Rīga 24°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 6m/s
Trešdiena, 2024. gada 22. maijs 10:27
Vārda dienas: Emīlija
Piesaka jaunu politisku spēku
Ir sākusies tautas kustība par labklājīgu, labu, gudru Latviju, un "es šai kustībai piedošu politisku virzību," tā vakar tradicionālajā Saeimas pavasara sesijas noslēguma uzrunā solīja Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Valda Zatlera uzruna ir politisks manifests, uzskata Saeimas deputāti, un ar to V. Zatlers sācis savu priekšvēlēšanu kampaņu. Parlamentārieši prezidenta uzrunu klausījās uzmanīgi, kā konkurenta teikto, tomēr ar zināmu rezignāciju un skepsi: sak, skaidrs, ka pēc 28. maija neuzticības izteikšanas Saeimai prezidents parlamentāriešus pa spalvai neglaudīs.
Uzrunā V. Zatlers uzsvēra, ka pēdējos gados Latvijai nācies pārdzīvot daudz grūtību, bet pēdējā laikā redzami "arī pozitīvi signāli" un "uzticība Latvijas valsts rīcībspējai starptautiskajā arēnā ir atjaunota". Daudz bēdīgāk esot ar Latvijas iedzīvotāju uzticību Latvijas varai, un "pastāv liela plaisa starp varu un sabiedrību. Joprojām cilvēki uzdod jautājumus, vai tie lēmumi, kas tiek pieņemti Saeimā un valdībā, viennozīmīgi ir viņu interesēs un vienīgi viņu labā". Trūkumi Latvijas politiskajā sistēmā bija redzami jau sen, atzina prezidents, piebilstot, ka rosinājis Saeimas atlaišanu, jo "Saeima nespēja, varbūt arī nevēlējās veikt pozitīvas pārmaiņas politiskajā sistēmā un politiskajā vidē". Šis lēmums gan neesot bijis vērsts konkrēti pret kādu no deputātiem. "Daudzi no jums ar pilnu atbildības sajūtu ir strādājuši Latvijas valsts labā. Un daudzus no jums es dziļi cienu," Saeimā sacīja V. Zatlers.
"Šis ir rīcības laiks, dinamisks laiks, kad cilvēki nestāvēs malā. Ir ļoti liela varbūtība, ka tauta aicinās rīkot jaunas Saeimas vēlēšanas, un tagad, kad vēlētāji atguvuši ticību, ka Latvijas valstī kaut kas var mainīties, tikai rīcības cilvēki iegūs tautas simpātijas," sacīja prezidents. Šajās dienās pirmo reizi prezidentūras laikā viņš izjutis, ka pārmaiņas sabiedrībā notiek. Zatlera kungu pozitīvi pārsteigusi cilvēku atvērtība un vēlēšanās uzņemties atbildību par savu valsti.
Tas viņam liekot būt pārliecinātam, ka sākusies tautas kustība par labu, labklājīgu, gudru Latviju, un pēc prezidentūras beigām viņš sola tai "piedot arī politisku virzību".
11. Saeima būs pārmaiņu Saeima, prognozēja V. Zatlers, un tai būs jāpabeidz 10. Saeimas laikā iesāktais, lai sabiedrībā ienestu vairāk atklātības un ticības valsts varai. "Būtiskāk, lai mēs saprastu, ka šobrīd pieliekam punktu gan ēnu ekonomikai, gan ēnu politikai. Mēs gribam, lai mūsu politikā ienāk jauni cilvēki ar skaidru sirdsapziņu, ar skaidriem mērķiem, ar intelektu, ar spējām strādāt un, pats galvenais – ar ambīcijām pārvaldīt mūsu valsti labāk, nekā esam to spējuši līdz šim brīdim," sacīja prezidents. Viņš aicināja politiku nodalīt no biznesa, jo "politibiznesā" zūd politiskā atbildība, un no tā izriet dažādas citas problēmas.
Kā 11. Saeimas uzdevumus prezidents ieskicēja arī rūpes par izglītību un par veselības aprūpes sistēmas tēriņu pārskatāmību: "Kur paliek vairāk nekā miljons latu dienā, ko mēs tērējam veselības aprūpei?" Vajadzīgas pārmaiņas valsts politiskajā sistēmā, jāpieņem Satversmes grozījumi attiecībā uz prezidenta pilnvaru paplašināšanu un ievēlēšanas kārtību, kā arī jāsakārto vēlēšanu sistēma, jāizveido vēlētāju reģistrs.
