Rīga 12°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 1m/s
Piektdiena, 2024. gada 17. maijs 05:10
Vārda dienas: Dailis, Herberts, Umberts
Pozitīvie ekonomikas rādītāji vēl nesola lielāku labklājību visiem
Vakar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskotie vairāki ekonomikas attīstību raksturojošie skaitļi gan ekonomikas analītiķiem, gan politiķiem deva iemeslu priecāties un kārtējo reizi atgādināt, ka Latvija ir uz pareizā ceļa. Pozitīvā iekšzemes kopprodukta izaugsme valdības vadītājam Valdim Dombrovskim ļāvusi solīt, ka nākamgad taupības pasākumi valsts budžetā būs krietni mazāki par solītajiem aptuveni 100 miljoniem latu. Tas gan nenozīmē, ka atcelti plāni par nekustamā īpašuma nodokļa celšanu un akmenī iekaltas ieceres mazināt darbaspēka nodokļus. Kā pozitīvā ekonomikas izaugsme ietekmēs katra valsts iedzīvotāja labklājību, varēsim nojaust ne agrāk kā novembra vidū vai decembrī, kad saskaņā ar valdības vakar apstiprināto grafiku plānots sagatavot nākamā gada budžetu un to pavadošās nodokļu izmaiņas.
Optimisma uzplūdus ekonomistos un politiķos pirmkārt radījis CSP ātrais novērtējums par iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi – šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni IKP pieaudzis par 2,2%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni valstī saražoto preču un pakalpojumu kopapjoms pieaudzis pat par 5,3%. Finanšu ministrija norāda, ka šis ir straujākais IKP gada pieaugums kopš 2007. gada.
Kaut arī CSP provizoriskais IKP novērtējums neskaidro iemeslus iepriecinošajām pārmaiņām, analītiķi lēš, ka savu devumu sniegušas faktiski visas ekonomikas nozares, bet pirmkārt mazumtirdzniecība, rūpniecība un transporta joma. Vēl joprojām astē velkoties būvniecība, tomēr, ņemot vērā, ka šī nozare ir cieši saistīta ar ēnu ekonomiku, kas oficiālajos ciparos neatspoguļojas, situācija tajā varētu arī vairs nebūt dramatiska.
Nosacīti iepriecinoši ir arī ārējās tirdzniecības rādītāji. Kaut jūnijā salīdzinājumā ar maiju ārējās tirdzniecības apjomi ir samazinājušies par 7,9% (kritums bijis gan importā, gan eksportā), tomēr šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu eksports palielinājies par 36,9%, bet imports – par 34%. Ar pluszīmi eksportā strādājušas faktiski visas nozares, būtiskākais pieaugums bijis ķīmiskajā rūpniecībā, kas eksportēja produktus par 69,4% vairāk, kā arī metālu nozarē, kur eksporta kāpums bija par 47,7%. Koksne un tās izstrādājumi pirmajā pusgadā eksportēti par 11,7%, bet pārtikas produkti – par 16% vairāk.
Trešais nozīmīgais vakar publiskotais rādītājs, kas apstiprina ekonomikas izaugsmi, ir apstrādes rūpniecības apgrozījums. Jūnijā salīdzinājumā ar maiju apgrozījums kāpa par 2,3%, bet salīdzinājumā ar 2010. gada jūniju apgrozījums apstrādes rūpniecībā pieauga par 20,9%, tajā skaitā vietējā tirgū – par 18,5% un eksportā – par 23,5%. CSP norāda, ka no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm pieaugums bija 20 nozarēs.
Ko šie sausie statistikas cipari nozīmē valstij un iedzīvotājiem? Finanšu ministrija (FM) norāda, ka izaugsme jau šobrīd atspoguļojoties augstākos nodokļu ieņēmumos. Precīzāk – šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu nodokļu ieņēmumi pieauguši par vairāk nekā 11%. FM gan godīgi atzīst, ka budžetu palīdz pildīt ne tikai ekonomikas atkopšanās, bet arī "izmaiņas nodokļu politikā", konkrētāk – salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem lielāki nodokļi darbaspēkam un īpašumam. Vai cilvēkiem valsts uzliktā nodokļu nasta nākamgad būs vieglāka, FM neatklāj, norādot: "Pozitīvās tendences nenozīmē, ka varam justies pašpārliecināti un neturpināt sāktās reformas, jo, īstenojoties sliktākiem notikumu attīstības scenārijiem, diez vai izdosies pilnībā izvairīties no satricinājumiem pasaules ekonomikā." Tātad – turpināsim savilkt jostas, jo nevar zināt, kā ASV un Eiropas parādu krīze ietekmēs Latvijas ekonomiku.
FM gan norāda, ka valsts ekonomiku stimulējošais eksports esot maz saistīts ar ES parādu krīzes skartajām valstīm Itāliju, Spāniju, Portugāli un Grieķiju, jo preču izveduma kopapjoms uz tām sasniedzot tikai 2,7% no kopējā eksporta. Taču šo valstu ekonomiskā attīstība varot ietekmēt pārējo ES dalībvalstu attīstību, tādējādi netieši ietekmējot Latvijas eksporta pieauguma potenciālu nākotnē.
Vienlaikus ekonomisti atgādina, ka ekonomiku raksturojošie pozitīvie skaitļi nebūt neceļ katra iedzīvotāja labklājību. Latvijas Krājbankas galvenā analītiķe Olga Ertuganova saka: "Diemžēl tas jau ir fakts, ka Latvijas ekonomika attīstās divos ātrumos." Viens ātrums ir tai ekonomikai, kas saistīta ar privāto uzņēmējdarbību. Uzņēmēji, kas spēja mobilizēties un atrast jaunas iespējas krīzes situācijā, tad arī rada darba vietas un nodrošina algas darbiniekiem. Vienlaikus liela daļa cilvēku, kas ir nodarbināti valsts sektorā, ir pilnīgi atkarīgi no valdības taupības pasākumiem.
O. Ertuganova: "Diemžēl noslāņošanās pēc ienākumiem Latvijā būtiski pieaugusi. Turklāt to iedzīvotāju, kas pieder Latvijas ekonomikas daļai ar lēnāku ātrumu, finansiālais stāvoklis līdz ar inflācijas spiediena pieaugumu pasliktinās arvien vairāk. Lai izietu uz viena ātruma attīstību, ir vajadzīga daudz ambiciozāka un spēcīgāka ekonomiskā politika."
***
Uzziņa
- Iekšzemes kopprodukta izaugsme gadā +5,3
- Apstrādes rūpniecības pieaugums salīdzinājumā ar pērno jūniju +20,9%, tajā skaitā vietējā tirgū – par +18,5% un eksportā +23,5%.
- Eksporta pieaugums šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2010. gada pirmo pusgadu +36,9%.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003