Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 16:18
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Eiropas Komisija Latvijas zemniekiem piedāvā iztikt ar grašiem. ES tiešo maksājumu līmeni EK Latvijai piedāvā palielināt no apmēram 88 eiro līdz 139 eiro par hektāru, kas būs vidēji 130 eiro mazāk nekā ES vidējais maksājums. Vecajās ES dalībvalstīs treknais atbalsts varētu tikt samazināts minimāli, tādējādi turpinot līdzšinējo nevienlīdzīgo maksājumu sadali.
Klaja netaisnība, šoks, lielvalstu lobijs – šāda ir Latvijas lauksaimnieku, zemkopības ministra Jāņa Dūklava un ar zemkopības nozari saistīto amatpersonu reakcija uz Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumu ES budžetam no 2014. līdz 2020. gadam. EK piedāvājumā paredzēts saglabāt līdzšinējo netaisnību ES tiešo maksājumu sadalē starp dalībvalstīm. Lai lemtu par valsts kopējo nostāju ES budžetā, tostarp lauksaimniecības maksājumu sadalē, šodien sasaukta Saeimas ārkārtas sēde. Kā prognozē politikas zinātāji – Saeima un valdība, visticamāk, vienosies turpmāk ES iestādēs uzstāt ne tikai uz taisnīgākiem tiešajiem maksājumiem, kas būtu vismaz 200 eiro par hektāru, bet arī prasīs saglabāt ES Kohēzijas fonda finansējumu līdzšinējā 4,6 miljardu eiro apmērā.
EK 2014. – 2020. gada budžeta sadales priekšlikums Latviju atstāj vēl lielākos zaudētājos nekā šobrīd. Tas grauj ne tikai lauksaimnieku cerības uz vienlīdzīgu konkurenci, bet arī valsts iespējas infrastruktūras, tostarp ceļu, būvniecībai, nodarbinātības veicināšanai, skolu un slimnīcu modernizēšanai un citām vajadzībām, kam paredzēti ES Kohēzijas fonda līdzekļi reģionu ekonomiskās atstumtības mazināšanai.
Neliels sajukums Latvijā
"Latvijas Avīze" jau rakstīja, ka jūlija sākumā EK publiskotajā budžeta piedāvājumā attiecībā uz lauksaimniecību rosināts pakāpeniski izlīdzināt tiešos maksājumus līdz 2020. gadam, nedaudz nogriežot naudu tiem, kas saņem vairāk, un mazliet pieliekot tām jaunajām dalībvalstīm, kas saņem mazāk. Zemkopības ministrijas (ZM) provizoriskie aprēķini rāda, ka Latvijas lauksaimnieki pašreizējo 88 eiro par ha vietā pakāpeniski līdz 2020. gadam tiktu pie aptuveni 139 eiro par ha. Vienlaikus ES vidējais maksājumu līmenis būtu robežās no 249 līdz 267 eiro par ha. Tādās dalībvalstīs kā Malta, Beļģija, Grieķija, Itālija un Nīderlande maksājumi būtu pat vairāk nekā divas reizes lielāki nekā Latvijai.
Ziņa par EK budžeta sadali sākotnēji radīja nelielu sajukumu Latvijas politiskajā vidē, pierādot kopējo ne pārāk lielo izpratni ES kopējās lauksaimniecības politikas lietās. Paziņojumi no to amatpersonu puses, kuru rokās ir ES budžeta ietekmēšana, radīja tikpat lielu satraukumu kā EK budžeta piedāvājums.
Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītājs Imants Lieģis pasteidzās ziņot – re, cik labi, Latvijas lauksaimniekiem maksājumi pieaugs par 60%. Deputāts sajūsmu gan aprāva, acīmredzot no zinošākiem cilvēkiem saņemot informāciju par lietas patiesajiem apstākļiem.
