Svētdiena, 2026. gada 08. novembris 16:20
Vārda dienas: Agra, Aleksandra
"Ja liktenis mūs visas šogad savedis vienā pasākumā, tad arī turpmāk mums būtu jāturas kopā," tā pēc divu dienu ciemošanās Briselē pie Eiroparlamenta deputātes Ineses Vaideres vienā balsī skandina konkursa "Sieviete Latvijai 2011" laureātes.
Jau sesto gadu "Latvijas Avīzes" vēstuļu konkursa "Sieviete Latvijai" laureātes dāvanā saņem ielūgumu ciemoties pie Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Ineses Vaideres Briselē, lai iepazītos ar EP un deputātu darba ikdienu. Šajā reizē kopā ar "Latvijas Avīzes" konkursa laureātēm uz Briseli ciemoties brauca arī Gudenieku suiti. "Latvijas Avīze" kā paldies par veiksmīgo sadarbību sešu gadu garumā Inesei Vaiderei (attēlā priekšplānā kopā ar "LA" mārketinga nodaļas vadītāju Lindu Rumku) uzdāvināja simbolisku, mākslinieka Vitolda Kucina darinātu mākslas darbu – kamīnmalkas pagali ar Latvijas tautumeitas seju un īpašu gravējumu – "Inesei Vaiderei par uzticīgu atbalstu!".Aktīvākie cīnītāji – lauksaimnieki
Pirms tikšanās ar deputāti Inesi Vaideri viesiem bija iespēja uzzināt detalizētu informāciju par parlamenta un deputātu darba kārtību. Kad sākās jautājumu laiks, tie bira kā no pārpilnības raga. Vai Latvijai ir iespējas nepildīt visas regulas? Vai garais un birokrātiskais likumu pieņemšanas ceļš nebremzē attīstību? Kāda ir deputātu dzīve pēc ievēlēšanas – kādi ir darba pienākumi, cik katram deputātam palīgu?
Strādājot Briselē, Eiropas Parlamenta ierēdņiem ir izveidojies savs redzējums par Latviju un latviešiem, piemēram, visātrāk un precīzāk uz visām vēstulēm Latvijā atbild Zemkopības ministrija un visaktīvākie savu tiesību un labumu cīnītāji ir lauksaimnieki. Tajā pašā laikā, kad Briselē regulāri protestē dažādas arodbiedrības, latviešu viņu vidū parasti nav – šajā jomā grieķi, portugāļi ir daudz pamanāmāki. Kopīgais secinājums – lai kaut ko panāktu, mums pašiem jābūt daudz aktīvākiem.
Vēl lielāku skaidrību parlamenta darba kārtībā ievieš Inese Vaidere: "Vidējais Eiropas cilvēka redzējums par eiroparlamentāriešu darbu ir šāds – parlamentārieši atrodas Briselē, daudz lido pa pasauli, algo palīgus un saņem algu. Patiesībā darbs nav viegls, jo nemitīgi ir jādzīvo ārpus mājas, agri jāceļas, lai būtu darbā Briselē." Lidot I. Vaiderei sanāk tiešām bieži, jo viņas darbs norit trīs komitejās – Ārlietu, Starptautiskās tirdzniecības un Cilvēktiesību. "Viens no nozīmīgākajiem īstenotajiem projektiem ir režisora Edvīna Šnores dokumentālā filma "Padomju stāsts", kura atklāj nesaudzīgus faktus par Eiropas neseno totalitāro vēsturi. Ar Eiropas Parlamenta līdzfinansējumu piedalījos filmas tapšanā un tās koncepcijas pilnveidošanā," stāsta Inese Vaidere.
