Rīga 15°C, skaidrs, bez nokrišņiem, D vējš 1m/s
Pirmdiena, 2024. gada 20. maijs 05:58
Vārda dienas: Salvis, Selva, Venta
Dundadznieki sadūšojas sklandrauša izcelšanai Eiropas tirgū
Dundagas novada biedrība "Zaļais novads" pieprasījusi ES preču zīmes "Produkts ar garantētām tradicionālām īpatnībām" (saīsinājumā GTĪ) piešķiršanu Kurzemes novada ēdienam sklandrausim. Šī ir īpaša preču zīme, kuru pēc sīkas un skrupulozas izvērtēšanas vispirms nacionālā mērogā, ko Latvijā veic Pārtikas un veterinārais dienests, pēc tas ES mērogā, ar īpašu regulu piešķir Eiropas Komisija. Uz šo ES preču zīmi var pretendēt tikai tādi ES valstu pārtikas produkti, kas tradicionāli tiek lietoti konkrētā teritorijā un kam vismaz 25 gadu garumā ir apliecinājums par receptes nodošanu no vienas paaudzes nākamajai. Šī preču zīme patērētājiem visā ES liek pievērst uzmanību konkrētajiem produktiem, jo tā norāda – šie produkti ir tradicionāli tikai vienam ES reģionam.
Līdz šim GTĪ preču zīme Eiropā piešķirta tikai kopskaitā 40 produktiem, no kuriem Latvijā zināmākie ir Itālijas svaigais siers "Mozzarella" un "Pizza Napoletana", Spānijā ražotais īpašos apstākļos žāvētais šķiņķis "Jamon Serrano", kā arī Beļģijas augļu alus "Kriek". Nesen GTĪ preču zīmi Eiropas Komisija piešķīrusi arī Lietuvas tradicionālajam skilandim – cūkas kuņģī pildītai kapātai gaļai. Tagad uz vietu ES īpašo, vēsturiski tradicionālo produktu sarakstā pretendē arī sklandrausis.
Biedrības "Zaļais novads" pārstāve Alanda Pūliņa saka, ka pieteikumu ES preču zīmes piešķiršanai biedrība iesniegusi divu iemeslu dēļ. Pirmais – novadā darbojas vairāki sklandraušu cepēji, no kuriem zināmākā ir Dženeta Marinska. Viņa šo prasmi piekopjot jau gadiem, turklāt izkopusi ne tikai sklandraušu cepšanas nianses, bet arī savākusi plašu vēsturisko materiālu par šo ēdienu. Bez vēstures materiāliem GTĪ preču zīmes piešķiršana nav iespējama, jo EK pieprasa pierādījumus receptes nodošanai no paaudzes paaudzē. Tā kā pati cepēja pieteikumu preču zīmes iegūšanai iesniegt nevar, šis darbs atļauts tikai juridiskām personām, biedrība "Zaļais novads" to uzņēmusies.
Otrs iemesls – Zemkopības ministrijas aktivitāte, meklējot uzņēmīgos, kas uzdrošinātos iziet garo un sarežģīto preču zīmes iegūšanas procesu, kas vainagotos ar konkrēta produkta iekļaušanu īpašo un aizsargāto ES produktu sarakstā.
"Man grūti teikt, kāds būs sausais atlikums no preču zīmes, taču, manuprāt, tas varētu nākt par labu tūrisma attīstībai. Ceļotāji taču vienmēr interesējas par to, kādus tradicionālos produktus viņi konkrētā valstī var nogaršot. Mēs varēsim uzsvērt, ka mums ir sklandrausis, ko par īpašu atzinusi Eiropas Komisija," saka A. Pūliņa.
Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas vecākā referente Ginta Dzerkale teic, ka ES preču zīmes ne tikai palīdzēs pievērst vietējo pircēju un tūristu uzmanību sklandrausim un tā cepējiem, bet dos arī plašākas iespējas saņemt ES atbalstu konkrētā produkta popularizēšanai.
Taču, lai līdz tam nonāktu, vēl garš ceļš ejams. Vispirms produkta atbilstību GTĪ piešķiršanai izvērtē Pārtikas un veterinārais dienests. Izvērtēšana sākas ar PVD publikāciju oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kurā dienests informē par šo faktu un dod iespēju ikvienam, kam iebildumi par Latvijā ražota produkta reģistrācijas iesniegumu, nosūtīt tos PVD Novērtēšanas un reģistrācijas centram. Ja iebildumi netiks saņemti vai būs nepamatoti, dokumentus tālākai izvērtēšanai PVD nosūtīs EK. Komisija savu vērtējumu gatavos sešus mēnešus un pozitīva lēmuma gadījumā sagatavos regulu par sklandrauša iekļaušanu Eiropas GTĪ reģistrā. G. Dzerkale skaidro, ka GTĪ preču zīmi ražotāji varēs sākt lietot jau pēc pozitīva PVD atzinuma saņemšanas.
