Sestdiena, 2026. gada 14. novembris 02:14
Vārda dienas: Fricis, Vikentijs
Pie Austrijas vēstniecības Lietuvas galvaspilsētā Viļņā noticis pikets pret Austrijas lēmumu atbrīvot aizturēto Krievijas pilsoni Mihailu Golovatovu, kurš tiek turēts aizdomās par līdzdalību 1991. gada 13. janvāra notikumos pie Viļņas televīzijas torņa. Lietuvas kaimiņvalstis Latvija un Igaunija uz šiem notikumiem reaģējušas diplomātiski, iesniedzot Austrijai notu, kā arī kopīgu vēstuli Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministriem un Eiropas Komisijas viceprezidentei Vivjenai Redingai. Tomēr sabiedrības atbalsts lietuviešiem izpalicis un piketu pie Austrijas vēstniecības Rīgā (attēlā pa labi), visticamāk, nebūs. Latvijas lietuviešu organizācijās apgalvo: ar politiku nenodarbojamies...M. Golovatovu tur aizdomās par līdzdalību asiņainajos 1991. gada 13. janvāra notikumos pie Viļņas televīzijas torņa, kad tika nogalināti 14 un ievainoti 800 cilvēki. Protesta akcijā pie Austrijas vēstniecības Lietuvas galvaspilsētā piedalījās vairāki desmiti protestētāju, turot rokā Lietuvas karogu un plakātus "Austrijai kauns!", "Nē Kremlim – provokatoriem un slepkavām", ziņo LETA. M. Golovatovs 1991. gada 13. janvāra Viļņas notikumu laikā komandēja specvienības "Alfa" grupu; vēlāk nodarbojies ar biznesu. Šobrīd M. Golovatovs esot atgriezies Maskavā.
Jau rakstījām, ka Lietuvas reakcija uz Austrijas rīcību bija ļoti asa – tā atsauca savu vēstnieku no Austrijas. Ir aizdomas, ka M. Golovatova lietā Krievija, iespējams, uz Austriju izdarījusi spiedienu.
Sazinoties ar Latvijas lietuviešu biedrībām, man apliecināja: nekādas protesta akcijas pret M. Golovatova atbrīvošanu netiekot gatavotas; šis jautājums vietējo lietuviešu vidū pat neesot apspriests. Rīgas lietuviešu kultūras biedrības "Rūta" pārstāvis Laimutis Šiurnis gan savā, gan Latvijas Lietuviešu kopienas vārdā man sacīja: nodarbojamies ar kultūru, valodu, bet ne ar politiku...
"Es Latvijas lietuviešu sabiedriskajā dzīvē nepiedalos un nezinu, kas vietējo lietuviešu vidū tiek spriests par Golovatova aizturēšanu," stāstīja Teodors Tverijons. Pēc viņa teiktā, Latvijā "emocijas šajā ziņā ir citādas nekā Lietuvā" un viņš nebija pārliecināts, vai kāda no aktīva protesta formām te būtu īsti vietā. Pēc viņa domām, "jautājums nav tikai par Golovatovu, bet par padomju militāro vienību uzbrukumiem Viļņā, Rīgā, Baku un citur – kā uz šiem vēsturiskajiem nodarījumiem šodien būtu jāreaģē Eiropas valstīm". Viņš norāda: vietā arī jautājums par pamatojumu, ar kuru Austrijas tiesa lēmusi Mihailu Golovatovu Lietuvai neizdot. "Nedomāju, ka tas būtu bijis politisks lēmums, jo tiesas ir neatkarīgas; nevar tiesai uzdot rīkoties kādā noteiktā veidā. Acīmredzot Austrijas tiesai trūka juridiska pamatojuma M. Golovatova izdošanai Lietuvai. Pieļauju: varbūt pati tiesa nesliecās pieņemt šādu lēmumu un sīki trūkumi, līdz galam neizstrādātas lietas Lietuvas pieprasījumā deva oficiālu pamatojumu M. Golovatovu atbrīvot." T. Tverijons piebilst: mums, kas pieredzējuši 1991. gada asiņainos notikumus, ir skaidrs, kas un kā notika, bet, iespējams, viss detalizēti jāpierāda citur, piemēram, Austrijā. Un tad runa ir par juridiski pamatīgi argumentētu pozīciju. "Pievienojos Latvijas oficiāli izteiktajai pozīcijai," rezumēja T. Tverijons, uzsverot, ka arī Latvijas valsts iesniegusi notu Austrijai.
Arī citas Latvijas organizācijas un partijas aktīvu solidaritāti Lietuvai šajās dienās nav paudušas, lai gan 1991. gada notikumi vistiešākajā veidā attiecas arī uz mums.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