Paldies par uzņemšanu
Par sirsnīgo uzņemšanu priecājās visi. "Eiroparlamentā valdošais birokrātisms un nemājīgās telpas bija pilnīgs pretstats sirsnīgajai un jaukajai Inesei Vaiderei. Ir milzīgs prieks, ka viņa šo septiņu gadu laikā, kopš strādā Eiropas Parlamentā, ir spējusi saglabāt prasmi būt par savējo. Viņa ir mūsējā, un paldies viņai par to!" sakot paldies arī "Latvijas Avīzei" par konkursa rīkošanu, jau mājupceļā teic konkursa laureāte un Latvijas Mazpulku organizācijas vadītāja Ilze Kļava. Arī lauku uzņēmēja un nominācijas "Par uzdrīkstēšanos būt uzņēmējai" laureāte Ilvija Jakovina no Strenču novada saka: "Visvairāk aizkustināja Ineses Vaideres ielūgums uz vakariņām Briseles krodziņā – kopīgais, sirsnīgais pasākums izvērtās par maziem dziedāšanas svētkiem, kad pie blakusgaldiņa esošā spāņu grupa neparko negribēja atpalikt un rāva vaļā savas dziesmas. Tā nu sanāca mazi koru kari – te mūsu skanīgā latviešu dziesma, pēc tās atkal lustīga spāņu atbilde."
Bet madonietei un uzņēmējai Līgai Lieplapai arī pēc parlamenta apciemojuma saglabājies skeptiskāks skatījums uz eiroparlamentāriešu darbu: "Mums tika stāstīts daudz, taču joprojām nesaprotu, kā Latvijas daži deputāti spēj pārstāvēt mūsu intereses. Birokrātija ir milzīga, no Latvijas reāli strādā tikai 3 – 4 deputāti, jo atsevišķu deputātu devums ir apšaubāms. Es kā vēlētājs vēlētos biežāk un plašāk uzzināt par deputātu paveikto, piemēram, reizi pusgadā viņi visi kopā varētu atskaitīties par paveikto. Tas būtu ļoti vajadzīgi! Diemžēl Briseles birokrātiskais aparāts ar savu spožumu un vērienīgumu ir disharmonijā ar vispārējo nabadzību vairākās Eiropas dalībvalstīs, piemēram, Bulgārijā, Rumānijā."
Brigē satiktie latvieši
Otrajā ceļojuma dienā konkursa laureātes devās ekskursijā uz Brigi apskatīt romantiskās ieliņas un kanālus. Tautas daiļamatmeistare aušanā un konkursa nominācijas "Par nesavtīgu darbu sabiedrības labā" uzvarētāja Inese Mailīte stāsta par Briges ielās satikto latviešu audēju ģimeni: "Vienā no mazajām suvenīru tirdzniecības vietām bija iekārtojušies audēji ar stellēm, kurās tapa skaistas linu šalles. Liels bija mūsu pārsteigums, ka audējs ar mums sāka runāt latviski! Izrādās, ka Brigē strādā latviešu ģimene – Jānis un Laila. Iepazināmies tuvāk un uzzinājām daudz interesanta, piemēram, par atļauju strādāt Brigē un pārdot savas šalles audējiem ik mēnesi jāsamaksā 30 eiro. Vairāk nekādi nodokļi nav jāmaksā. Vidēji katru dienu pāris pārdod 15 šalles, kuru cena ir 40 – 60 eiro. Viņu mērķis ir nopelnīt pirmo miljonu un, kas zina, varbūt palikt šeit uz dzīvi pavisam. Kā nekā – četri bērni audzināmi un skolojami."
Tikmēr Olga ČernišovaStūriška ir dziļās pārdomās par to: "Skumji, ka mūsu talantiem jāpamet valsts... Un tādu ir bezgala daudz. Bet citādi mīļš paldies par šo braucienu, kurš šodien man rādās kā visskaistākais pēdējā gada sapnis."
Konkursa laureāte Linda Sīlīte jau pēc ceļojuma saka: "Prieks par to, ka bija dota tāda iespēja mums, konkursa laureātēm, iepazīt vienai otru un saliedēties. Kontaktējoties ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, mēs uzzinām daudz ko jaunu, nepiedzīvotu, un man tas noteikti palīdzēs arī biznesa attīstībā."
***
Gudenieku suitu
veltījums Briselei un
Inesei Vaiderei
Vai te mani vējš atpūta
Vai ūdeņi atlīgoja?
Ne te mani vējš atpūta,
Ne ūdeņi atlīgoja.
Vaiders kundze aicināja
Uz Briseli padziedāt.
Uz Briseli, uz Briseli –
Visām astes gredzenā!
Sen Briseli daudzināja,
Nu Briseli ieraudzīju –
Diži nami, šauras ielas,
Diža flāmu valodiņa.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
