Rīga 24°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 5m/s
Trešdiena, 2024. gada 22. maijs 16:23
Vārda dienas: Emīlija
Ar trim gadiem augstskolā nepietiek, lai veidotu nopietnu karjeru
Kā lietosiet augstskolā gūtās zināšanas, kur grasāties strādāt?
Atbild LU Sociālo zinātņu fakultātes bakalaura studiju programmas "Politikas zinātne" absolventi.
Daiga Deģe (sākumā studēja par valsts budžeta līdzekļiem, taču vēlāk "aizrotēja" uz maksas grupu):
"Grasos studēt maģistrantūrā. Līdz šim neesmu strādājusi un arī pašlaik konkrētu plānu par darbu nav. Nākotnē vēlētos strādāt Aizsardzības ministrijā, jo militārā joma ir tā, kas mani sevišķi interesē."
Artūrs Mačāns (studēja par valsts budžeta līdzekļiem): "Līdz šim neesmu strādājis darbu, kas saistīts ar politikas zinātni, taču esmu darījis citādus darbus – mūzikas jomā. Tagad apsveru iespēju mācīties maģistrantūrā, bet meklēšu arī iespējas līdztekus strādāt. Ceru uz darbu valsts iestādē, nākotnē varētu kļūt ierēdnis."
Krista Silkāne (studēja par valsts budžeta līdzekļiem): "Par savu nākotni vēl neko konkrētu neesmu izlēmusi. Šobrīd nestrādāju, bet esmu strādājusi par pārdevēju konsultanti un citādus palīgdarbus. Maģistrantūrā patlaban nedomāju studēt. Vajadzētu vienu gadu izlaist, lai saprastu, ko tālāk darīt. Darbu meklēšu, bet šaubos, vai sanāks atrast kaut ko, kas saistīts ar manu izglītību."
Staņislavs Lopatinskis (studēja par valsts budžeta līdzekļiem): "Grasos studēt tālāk maģistrantūrā, jo trijos gados nevar iegūt pietiekamu zināšanu bagāžu, kas nepieciešama politologam. Vispirms gribētu gūt darba pieredzi nacionālajā līmenī, tāpēc šovasar esmu pieteicies praksē Ārlietu ministrijā. Vēlāk meklēšu prakses iespēju vai darbu ārzemēs, piemēram, Briselē, Eiropas Savienības struktūrās. Ceru, ka iznāks arī iesaistīties "Erasmus" studentu apmaiņas programmā un pastudēt ārzemēs."
Ērika Gūtmane (studēja par valsts budžeta līdzekļiem): "Esmu jau iestājusies Māstrih-
tas universitātē maģistra studiju programmā "Eiropas studijas". Tur nolēmu studēt tāpēc, ka šajā augstskolā ir ļoti internacionāla vide, tā ir tuvu Briselei un, cik man zināms, šī augstskola savus studentus arī īpaši bīda uz dažādām praksēm Briselē esošajās Eiropas iestādēs. Arī studiju programma man šķiet interesanta.
Pēc maģistra studiju pabeigšanas domāju mācīties tālāk – varbūt iegūt vēl kādu maģistra grādu, varbūt studēt doktorantūrā. Vēlos iegūt pēc iespējas daudzpusīgāku un labāku izglītību, jo sapņoju par akadēmisku karjeru."
Zanda Aveniņa (studēja par valsts budžeta līdzekļiem): "Domāju turpināt studijas Skotijā Glāzgovas universitātē. Studēšu maģistrantūrā, kaut studiju jomu vēl neesmu izvēlējusies. Jau vidusskolā biju izlēmusi, ka maģistra grādu iegūšu Lielbritānijā. Tagad papildu stimulu doties uz ārzemēm dod arī draugs, kurš Skotijā studēs arhitektūru.
Plānoju studēt par brīvu, bet strādāt, lai sevi uzturētu. Pēc studijām Skotijā domāju atrast kādu augstskolu Itālijā, kas ir mana sapņu zeme. Tāpat domāju labāk apgūt franču valodu. Esmu nolēmusi pēc mācībām atgriezties Latvijā. Nākotnē vēlētos kļūt par diplomāti."
Artūrs Hoļavins (studēja par valsts budžeta līdzekļiem): "Turpināšu mācības Zviedrijā Upsalas universitātē. Maģistrantūrā studēšu politikas zinātni un starptautisko politiku. Pēc studiju pabeigšanas domāju tur palikt, strādāt zinātnes jomā. Šajā augstskolā jau esmu mācījies "Erasmus" studentu apmaiņas programmas ietvaros. Grasos specializēties ES un Krievijas savstarpējo attiecību jautājumos."
Rihards Cars (studēja par maksu): "Mani interesē darbs valsts iestādēs, jo tā ir stabila darba vieta, ar stabilu algu. Vairāk mani interesētu darbs ārlietu jomā. Viens no variantiem, kā sākt savu karjeru, ir iegūt darba pieredzi policijā."
Miķelis Bendiks (daļu studiju laika studēja par valsts budžeta līdzekļiem, daļu par maksu): "Esmu jau sācis strādāt – norvēģu dibinātā uzņēmumā esmu vidēja līmeņa menedžeris. Tur turpināšu strādāt arī šo gadu pēc studijām. Kaut arī augstskolā vairāk esmu apguvis zinības, kas piemērotas darbam valsts pārvaldē, tās tomēr var izmantot arī privātajā sektorā, tikai jāpielāgo. Valsts iestādēs strādātu, ja būtu konkurējošs piedāvājums. Runa ir ne tikai par algu, bet arī par izaugsmes iespējām. Plānoju arī studēt maģistrantūrā, taču precīzu nozari vēl nezinu. Nākamajā studiju gadā došos studēt ārvalstīs, iespējams, ASV vai Nīderlandē. Studēšu politoloģiju, socioloģiju vai projektu vadību. Es nezinu, vai atgriezīšos Latvijā."
