gan ierēdņu paaudzes, bet latvāņi aug. Pretuzbrukumu svešajam agresoram šogad uzsākusi arī Somija. Sabiedrība iepazīstināta ar Nacionālo svešo augu sugu stratēģiju, kas kļuvusi par daļu no valdības programmas. Stratēģijas mērķis ir pilnīgi iznīcināt latvāņus. Visā Somijā konstatēti 10 000 latvāņu audžu. "Vai var pievārēt tik varenu ienaidnieku?" jautā somi, un paši atbild, ka varot gan, bet cīņa būšot gara. Plānots, ka karš pret latvāņiem ilgs 20 gadus. Attēlā: gluži vai zobenu cīņa ar latvāņiem Siguldas novadā.Vasarsvētku jausmā Latvijas augi sniedzas pretim debesīm. Pļavās atkal plaukst margrietiņas, sveķenes, vīgriezes un citas jāņu zāles. Bezdelīgactiņu vairs nav, toties pretim uzvarai dodas latvāņi, kas iznīcina vietējos augus un nodara ļaunumu cilvēkiem.
Ikgadējā pavasara tēma, par ko stāsta mediji, ir kūlas dedzināšana, kurai nevar atrast saprātīgu risinājumu. Vasarā to aizstāj izbrīns par latvāņu audzēm. Gadu gaitā atjaunojušās gan žurnālistu, gan ierēdņu paaudzes, bet latvāņi aug. Cik šausmu nav attēlojuši mediji, cik baismīgi bijuši skati ar apdegušiem cilvēkiem! Tuvojoties rudenim, šis jautājums parasti norimst – līdz nākamai vasarai.
Vai pacelts baltais karogs
Jau 2005. gadā Vides ministrijā notika diskusija par latvāņu apkarošanu un runāja, ka cīņā pret latvāņiem izmantos ES naudu. Togad pēc aptaujām kļuva zināms, ka latvāņi Latvijā aizņem aptuveni 12 000 ha mūsu dzimtenes zemes.
2006. gada jūnijā parādījās Ministru kabineta rīkojums nr. 426 – "Latvāņu izplatības ierobežošanas programma 2006. – 2012. gadam". Par atbildīgo noteica Vides ministriju ar ministru priekšgalā – vismaz tā to toreiz pasniedza sabiedrībai. Šobrīd daudzas atbildības deleģētas tālāk, bet, par ko īsti atbild Vides ministrija un ko šajā jomā tā darījusi vai plāno darīt, nav īsti zināms. No malas raugoties, izskatās, ka ministrija pacēlusi balto padošanās karogu. Būtu iepriecinoši dzirdēt, ka tā nav tiesa.
Pērn Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), kas veido datubāzi par latvāņu izplatību un atbild par tās uzturēšanu, ziņoja, ka latvāņi izplatījušies 98 Latvijas pilsētās un novados. Cīņa it kā norit, īpaši tajās pašvaldībās, piemēram, Siguldas novadā, kas pašas aktīvas, bet, vai tā ir efektīva visā Latvijā, tas ir cits jautājums.
Somi piesaka karu
Gandrīz vai Ziemas karam (1939. g.) līdzvērtīgu pasākumu pret svešo agresoru sākusi Somija. Šogad Somijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrija iepazīstināja sabiedrību ar Nacionālo svešo augu sugu stratēģiju, kas kļuvusi par daļu no valdības programmas.
Stratēģijas mērķis ir pilnīgi iznīcināt latvāņus. Visā Somijā konstatēti 10 000 latvāņu audžu, no kurām lielākās aizņemot pat veselu hektāru. Latvijā tātad latvāņu ir ievērojami vairāk, īpaši attiecībā pret valsts teritoriju. "Vai var pievārēt tik varenu ienaidnieku?" jautā somi un paši atbild, ka varot gan, bet cīņa būšot gara. Plānots, ka karš pret latvāņiem ilgs 20 gadus. Kā īstā karā, tiks izveidots ģenerālštābs, bet par operatīvo darbību būs atbildīgas vietējās nodaļas.
Somi uzskata, ka ienaidnieku jābeidz žēlot un ir nepieciešami steidzami grozījumi likumdošanā. Latvānis jāpadara par nelikumīgu sugu.
Otra problēma ir izlūkošana. Ierēdņu rotas nespēj atrast visas latvāņu audzes, tādēļ cīņā jādodas visai sabiedrībai, uzskata somi. Vietās, kur manīti latvāņi, izsludina talkas.
Ienaidnieks tātad ir jāiznīcina visur, kur tas pamanīts. Mazākas audzes var iznīcināt cilvēki paši. Tas nozīmē darbu ar lāpstu, latvāņu noduršanu, izrakšanu ar visām saknēm. Otrs paņēmiens, kuru plāno likt lietā somi, ir nosegt audzes ar melnu biezu plēvi un turēt to trīs gadus.
Liks lietā ķīmiskos ieročus
Somi uzskata, ka lielākus ienaidnieka grupējumus iespējams iznīcināt tikai ar ķīmiskajiem ieročiem. Tādā gadījumā nepieciešama profesionāla rīcība un attiecīgi aizsargtērpi. Šim nolūkam labi noderot glifosāts, kas iesūcas augā – sākot ar lapām un beidzot ar saknēm. Tā ir vispārējas iedarbības inde, kas iznīcina visus augus bez izņēmuma – gan viengadīgus, gan daudzgadīgus. Latvijā ir pazīstams šīs vielas izstrādājums raundaps.
Ja arī latvānis atkāpsies no Somijas teritorijas, tas nenozīmē, ka karš būs uzvarēts. Augs ir sīksts un neatlaidīgs, tā sēklas saglabā dīktspēju pat desmit gadus. Katra audze jāuzmana vēl ilgi.
Turklāt jāuzmanās, lai bīstamās sēklas neiekļūst valsts teritorijā no ārzemēm. Viltīgais ienaidnieks Sosnovska latvānis uzglūn Somijai no austrumu puses, tas izpleties Ziemeļkarēlijā.
Darba grupa paziņojusi, ka pret jebkuru valstī ienākošu svešu augu sugu jāizturas ar aizdomām. Godīgas un darbīgas svešās sugas joprojām tiek uzņemtas draudzīgi.
***
Uzziņa
l Plašāka informācija par latvāni, kā arī invadētās teritorijas meklēšana pēc dažādiem kritērijiem ir pieejama VAAD mājaslapā www.vaad.gov.lv sadaļā – Informācija sabiedrībai "Par Latviju bez latvāņiem".
l Šajā mājaslapā iespējams arī elektroniski informēt par teritorijām, kas invadētas ar latvāni. Te iespējams arī meklēt uzmērītās teritorijas pēc īpašnieka, kadastra numura, uzmērīšanas gada vai novada.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