Valdības vadītājs, kurš būs viens no balsotājiem Eiropas Padomē par Eiropas budžetu, Valdis Dombrovskis, skaidri un gaiši pateicis: "Pozitīvi, ka ir panākts progress, lai izlīdzinātu tiešmaksājumu apjomu lauksaimniekiem. Šobrīd Latvijas lauksaimnieki saņem ievērojami mazākas subsīdijas nekā lauksaimnieki citās ES dalībvalstīs un sagatavotais priekšlikums daļēji risina šo problēmu – Latvijas zemnieku saņemto tiešmaksājumu apjoms no 2014. gada pieaugs par vienu trešdaļu."
Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks, kuram ES mērogā arī būs teikšana par kopējo Eiropas budžetu, attiecībā uz lauksaimniecības maksājumu sadaļu izmantojis iespēju paklusēt, taču sākotnēji norādījis, ka valsts prioritāte būs Kohēzijas fonda finansējuma saglabāšana pašreizējā līmenī. Vakar ministrs "Latvijas Avīzei" atzina, ka Kohēzijas fonda nauda un tiešo maksājumu izlīdzināšanas aizstāvība būs vienlīdzīgas prioritāšu sarakstā. Šeit valsts uz lielu tirgošanos ar ES neiziešot un nepiekritīšot piedāvājumiem saņemt lielāku Kohēzijas fonda naudu, pretī dodot paklusēšanu attiecībā uz tiešmaksājumu taisnīgāku sadali.
Budžets esot inovatīvs
Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamentā EK vadītājs Hosē Manuels Barozu cildināja paša vadītās EK radīto budžetu – tas esot inovatīvs, šīs dienas ieguldījums nesīšot lielu labumu Eiropai nākotnē un tā tālāk. Gaišā nākotne tika argumentēta ar faktu, ka 376 miljardi eiro nākamajā periodā tikšot ieguldīti ekonomikas, sociālajā un teritorijas kohēzijā jeb izlīdzināšanā, 40 miljardus ziedošot infrastruktūrai – enerģētikas projektiem, ceļiem un tamlīdzīgiem projektiem. Veseli 80 miljardi – pētniecībai un inovācijām, ārlietām tikšot 70,2 miljardi eiro. Vēsturiski lielākā budžeta sadaļa – kopējā lauksaimniecības politika – joprojām saņems daudz – 371,72 miljardus eiro, bet priekšnosacījums 30% tiešo maksājumu saņemšanai zemniekiem būs vides aizsardzības pasākumu īstenošana. Tieši kādu pasākumu, H. M. Barozu neprecizē. Un viņam tas arī nav jādara, jo tā sauktais lauku apzaļumošanas pasākumu saraksts līdz rudenim būs jāsastāda ES lauksaimniecības komisāram no Rumānijas Dačanam Čološam.
Eiropas Parlamenta deputāti tā vietā, lai lēktu kājās un skaļi kritizētu EK vadītāju par netaisnīgi sadalīto budžetu, par līdz šim apstiprināto divu lauksaimniecības ziņojumu totālu ignorēšanu, pārsvarā miermīlīgi cildināja EK darbu. Tikai EP Tautas partijas grupas pārstāvis Salvadors Gariga Podeljo pieminēja – īsti labi neesot samazināt lauksaimniecības budžetu, ņemot vērā jaunos izaicinājumus. Tie ir ES iedzīvotāju nodrošināšana ar kvalitatīvu pārtiku un plašāku vides aizsardzības pasākumu ieviešana.
Tiesa gan, publiskās debates gan neliecina par daļas EP deputātu patieso noskaņojumu. Stipri neapmierināts ir EP deputāts no Vācijas Alberts Dess, kura vadībā sagatavotais ziņojums par lauksaimniecību tika pieņemts jūnija otrajā pusē. Tajā skaidri bija norādīts – lauksaimniecības budžets nedrīkst tikt samazināts un tiešajiem maksājumiem starp ES dalībvalstīm jābūt taisnīgāk sadalītiem. "EK priekšlikums nav akceptējams," informē A. Dess, norādot, ka Vācija nevar piekrist gaidāmajam gan tiešo maksājumu, gan lauku attīstības līdzekļu samazinājumam.
