Rīga 10°C, apmācies, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Pirmdiena, 2024. gada 06. maijs 03:52
Vārda dienas: Didzis, Gaidis
Skuju grauzēju kaitēkļi pievērsuši lielu uzmanību, iespējamie zaudējumi nelieli
Skuju grauzēji Vangažu – Garkalnes mežos patlaban savairojušies vairāku tūkstošu hektāru lielā platībā, vietām priedes un egles izskatās nokaltušas un tikpat kā palikušas bez skujām, tā pievēršot autobraucēju un vietējo cilvēku uzmanību un dodot vaļu dažādiem minējumiem. "Iemesla bažām par audžu bojāeju nav," norāda Valsts meža dienesta meža un vides aizsardzības daļas vecākais referents bioloģisko zinātņu doktors Agnis Šmits. "Egļu mūķenes, kuras latīniskais nosaukums ir 'Lymantria monacha', kāpuri pirmajā darbības gadā apēd skujas un nākamajā gadā, kad barības nav, iet bojā vai dodas uz jaunām audzēm. Priede viegli iztur vienu gadu pilnīgu skuju zudumu, iztiekot ar uzkrātajām rezervēm. Arī pēc divu gadu skuju zuduma mežaudzes bojā neiet, tomēr atsevišķi koki var aiziet bojā pēc stumbra kaitēkļu uzbrukuma. Sliktāk ir ar egli, kas bez skujām neizdzīvo," tā A. Šmits. Par laimi, egļu Pierīgas mežos ir ļoti maz.
Egļu mūķene veido aptuveni 70% no kopējā kaitēkļu daudzuma Vangažu – Garkalnes mežaudzē. Turpat un arī citviet Latvijā sastopams arī priežu vērpējs ('Dendrolimus pini'), priežu pūcīte ('Panolis flammea') un priežu sfings ('Hycloicus pinastri'), kas ir tipiski priežu kaitēkļi. Egļu mūķenes kāpurs nereti neēd visu skuju, bet vien tās pamatni. Egļu mūķene nesmādē arī lapu kokus, bet Liepājā aptuveni 40 hektāru lielā platībā patlaban aktīvi uzdarbojas ozolu mūķene – kaitēklis, kas iecienījis ozolus un citu lapu koku lapas. Nelielās platībās egļu mūķene mielojas un vairojas arī Engures pusē.
Rīgas apkārtnes meži pieder pašvaldībai un valstij, tos apsaimnieko SIA "Rīgas meži" un VAS "Latvijas valsts meži". SIA "Rīgas meži" valdes loceklis Jānis Vazdiķis uzsver – viņš Rīgas apkārtnē neatceroties tādu egļu mūķeņu uzlidojumu kā šogad, tomēr nekādus meža aizsardzības līdzekļus uzņēmums nelietos. "Ķīmisko līdzekļu izmantošana vietās, kur galvaspilsētai ņem ūdeni, netālu dzīvo cilvēki un ir dabas parki, būtu necilvēcīga, turklāt cilvēka iejaukšanās nav vajadzīga. Daba pati tiks galā," tā J. Vazdiķis.
A/s "Latvijas valsts meži" meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Indulis Brauners: "Priede pacieš atskujojumu divus gadus. Mēs neparedzam, ka šajā teritorijā notiks koku masveida bojāeja. Par to pārliecinājāmies pēc zāģlapsenes masveida savairošanās Strenčos no 2005. līdz 2007. gadam."
Gan "Rīgas meži", gan arī "Latvijas valsts meži" audzēs izvietojuši aptuveni 100 putnu būrīšus ar mērķi piesaistīt kaitēkļu dabiskos ienaidniekus – melno mušķērāju un zīlītes. Valsts meža dienests patlaban kaitēkļu vairošanās reģionā veic kaitēkļu monitoringu jeb novērošanu, izmantojot līmes jostas, feromonu slazdus un citas metodes. A. Šmits norāda – meža viesi (ogotāji un sēņotāji) dažkārt šo monitoringa inventāru uzskata par nevienam nepiederošu "trofeju" un ņem līdzi uz mājām. "Lūgums to nedarīt," aicina A. Šmits. Viņš arī vērš uzmanību, ka daļa meža īpašnieku neatšķir kaitēkļu skartos kokus no nokaltušajiem, tāpēc veseli, bet vēl neizauguši koki tiek nevajadzīgi nocirsti. Šajos gadījumos vajadzētu padomu prasīt ekspertiem.
A. Šmits uzsver – pilnīgi bez sekām skuju grauzēju uzbrukums nepaliek. Proti, ja kaitēkļi ir pārņēmuši koku, tad tam attiecīgajā gadā nav koksnes pieauguma. Tātad var runāt par neiegūtu peļņu, nevis zaudējumiem no mežaudzes.
A. Šmits norāda, ka patlaban daudzu cilvēku uztraukums par it kā nopostīto mežu, visticamāk, saistīts ar tā tuvumu dzīvesvietai un iecienītām ogošanas un sēņošanas vietām. Viņš atceras, ka pirms desmit gadiem egļu mūķene bija pārņēmusi audzi uz Veclaicenes šosejas pie Tallinas pagrieziena, tomēr patlaban nekas vairs neliecinot par kaitēkļu kādreizējo uzbrukumu.
Patlaban vairākums egļu mūķenes kāpuru ir izauguši un gatavi iekūņoties. Egļu mūķenes tauriņi lido jūlijā – augustā. Priežu vērpēja tauriņi ir jau sākuši lidot, bet priežu sfinga tauriņu lidošana drīz beigsies un to kāpuri tikai patlaban sāks barošanos. Priežu pūcītes kāpuri vēl barosies līdz rudenim. "Nekas neliecina, ka patlaban Latvijas mežos veidojas ārkārtas situācija ar kaitēkļiem," tā A. Šmits.
Valsts meža dienestā uzskata – lielu bīstamību Latvijā rada egļu astoņzobu mizgrauža vairošanās risks. Šis kukainis īpaši izplatījās 2006. un 2007. gadā, kad populācija bija strauji pieaugusi pēc 2005. gada vētras. Tad daudzviet laikus neizvāca gāztās un lauztās egles, tomēr meža dienesta un meža īpašnieku īstenoto profilaktisko pasākumu rezultātā vairošanos pamazām ierobežoja.
***
Kaitēkļu masu savairošanās kopš 1990. gada*
Bojājumu izraisītājs Bojātās koku sugas Pēdējā uzliesmojuma gads Uzliesmojuma laikā bojātā platība (ha)
Priežu iedzeltenā zāģlapsene Priede 1993 – 1995 5000
Priežu pūcīte Priede 1994 100
Egļu mūķene Priede 2010 – turpinās 3000
Priežu sprīžotājs Priede 1999 100
Ošu kalšana Osis 2005 – 2007 500
Priežu rūsganā zāģlapsene Priede 2004 – 2008 20 000
Egļu astoņzobu mizgrauzis Egle 2006 – 2009 kailcirtēs aptuveni 1200 ha
Galotņu sešzobu mizgrauzis Priede 2006 – 2008 40
Ozolu mūķene Bērzs 2008 – turpinās 40
*Vēl bijušas biežas savairošanās salnsprīzmešiem ('Operophtera brumata', 'Eranis defoliaria'), parastajai zāģlapsenei ('Diprion pini') un citiem daudziem organismiem; nav ietverti 2011. gada dati.
Avots: VMD
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003