Kandidāts nr. 1
"Šajā prezidenta uzrunā, kas, jāteic, bija labi strukturēta un veidota kā politiska runa, skaidri parādījās pretnostatījums "mēs" un "jūs", un tas ir raksturīgi jaunam politiskam spēkam, kas pretendē uz plašu tautas atbalstu," no lingvistiskā viedokļa raugoties, secina valodniece un "Vienotības" deputāte Ina Druviete. "Tā ka tika dots ļoti skaidrs mājiens uz jauna politiska spēka veidošanu," atzīst I. Druviete, tomēr viņa gan pilnībā neizslēdza iespēju, ka prezidents beigu beigās varētu izšķirties par pievienošanos "Vienotībai". Šāds piedāvājums prezidentam izteikts, un saņemta atbilde, ka V. Zatlers padomāšot līdz Jāņiem.
Arī valodniece Dzintra Hirša ("Vienotība") prezidenta teiktajā saklausījusi pavisam noteiktu solījumu izveidot jaunu partiju un tad kā kandidātam nr. 1 startēt 11. Saeimas vēlēšanās. "Piedot politisko virzību kādai tautas kustībai iespējams, to izveidojot par partiju. Kā citādi?" vaicā Dz. Hirša.
"Prezidents ir pieteicis gatavību iesaistīties politikā," ziņu aģentūra BNS citē premjerministra Valda Dombrovska ("Vienotība") teikto, atgādinot, ka vēl pirms Jāņiem "Vienotībai" būšot iestāšanās pārrunas ar V. Zatleru. "Nosacījums, ar ko Zatlera kungs tagad ir nācis – naudas un oligarha lomas samazināšana politikā, sakrīt ar "Vienotības" pozīciju," teica V. Dombrovskis, secinot, ka būšot grūti runāt par pozitīvām pārmaiņām nākamajā Saeimā, ja tur vairākumu gūs "politiskie spēki, kas sistemātiski ir balsojuši oligarhu interesēs, [tādi] kā "Par labu Latviju", ZZS un "Saskaņas centrs"".
Līdz šim V. Zatlers atklāti nav paziņojis, kā plāno iesaistīties politikā, un aktīvi konsultējas ar politiķiem un sabiedrībā zināmiem cilvēkiem. Trešdien viņš ticies ar bijušo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti un Augstākās tiesas bijušo priekšsēdētāju Andri Guļānu. Visi par runāto klusē. Medijos izskanējis, ka saistībā ar "Zatlera partiju" uzrunāts arī bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs un Krājbankas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.
"Pamodina" vēlēšanu tuvums
Vakar Saeima "pamodās" un jaunu virzību guva arī vairākas iniciatīvas. V. Zatlers rosināja atklāt mediju patiesos īpašniekus "līdz vārdam un uzvārdam, lai būtu skaidrs, cik lielā mērā īpašnieku nostāja ietekmē mediju". Valsts prezidenta kanceleja 10. jūnijā Saeimai bija nosūtījusi vairākus likumprojektu grozījumus, un prezidents uzrunā aicināja grozīt trīs likumus: Krimināllikumu, lai ļautu sodīt partiju nelegālos finansētājus; likumu par priekšvēlēšanu aģitāciju, lai 30 dienās pirms vēlēšanām tiktu ierobežotas politiskās reklāmas un priekšplānā izvirzītos politiskās diskusijas; KNAB likumu, paaugstinot profesionālās prasības KNAB biroja vadītājam. Likumprojekti nodoti attiecīgajām komisijām. Vairāki grozījumi, kas pirms tam iegūluši Saeimā, vakar pēkšņi tika virzīti uz priekšu. Tiesa, ne prezidenta runas iespaidā, atzīst Dz. Hirša, bet tuvo vēlēšanu dēļ, un "ZZS tagad piekāpjas jautājumos, par kuriem pirms tam balsoja "pret". Ja tā būtu noticis agrāk, Saeima būtu varējusi pieņemt labus likumus; šodien grozījumus varam vien virzīt izskatīšanai komisijās".
Vakar Saeima atbalstīja un nodeva izskatīšanai Juridiskajai komisijai "Vienotības" iesniegtos grozījumus Saeimas Kārtības rullī, kas nosaka atklāto balsojumu par tādām amatpersonām kā tiesībsargs, valsts kontrolieris, tiesneši, SAB direktors, ģenerālprokurors, KNAB vadītājs, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs, bet aizklātu – par Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu kandidatūrām. Komisijām nodoti arī grozījumi Darba likumā, kas liegs darba devējam izvirzīt nepamatotas svešvalodas prasības; visbiežāk darba meklētājiem "automātiski" tiek pieprasīta krievu valoda.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003