Rīga 15°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Otrdiena, 2024. gada 21. maijs 04:50
Vārda dienas: Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
No šodienas darbu sāk trīs līmeņu steidzamās medicīniskās palīdzības punkti
Kaut gan valdība šonedēļ noteica kārtību, kā, sākot no 1. jūlija, strādās steidzamās medicīniskās palīdzības punkti (SMPP), tomēr joprojām nav īsti skaidrs, kas notiks ar šo punktu Rīgas 1. slimnīcā. Ministrija apgalvo, ka tas turpinās strādāt arī pēc 1. jūlija, bet slimnīcas vadītājs Andrejs Pavārs sacīja, ka SMPP var turpināt savu darbu tāpat kā līdz šim tikai tad, ja Rīgas dome iedos finansējumu. Patlaban ar domi par šo jautājumu notiek sarunas. Veselības ministrija ir samazinājusi slimnīcai finansējumu – SMPP liek iztikt nevis ar 68 tūkstošiem latu gadā, kā tas bija līdz šim, bet ar divreiz mazāku summu, skaidroja A. Pavārs.
Veselības ministrijas komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Pole skaidro, ka iepriekš, padzirdot vārdu "traumpunkts", daudzi domāja, ka tur var vērsties tikai traumu gadījumā, ja, piemēram, lauzta kāja vai sagriezta roka. Taču jaunais nosaukums rāda, ka te var ierasties arī tad, ja, piemēram, sastreikojas sirds, sāp vēders, ir vemšana vai radušās citas problēmas, kam nav sakara ar traumām. Turp gan jānokļūst saviem spēkiem, jo neviens ar ātro palīdzību nevedīs. "Pirmās palīdzības punktā vienmēr būs kāds ārsts, tāpēc nav pamata uztraukumam, ka palīdzību var nesaņemt. Atgādināšu, ka to sniedz bez maksas," uzsver E. Pole.
Ministrijā izveidotā darba grupa, sadalot SMPP pa līmeņiem, ņēma vērā attālumu līdz tuvākajai neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcai, pacientu skaitu, nodrošinājumu ar ārstiem, kā arī to, ar kādām kaitēm slimnieki vēršas pēc pirmās palīdzības.
Neraugoties uz Pašvaldību savienības un mediķu arodbiedrības iebildumiem, ministrija noteikumos ir iekļāvusi, ka lokālo slimnīcu uzņemšanas nodaļā ne mazāk kā 40% pacientu jāsniedz palīdzība ambulatori. Turklāt, ja minētais rādītājs ir mazāks par 40%, tad slimnīcai nākamajā gadā maksā nevis visus 100%, bet gan 90% no iepriekšējā gadā piešķirtās naudas. Tas radījis neizpratni arī slimnīcu vadītājos, jo lielāko daļu pacientu uz uzņemšanas nodaļu atved ātrā palīdzība un daļa tur nokļūst ar ģimenes ārsta norīkojumu. Šis procents jau tagad kļūst arvien lielāks, jo slimnīcām trūkst naudas, lai ārstētu pacientus stacionāros. Bet sabiedrība noveco un līdz ar vecumu slimību mazāk nekļūst. Tāpēc gan pieminētās sabiedriskās organizācijas, gan arī ārstniecības iestāžu vadītāji ir noraizējušies, ka minētie grozījumi var kļūt par pamatu atteikt ārstēšanos slimnīcā arī tad, kad tā patiešām ir nepieciešama.
Ministru kabineta noteikumi ir papildināti ar dienas stacionāros sniedzamo pakalpojumu nosacījumiem. Arī šī ārstniecības struktūra ir sadalīta līmeņos. Dienas stacionārā var saņemt ārstēšanu, kuru sarežģītības, risku vai laikietilpības dēļ nav iespējams sniegt ambulatori, tomēr nav nepieciešama uzņemšana stacionārā. Ārstēšanas ilgums tur ir trīs stundas.
Pirmā līmeņa dienas stacionārā jābūt intensīvās terapijas un anestezioloģijas nodaļai, kā arī asins kabinetam. Ja to nav, tad dienas stacionārs ierindojams otrajā līmenī. Precīza informācija par to, kura līmeņa stacionāri slimnīcās ir pieejami, būs zināma tad, kad Veselības norēķinu centrs būs noslēdzis otrā pusgada līgumus ar slimnīcām.
Noteikumos ir precīzi norādīts, kādus uzdevumus veic aprūpes slimnīcas. Tur tiek nodrošināta ārsta dežūra dienas laikā, bet medicīnas māsa strādā visu diennakti. Aprūpes slimnīcās turpina ārstēt tos pacientus, kuri ar akūtām kaitēm pirms tam nokļuvuši daudzprofilu slimnīcās. Arī ar hroniskām progresējošām slimībām, kā arī hronisku slimību paasinājuma gadījumos, kad uz aprūpes slimnīcu nosūtījis ģimenes ārsts, uzskatīdams, ka pacients neizveseļosies, ārstējot ambulatori.
Noteikumos precizēti sodu apjomi ārstniecības iestādēm, ja pārbaudē konstatēti pārkāpumi. Piemēram, prettiesiski vai nepamatoti iekasēta pacientu iemaksa vai nepamatoti izrakstītas kompensējamās zāles vai medicīniskās ierīces utt. Veselības inspekcija pirmajā reizē brīdina veselības aprūpes sniedzēju. Bet otrajā reizē jau piemēro naudas sodu 10% apmērā no līgumā noteiktās attiecīgās pakalpojumu programmas ikmēneša finansējuma vai no naudas, ko ģimenes ārsts saņem no valsts par savu pacientu ārstēšanu. Par turpmākajiem pārkāpumiem tiks atvilkti 30 procenti.
***
uzziņa
SMPP 3. līmenis:
l no 8.00 līdz 24.00; 3 ārsti (ķirurgs/traumatologs, anesteziologs un iekšķīgo slimību speciālists) un 2 medicīnas māsas vai ārstu palīgi;
l no 24.00 līdz 8.00; 2 ārsti un medicīnas māsa vai ārsta palīgs;
l Bauskas slimnīca, Rīgas rajona slimnīca un Saulkrastu slimnīca (5 mēnešus peldsezonā).
SMPP 2. līmenis:
l no 8.00 līdz 24.00; 2 ārsti (ķirurgs/traumatologs un iekšķīgo slimību speciālists vai anesteziologs reanimatologs) un medicīnas māsas;
l no 24.00 līdz 8.00; ārsts un medicīnas māsa/ārsta palīgs;
l Aizkraukles slimnīca, Limbažu slimnīca, Ludzas rajona slimnīca, Rīgas rajona slimnīca (4 vasaras mēnešus).
SMPP 1. līmenis:
l iekšķīgo slimību speciālists un medicīnas māsa vai ārsta palīgs;
l strādā visu diennakti;
l Priekules slimnīca, Smiltenes slimnīca, Saulkrastu slimnīca (7 mēnešus agrā pavasarī, ziemā un rudenī).
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003