Rīga 18°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Sestdiena, 2024. gada 18. maijs 07:40
Vārda dienas: Ēriks, Inese, Inesis
Pansionātiem pārsvarā piegādā ārvalstu, nevis vietējo zemnieku audzētos dārzeņus
"Jaunie burkāni no Itālijas, svaigie gurķi no Polijas, tomāti – Holandes, arī ķiploki un sīpoli audzēti ārzemēs," ieskatoties atvestās produkcijas pavadzīmē, uzskaita Ērgļu novada sociālās aprūpes centra (SAC) vadītāja Elita Ūdre. Dārzeņi iestādei tiek piegādāti vienreiz divās nedēļās.
Vietējie kartupeļi – lētāki
Veco ļaužu ēdienkartē ilgu laiku bija arī Grieķijā un Spānijā audzētie kartupeļi. Beidzot atvesta vietējā produkcija – "Ezerkauliņos" vāktā jauno kartupeļu raža un kāposti. Salīdzinot cenas, izrādās, ka Latvijas kartupeļi maksā vislētāk – 28 santīmus par kilogramu. Ārzemēs audzētajiem cena ir gandrīz desmit santīmus augstāka – lētākie bijuši par 37 santīmiem kilogramā.
Piegādātie kartupeļi un dārzeņi vienmēr ir otrās šķiras produkcija, un tas nozīmē, ka "kvalitāte ir tāda, kāda ir". Reiz no spāņu tupeņiem nācies atteikties, jo pēc divām dienām tie sākuši bojāties. Arī mazgātie burkāni celofāna maisos esot "cimperlīgi". Ja uzreiz nesastrādās un nesaliks saldētavās, sapūs.
Pansionātam produktu piegādi nodrošina firmas, kas tiek izvēlētas pašvaldības rīkotajā iepirkuma konkursā. Prasību rīkot šādus konkursus nosaka Publisko iepirkumu likums, kas attiecas uz pašvaldībām un to iestādēm.
Pirms diviem gadiem Ērgļu pansionāts kartupeļus pircis no vietējiem zemniekiem. Tad kilograms izmaksājis 20 santīmus, turklāt saglabājot šo cenu nemainīgu visu gadu. Līdzīga cena par kartupeļiem šobrīd esot vietējos veikalos. Lielās kompānijas tik pastāvīgas cenu ziņā neesot, to maina pat vairākas reizes gadā. Pēc uzvaras konkursā firma drīz vien paziņo citu – augstāku cenu, aizbildinoties ar degvielas cenu un citu izdevumu paaugstināšanos.
Ierobežo likums?
Arī Madlienas pansionāta direktors Aivars Šteinbergs uzskata, ka būtu bijis tikai patriotiski atbalstīt pašu zemniekus. Taču šobrīd likums nosaka, ka viena veida produktus, piemēram, kartupeļus un dārzeņus, piegādā viena firma visam gadam. Tas pats attiecas uz gaļu un tās izstrādājumiem, piena produktiem, bakalejas precēm, zivīm utt. Zemnieks, kurš audzē kartupeļus, nespētu nodrošināt nepieciešamajā daudzumā arī pārējos dārzeņus – tomātus, gurķus, puķkāpostus, sīpolus, ķiplokus, Pekinas kāpostus utt.
Ja iepirkuma procedūra ļautu sadalīt dārzeņu sarakstu un piegādāt vai nu tikai kartupeļus, burkānus, bietes, vai tomātus, gurķus un sīpolus, varētu meklēt zemnieksaimniecību vai mazāku firmu, kas preci piedāvātu lētāk, pārliecināts A. Šteinbergs. Tas dotu iespēju vismaz sezonas laikā pansionāta iemītniekiem galdā likt svaigu, tepat Latvijā audzētu pārtiku.
Absurdi arī tas, ka sociālās aprūpes iestādēm liegts iepirkt no vietējiem iedzīvotājiem ogas, ābolus, pašiem gatavot ievārījumus un konservus. Toties atļauts pieņemt dāvinājumus.
Gardāks, bet ne lētāks
Ja piegādātie dārzeņi tik dārgi un arī kvalitāte ne vienmēr apmierina, vai izdevīgāk nebūtu tos audzēt pašiem?
Rokaižu pansionāts Aizputes novadā, šķiet, ir viens no retajiem, kas saglabājis lauksaimniecisko palīgražošanu vēl no padomju laikiem. Pansionāta rīcībā šodien ir 75 ha zemes, no tiem 56 ha izmanto, lai audzētu kartupeļus, kāpostus, bietes, citus dārzeņus, arī labību – ziemas kviešus, miežus, arī zālājus. Saimniecībā audzē 60 cūkas, ir 25 govslopi, no tiem 10 slaucamas govis.
"Pienu, kura tauku procents ir no 4,5 līdz 5, separējam, tāpēc mums vienmēr ir savs krējums, garšīgs biezpiens. Arī gaļa ir pašu audzētā – gan cūkas, gan jaunlopi. Vienīgi nedrīkstam paši savu lopiņu nokaut, jāved uz sertificētu kautuvi," stāsta ilggadējā pansionāta direktore Edīte Lasmane. Palīgsaimniecībā nodarbināti daži algoti strādnieki, savu reizi viņiem palīdz pansionāta darbinieki un iemītnieki. Pašu audzētā produkcija ir garšīgāka, bet nebūt ne lētākā. Tāpēc par peļņu nevar runāt, viss grozās ap nulli.
