Rīga 20°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 1m/s
Svētdiena, 2024. gada 19. maijs 22:23
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika
Iedzīvotāji gandarīti par Daugavas kreisā krasta ceļa Aizkraukle–Jēkabpils rekonstrukciju
Grants ceļa Aizkraukle–Jēkabpils rekonstrukcija ar asfalta segas uzklāšanu ir ļoti svarīga ne vien Sēlijas reģiona attīstībai, bet arī valsts galvenā autoceļa Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža atslogošanai posmā Rīga–Jēkabpils. Vērienīgi remontdarbi pabeigti jau divos posmos: Aizkraukle–Sece un Sece–bijušā Jēkabpils rajona robeža pie Sēlpils pagasta. Attēlā: "Prieks braukt – ceļš kā galds," piena cisternas šoferis Vladimirs Dzenis un Seces pamatskolas audzēkņi Matejs un Dāvids savu sajūsmu izsaka Staburaga pagasta pārvaldes vadītājai Ainai Ķīsei. Viņa atbild, ka tagad pavisam citas iespējas paveras visiem, bet īpaši tiem, kam prātā tūrisma attīstība.
Beidzot puķes smaržo un var atvērt logus
Pēc asfalta uzklāšanas neizsakāmi prieki ir Staburaga pagasta Diānas un Aināra Kadišu četru bērnu ģimenei, kas dzīvo "Vālodzēs" pašā Aizkraukles–Jēkabpils ceļa malā. Agrāk pavasaros un rudeņos 23 kilometru ceļu līdz Aizkrauklei nācies mērot pat stundu, tagad viens svilpiens, un jau galā.
"Visus šos gadus es bieži nezināju, vai mani bērni ar autobusu tiks līdz Seces pamatskolai un vai es, braucot ar savu mašīnu, varēšu viņus aizvest uz Jēkabpils mākslas skolu un mūzikas skolu," ar rūgtumu atceras tētis Ainārs. "Mašīnas iestiga, riteņus un izpūtējus norāva, stiklus izsita. Negribas pat atcerēties."
Toties tagad ģimene staro. "Beidzot rozes smaržo pēc rozēm un logus var atvērt arī dienā," smaidot stāsta mamma Diāna. "Daudzus gadus drausmīgo ceļa putekļu dēļ logus varēja vērt vaļā tikai naktīs, turklāt tie bija jāmazgā gandrīz vai katru dienu, puķes un dārzeņus klāja putekļu kārta, elpot bija grūti. Tagad cits prieks dzīvot un censties."
Ceļā satiktie autobusu vadītāji smaida – beidzot gandrīz kā Eiropā! Tas nekas, ka līkumi nav iztaisnoti un lejas un pauguri nav likvidēti tādā mērā, kā prasa valsts galvenie ceļi. Galvenais, ka šoseja gluda un pietiekami plata, ceļa nomales drošas, autobusu pieturas, nobrauktuves, ceļu sadalošās un brauktuves norobežojošās līnijas, drošības stabiņi, ceļa zīmes – tas viss beidzot, kā pienākas. Bet agrāk? Pirms četriem gadiem Aizkraukles pasažieru pārvadātāju uzņēmuma darbnīcu vadītājs Anatolijs Zīlmanis bija spiests uzskaitīt autobusu bojājumus – nolauzts priekšējā amortizatora kronšteins, krīt ārā priekšējie stikli, norauts amortizators, izsists pakaļējais tilts, pārlauzts izpūtēja mīkstais savienojums, sasists priekšējais dozators...
Paldies Eiropai un pašmāju firmām
Lai arī Aizkraukles–Jēkabpils ceļš netiek remontēts tik dārgi kā valsts galvenie ceļi, tik un tā rekonstrukcijas izmaksas ir lielas – vidēji kilometram no 200 tūkstošiem līdz 260 tūkstošiem latu.
"Mēs lielu paldies sakām Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumam, kas paredzēts tieši valsts autoceļu grants posmu asfaltēšanai," stāsta valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže. "Nauda tiek izmantota gan lielākiem, gan mazākiem objektiem visā Latvijā."
Paldies jāteic arī Latvijas ceļu būves un remonta uzņēmumiem – SIA "Šlokenbeka" un SIA "Saldus ceļinieks". "Šlokenbeka" šobrīd turpina Aizkraukles–Jēkabpils ceļa trešā posma rekonstrukciju, uzņēmumam ir trīs asfalta rūpnīcas, mūsdienīgs tehnikas parks un ceļu izpētes laboratorija, kas sertificēta pēc Eiropas Savienības standartiem.
Ko saka ministrs
Protams, ceļa Aizkraukle–Jēkabpils un vairāku citu grants ceļu vai to posmu rekonstrukcija vēl ne tuvu neapmierina iedzīvotāju prasības pēc labiem ceļiem visā Latvijā.
"Mūsu ekonomika nepelna tik daudz, lai visu īsā laikā sakārtotu tādā līmenī, kāds, piemēram, ir atjaunotajos ceļa posmos Ķekava–Iecava, Aizkraukle–Sēlpils pagasta robeža vai Saulkrastu apvedceļā," skaidro satiksmes ministrs Uldis Augulis. "Tāpēc ir izstrādāts Valsts galveno un reģionālo autoceļu remontdarbu plāns līdz 2014. gadam un tas nodots arī pašvaldībām prioritāšu noteikšanai, jo uz vietām labāk redzams, kurš ceļa posms ir svarīgāks. Šā plāna galīgais variants liecinās par ilgtermiņa nozares stratēģiju un nodrošinās stabilitāti un normālu darbu plānošanu ilgtermiņā."
Ministrs vēl piebilst, ka "Latvijas valsts ceļu" darbu plāni šogad paredz rekonstruēt un remontēt ceļus gandrīz 800 kilometru kopgarumā un ka 5. augustā viņa izveidotā Ceļu padome lems par Ceļu fonda atjaunošanu. Jo Latvijā šobrīd ceļu nozarē tiek atvēlēts viszemākais finansējums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Baltijā – tikai 0,72 procenti no IKP. U. Augulis šo sāpīgo jautājumu sola aktualizēt, ministrijas speciālisti jau gatavojot dokumentus problēmas izskatīšanai Ministru kabinetā.
***
Uzziņa
Galvenie asfaltējamie grants ceļi
Aizkraukle–Jēkabpils (pirmie posmi Aizkraukle–Sece, 13 km, Sece–bijušā Jēkabpils rajona robeža, 11 km, jau noasfaltēti, šobrīd rekonstruē pēdējo posmu līdz Jēkabpils "Daugavas" stacijai, 9 km);
Gulbene–Rēzekne (pirmais posms, 10 km, pabeigts, remontē otru posmu, 10 km, vēl paliks trešais posms, 10 km);
Ventspils–Kolka (šogad pabeigs 3 posmus 24 km kopgarumā);
Rīga–Ērgļi (augustā pabeigs 9 km posmu, nākamgad – vēl divus posmus 14 km kopgarumā);
Mētriena–Lazdona (augustā būs noasfaltēti 13 km).
Dati: Satiksmes ministrija
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003