Jautāta, vai pozitīvais atzinums nozīmē, ka vārdu "sklandrausis" saviem senlatviešu našķiem varēs piešķirt tikai kurzemnieki, G. Dzerkale saka – nē. Sklandraušu cepšanu un arī tirgošanu Latvijā GTĪ piešķiršana neapdraudot ne mazākā mērā. Preču zīmes piešķiršana nozīmē, ka to drīkstēs lietot tikai tie, kas gatavos un pārdos sklandraušus pēc konkrētās receptes un par šo faktu informējuši PVD. Tie, kuri izmanto atšķirīgas receptes, nedrīkstēs lietot ES preču zīmi un arī nosaukumu "sklandrausis".
Sklandrausis, iespējams, nebūs vienīgais Latvijai tradicionālais pārtikas produkts, kas pretendēs uz īpašu ES preču zīmju iegūšanu. ES valstu tradicionālajiem produktiem EK piedāvā pretendēt ne tikai uz GTĪ, bet arī vēl divu citu preču zīmju veidiem. Viena no tām ir "Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde", ko piešķir produktiem, kas ir raksturīgi tikai vienam noteiktajam ģeogrāfiskajam apgabalam un vismaz vienam no produkta gatavošanas posmiem – ražošanai, pārstrādei vai sagatavošanai – jānotiek ierobežotā ģeogrāfiskajā apgabalā.
Ražotāji var pieteikties arī preču zīmei "Aizsargāts cilmes vietas nosaukums". Šo preču zīmi ES piešķir produktiem, kuru viss gatavošanas process – no izejvielas ieguves līdz iesaiņotam galaproduktam – notiek tikai un vienīgi konkrētajā apgabalā. Turklāt produktam jāpiemīt kvalitātei vai īpašībām, ko rada galvenokārt vai vienīgi ģeogrāfiskā vide ar tās raksturīgajiem dabas un cilvēciskajiem faktoriem.
Abu šo preču zīmju sarakstā ir simtiem ES valstu produktu. Lai iegūtu ES preču zīmes, nevajag lielus līdzekļus – pieteikuma iesniegšana PVD maksā tikai 13 latus.
Ginta Dzerkale skaidro, ka par ES preču zīmju iegūšanu spriež arī biškopji, jo zināms, ka Latvijas medus ir bioloģiski aktīvāks un garšīgāks nekā, piemēram, Itālijas medus. Arī maiznieki uzskata, ka ES īpašo produktu sarakstā būtu vērts reģistrēt īsto rupjmaizi. Jāpiebilst, ka spriešana notiek jau ilgāku laiku, taču grūtības iesniegumu sagatavošanā sagādā pierādījumu savākšana, kas apliecina, ka konkrētais produkts ir vēsturiski tradicionāls Latvijai un/vai produkta īpašības ietekmē īpašais Latvijas ģeogrāfiskais novietojums un klimatiskie apstākļi. Lai to pierādītu, nepieciešami pētījumi.
***
RECEPTE
Sklandraušu pagatavošanai
nepieciešamās sastāvdaļas
Mīklai:
350 g ūdens
1000 g rupjo rudzu miltu
100 g kviešu miltu
120 g margarīna vai sviesta
10 g sāls
Pildījumam:
1,2 kg kartupeļu
3,2 kg burkānu
180 g sviesta
15 g sāls
600 – 800 g krējuma
300 – 500 g cukura
4 olas
No minētā produktu daudzuma var pagatavot 22 – 26 sklandraušus.
Rudzu miltu pamatnes pagatavošana
Miltus sajauc ar karstu ūdeni, kam iepriekš pievienots margarīns vai sviests un sāls. Mīklai jābūt stingrai, labi veltnējamai. Gatavo mīklu izveltnē apmēram 3 mm biezumā, no tās izspiež vai izgriež apaļas ripas. Mīklas ripu malas uzloka uz augšu un šādi sagatavotas ripas liek uz ieziestas plātnes. Malām jābūt saturīgām un stingri jāstāv uz augšu.
Kartupeļu masas pagatavošana
Izvāra kartupeļus. Tos samaļ (sarīvē) viendabīgā masā un mīcot pievieno sāli un izkausētu sviestu.
Burkānu masas pagatavošana
Izvāra burkānus. Tos samaļ viendabīgā masā un mīcot pievieno cukuru, ja vēlas, olas, nedaudz miltu vai mannas.
Sklandraušu pildīšana un cepšana
No rudzu miltiem izveidotajā formā klāj kartupeļu masu, tai pa virsu – burkānu masu. Pildījuma proporcijas veido kartupeļu un burkānu masa 1:2. Sagatavoto sklandrausi (svaigu vai sasaldētu) cep krāsnī 220 – 230 °C temperatūrā 10 līdz 15 minūtes. Gatavo sklandrausi pārlej ar skāba krējuma, cukura un olas maisījumu vai vienkārši ar skābu krējumu un pārkaisa ar cukuru. Var uzbērt arī ķimenes.
AVOTS: No biedrības "Zaļais novads" pieteikuma GTĪ preču zīmes saņemšanai
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003