Ar palīgsaimniecībā saražoto pansionātam, kurā mīt vairāk nekā 100 veco un slimo cilvēku, nepietiek. Klāt jāpiepērk gan dārzeņi, gan gaļa, gan citi pārtikas produkti, ko veic saskaņā ar publiskā iepirkuma likumu.
"Lai cik grūti, palīgsaimniecību nelikvidēsim," saka direktore. Galvenais ieguvums, ka mūsu vecie cilvēki var baudīt garšīgu, ekoloģisku pārtiku, kurai nav pievienoti ne konservanti, ne stabilizatori un uzlabotāji.
Rokaižu kolēģu pieredzi iepazinis un atzinis par vērtīgu arī Madlienas pansionāta direktors A. Šteinbergs. "Palīgsaimniecību var izmantot gan klientu darba terapijai, gan lai izaudzētu ekoloģisku pārtiku. Taču ekonomiska pamatojuma tādai saimniekošanai nav. Rēķinājām, un mūsu secinājums – finansiāli tas neatmaksājas."
Tādās pašās domās ir Ērgļu novada SAC vadītāja Elita Ūdre: "Darbam palīgsaimniecībā vajadzīgi spēcīgi strādnieki, un, ja darbaspēks jāalgo, tas būs dārgi. Pašu spēkiem visu izdarīt nemaz nebūtu iespējams."
***
Viedokļi
Rīcība – ierobežota
Elīna Virtmane, Iepirkumu uzraudzības biroja vecākā referente: "Publisko iepirkumu likums neaizliedz vienas iepirkuma procedūras ietvaros atsevišķā iepirkuma daļā (lotē) izdalīt, piemēram, kartupeļus, burkānus vai citus dārzeņus, tādējādi dodot iespēju arī konkrēto dārzeņu audzētājiem piedalīties iepirkumā. Parasti gan pasūtītāji paši izvēlas no loģistikas viedokļa vienkāršāko risinājumu – noslēgt vienu iepirkuma līgumu, piemēram, par visu dārzeņu, gaļas produktu vai piena produktu apjomu, tādējādi faktiski dodot iespēju iepirkuma procedūrā piedalīties tikai vairumtirgotājiem. Šādā veidā pasūtītāji cenšas nodrošināt, ka visus produktus piegādās viens piegādātājs un būs jāadministrē tikai viens iepirkuma līgums. Jāatzīmē, ka daļa pasūtītāju paredz iepirkuma priekšmeta sadalījumu daļās vienas iepirkuma procedūras ietvaros, tādējādi veicinot mazo un vidējo uzņēmēju, t. sk. zemnieku saimniecību, dalību iepirkumos, kas atbilst arī Eiropas Komisijas rekomendācijām mazo un vidējo uzņēmēju atbalstam. Publisko iepirkumu likums neaizliedz arī pasūtītājam noteikt, ka, piemēram, no jūlija vai augusta piegādātājiem ir jāpiegādā dārzeņi no jaunās ražas."
Aivars Šteinbergs, Latvijas Pašvaldību sociālās aprūpes institūciju asociācijas vadītājs un Madlienas pansionāta direktors, iebilst Iepirkuma uzraudzības biroja pārstāves teiktajam: "Taisnība, var dalīt visu atsevišķās lotēs, bet problēma jau nav tur! Ir aizliegts pārtikas iepirkumu sadalīt daļās, respektīvi, sadalīt iepirkumam paredzēto naudu (produktus var dalīt, kā vēlas) un, ja nevar atdalīt naudu, kas paredzēta kartupeļu iegādei, no naudas, kas paredzēta gaļas u. c. produktu iegādei, tad sanāk, ka saskaņā ar likumu, izvēloties attiecīgo iepirkuma procedūru (līdz
Ls 3000 nav jāveic, no Ls 3000 līdz 20 000 – iepirkums, vairāk par Ls 20 000 – konkurss), mums ir jāizvēlas konkurss, jo kopējais naudas apjoms, kas tiek tērēts pārtikas iegādei, ir Ls 45 000, bet kartupeļiem mēs tērējam tikai Ls 2500. Problēma ir tajā, ka nedrīkst iepirkumu sadalīt daļās – nedrīkst dalīt naudu – un tad arī rodas situācija, ka zemnieks, zinot, ka viņa iepirkuma daļa ir Ls 2500, neredz iemeslu kārtot visus birokrātiskos šķēršļus un vākt izziņas, kas ir nepieciešamas konkursam, kas jārīko summai, sākot no
Ls 20 000 un uz augšu."
Guntars Velcis, Ērgļu novada domes priekšsēdētājs: "Mūsu pašvaldības iepirkumu speciālists rīko centralizētu publisko iepirkumu visām novadā esošajām iestādēm, kas saistītas ar klientu ēdināšanu. Šai procedūrai nav tikai ļaunās puses, ir arī savs labums. Nav pašiem jāmeklē lētākie piegādātāji, jo firmas piesakās pašas un līgumi tiek noslēgti uz visu gadu. Protams, nav liegts kaut ko nedaudz nopirkt par naudu, piemēram, ogas, dārzeņus, ja gadās kas lētāks vai sezonas prece.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003