Indra Gržibovska (studēja par maksu): "Man ir savs bizness, veikals, taču, protams, man profesionāli gribētos izmantot arī augstskolā gūtās zināšanas. Tāpēc domāju meklēt attiecīgu darbu – vispirms Liepājā, kur dzīvoju, tad varētu skatīties arī uz Rīgu un pēc tam doties uz ārzemēm. Visvairāk mani interesētu darbs ES vai ANO institūcijās."
Andris Skrastiņš (daļu studiju laika studēja par valsts budžeta līdzekļiem, daļu par maksu): "Vēl nav skaidri zināms virziens, kādā iešu, taču domāju, ka varētu strādāt ne tikai darbu, kas saistīts ar politikas zinātni, bet arī tādu, kas saistīts ar sabiedriskām attiecībām. Grasos studēt maģistrantūrā, taču ne politoloģiju, jo vēlos, lai man būtu plašāka spektra izglītība."
Nadežda Žeļezņaka (mācījās par maksu): "Latvijas Universitātē (LU) turpināšu politikas zinātni studēt maģistrantūrā. Vēlētos iesaistīties arī studentu apmaiņas programmā un aizbraukt mācīties ārzemēs, taču tikai uz neilgu laiku. Pēc maģistrantūras pabeigšanas meklēšu darbu kādā valsts iestādē, taču vēlāk vēlētos strādāt arī kādā starptautiskā organizācijā."
Guna Jākobsone (mācījās par maksu): "Es jau strādāju – Rīgas Tehniskajā universitātē piesaistu ES līdzekļus zinātnes projektiem. Darbā varu izmantot augstskolā gūtās zināšanas. Domāju, ka politologa izglītība noder darbā jebkurā valsts iestādē."
Jānis Gorbunovs (mācījās par valsts budžeta līdzekļiem): "Domāju, ka augstskolā gūtās zināšanas var izmantot dažādās darba vietās – sākot no Eiropas Parlamenta un beidzot ar valsts un pašvaldību institūcijām. Esmu bijis praksē Eiropas Parlamenta informācijas birojā. Sākumā domāju pastrādāt kādā valsts vai pašvaldību iestādē Latvijā un tad meklēt darbu Eiropas institūcijās."
Kristaps Reiznieks (studēja par valsts budžeta līdzekļiem): "Tuvojas vēlēšanas, varbūt kādai partijai vajadzēs palīgus. Sākumā būtu gatavs strādāt kā brīvprātīgais, bet cerētu, ka vēlāk man piedāvās pastāvīgu darbu. Bakalaura darbu rakstīju par NATO darbību. Esmu arī pieteicies praksē šajā organizācijā. Ja izdosies tur tikt, vēlāk varbūt parādīsies arī darba iespējas. Domāju, ka Latvijas labā var strādāt, ne tikai paliekot šeit."
Zane Šteinberga (mācījās par valsts budžeta līdzekļiem): "Es jau strādāju Latvijas studentu apvienībā un studenta dzīvi grasos turpināt, studējot maģistrantūrā politiku vai kaut ko līdzīgu. Nākotnē gribētu strādāt Eiropas institūcijās. Biju praksē Eiropas Parlamenta informācijas birojā, un man tur ļoti patika, jo bija patīkami sadarboties ar cilvēkiem, kuri tur strādā. Patīkama gaisotne. Alga, protams, arī laba."
Veronika Šilkina (vispirms studēja par maksu, pēc tam "ierotēja" budžeta grupā): "Mācīšos maģistrantūrā LU politoloģiju. Uzskatu, ka mums ir ļoti labi pasniedzēji, mani apmierina studiju process un lekciju grafiks. Turklāt domāju, ka vēl neesmu tik ļoti izglītojusies, lai sāktu strādāt. Jo augstāka būs izglītība, jo uz augstākiem amatiem varēšu tēmēt. Vēl neesmu izšķīrusies, ko vairāk vēlētos savā profesionālajā dzīvē – strādāt ES vai NATO institūcijās vai arī būt augstskolā pasniedzēja."
Rita Šubeniece (mācījās par valsts budžeta līdzekļiem): "Studēšu maģistrantūrā Latvijā, jo vēl nejūtos gana izglītojusies. Vēlāk meklēšu darbu valsts pārvaldē vai kādā pētniecības centrā."
Ansis Dobelis (sākumā studēja par valsts budžeta līdzekļiem, pēc tam – par maksu): "Man pašam ir savs uzņēmums, turklāt darbojos nevalstiskajā organizācijā. Agrāk esmu darbojies arī Latvijas Sociāldemokrātiskajā partijā. Protams, augstskolā gūtās zināšanas vairāk noder sabiedriskajā darbībā."
Mārcis Grīnbaums (studēja par maksu): "Es arī darbojos uzņēmējdarbībā. Domāju, ka augstskolā gūtās zināšanas savā darbā neizmantošu. Taču jēga mācīties bija – esmu paplašinājis savu redzesloku. Jāsaka gan, ka, izvēloties šīs studijas, biju gaidījis ko citu.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003