Arī EP deputāte Sandra
Kalniete uzsver – diezin vai šāds EK budžeta piedāvājums lauksaimniekiem tiks akceptēts. S. Kalniete: "Cik esmu paguvusi parunāties ar saviem kolēģiem no EP Lauksaimniecības komitejas, viņi ir sašutuši. Un šis sašutums ir divējāds. Pirmkārt, par to, ka EK ir ignorējusi to lielo darbu, ko parlaments ir ieguldījis, lai strādātu pie KLP reformas principu sagatavošanas. Par to ir nobalsots EP plenārsēdē ar ļoti lielu vairākumu, atspoguļojot arī Eiropas lauksaimnieku viedokli. EK parlamenta nostāju ir ignorējusi arī sadaļā par tiešajiem maksājumiem. Otrkārt, deputāti ir neapmierināti arī individuāli, vērtējot savas valsts situāciju. Neapmierināti ir gan tie, kuri pārstāv valstis, kam maksājumi tiek samazināti, gan tie, kuru valstī maksājumus piedāvā nedaudz palielināt."
Savukārt EP deputāts Alfrēds Rubiks, kurš arī strādā EP lauksaimniecības komitejā, vien sērīgi novelk: "Mans priekšvēlēšanu solījums bija, ka cīnīšos par taisnīgu naudas sadali gan lauksaimniekiem, gan Kohēzijas fonda naudas sadalē. Tas ir beidzies ne ar ko, jo visur, kur griežos, man saka – Rubik, jūsu valdība ir parakstījusies par pašreizējo naudas sadales kārtību, jūs šeit pārstāvat tikai savus vēlētājus." Deputāts uzskata – lielas izmaiņas EK budžeta sadalē Latvija nepanāks, jo Eiropā ir daudz citu spēlētāju, kuru svars kopējā politikā ir krietni lielāks nekā mazajai Latvijai.
Kur meklēt sabiedrotos
Vai tiešām situācija ir bezcerīga? Diplomātiskajās un iekšpolitiskajās cīņās rūdītā Sandra Kalniete gan uzskata, ka zaudēts vēl nav nekas. Cīņa ap ES budžetu tikai sākas, un Latvijai jāmeklē sabiedrotie. Tie, pirmkārt, ir kaimiņos – Lietuva un Igaunija. Arī Polija, tiesa, pusgadu šī valsts, kas pašlaik ir ES prezidējošā valsts, aktīvi lobēt savas intereses nevarēs, jo, šādā statusā esot, valstīm jācenšas panākt visus apmierinoši kompromisi. Varot skatīties Rumānijas un Bulgārijas virzienā, bet šo valstu politiskā ietekme un spēja pastāvēt par interesēm esot vāja.
Rokas negrasās nolaist arī Zemkopības ministrijas cilvēki. Tūlīt pēc EK priekšlikuma ES lietās zinošākie speciālisti sākuši doties, tā teikt, ekonomisko interešu lobēšanas vizītēs. Lauku budžeta lietu pārzinātāji jau pabijuši Vācijā, šonedēļ Ārlietu ministrijas eksperts Marģers Krams un ZM ES stratēģisko lietu pārzinātās Aivars Lapiņš devušies uz Franciju. Ar kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem kopīga taktika tikšot izstrādāta līdz rudenim. "Nekas vēl nav nolemts. Cīņa tikai tagad sākas," spara pilns ir A. Lapiņš. Arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, ja vien politisko peripetiju dēļ netiks noņemts no Zemkopības ministrijas skatuves, vairākkārt apliecinājis, ka plinti krūmos mest pat nedomā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
