Otrdiena, 2026. gada 03. novembris 15:39
Vārda dienas: Dagnija, Ērika
"Mani mīļie, aizsāksim jaunu tradīciju – atbalstīsim viens otru, neskaudīsim, bet palīdzēsim tikt augšā! Savukārt tas, kas ir ticis augšā, lai neaizmirst par tiem, kas nav izrāvušies; lai nekļūst iedomīgs, bet atceras, ka viņam ir palīdzēts," aicina arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.Aglonas svētkos mieru un stiprinājumu ticībā rod tūkstošiem kristiešu
"Latvijas aizvadīto 20 gadu problēma ir tā, ka mums ir bijusi neatpestīta politika un ekonomika. Neatpestīta no mantkārības, ambīcijām un sava labuma meklēšanas. Cerēsim, ka valsts pirmo amatpersonu klātbūtne šai svētvietā liecina par to, ka ir vēlme šo tradīciju mainīt un arī mūsu valsts politiku un ekonomiku no jauna atvērt uz augšāmceltā Kristus klātbūtni," tā vakar Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku galvenajā Sv. Misē Aglonā teica Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Z. Stankevičs aicināja saglabāt nesagrozītu Kristus vēsti par laulību un ģimeni: "Viens no atslēgas vārdiem mūsu laikam varētu būt "vienkāršība". Tātad vienkārša ģimene, kurā ir tēvs, māte un bērni. Vienkārša, nevis sarežģīta, kurā sajucis sievu vai vīru skaits, kurā vairs nevar saskaitīt, kurš bērns kuram ģimenes salikumam pieder; vai arī kurā vairs nevar atšķirt, kurš ir tēvs un kura ir māte. Jāatgādina, ka Benedikts XVI jauniznākušajā grāmatā "Pasaules gaisma" saka, ka laulība pieder pie pamatiem, uz kuriem balstās Rietumu civilizācija. Ja tā sajūk, tad sabrūk arī civilizācija."
"Mums ir nepieciešama vienkārša un izprotama politiskā sistēma un likumdošana," sacīja Z. Stankevičs. "Varbūt arī šeit var izmantot šo atslēgas vārdu, proti, izvērtēt, kuri no vēlēšanu sarakstā pārstāvētajiem cilvēkiem gluži vienkārši sevi jau ir parādījuši paveiktajos darbos, vietā un amatā, un kādi šie darbi ir. Mēs taču zinām Evaņģēlija patiesību, ka katrs labs koks nes labus augļus, bet slikts koks nevar nest labus augļus. Tātad svītrot ārā tos, kuri sevi jau ir diskreditējuši vai arī vienkārši neko labu nav izdarījuši."
"Mani mīļie, aizsāksim jaunu tradīciju – atbalstīsim viens otru, neskaudīsim, bet palīdzēsim tikt augšā! Savukārt tas, kas ir ticis augšā, lai neaizmirst par tiem, kas nav izrāvušies; lai nekļūst iedomīgs, bet atceras, ka viņam ir palīdzēts," aicināja arhibīskaps metropolīts.
"Mana sirds pieder Tev"
"Gājām, slavējām Dievu un lūdzāmies! Ja kādam kļuva grūti, tad dziedājām!" tā Aglonas bazilikā svētdienas rītā svētceļnieku grupu prezentācijā stāsta svētceļnieki no Rīgas. Savukārt alūksnieši, kas veikuši gandarīšanas svētceļojumu, maršrutā Alūksne– Mālupe–Liepna–Viļaka–Rekova–Baltinava–Kārsava–Pušmucova–Ludza–Pilda–Rundēni–Ezernieki–Dagda–Priežmale–Aglona14 dienās nogājuši 250 kilometrus. Daudzus svētceļniekus pavadīja mašīnas, kuras veda mantas, taču gandarīšanas svētceļojums ir grūtāks. Tā dalībnieki visas mantas fiziski nes paši uz saviem pleciem un garīgi nes uz svētvietu lūgumus un nodomus, kam vēlas izlūgties sekmēšanos. "Visjaunākajai dalībniecei bija tikai četri mēneši, un šis bērns bija par stiprinājumu mums visiem," saka alūksnieši.
Ventspilnieki ceļu līdz svētvietai veikuši 18 dienās, viņi stāsta: "Mūsu vidū ir dažādu tautību cilvēki – poļi, latvieši, krievi, čigāni! Pa ceļam mums piebiedrojās ļaudis no Saldus un Kandavas." Grupa savu vēstījumu beidz ar dziesmu: "Jēzu, nāc, lūdzu, nāc, piepildi sirdi man!"
Saldenieki svētceļojumam bija izraudzījušies devīzi: "Atzīsti patiesību, un tā tevi darīs brīvu!", Rīgas Sv. Alberta draudze – "Mana sirds pieder Tev!"
Savukārt 21 cilvēks no Pļaviņu katoļu draudzes gāja īpašā svētceļojumā, kam izraudzījās Sv. Benedikta no Nursijas devīzi: "Lūdzies un strādā!" Draudzes prāvests Ingars Stepkāns stāsta, ka maršruts bija saplānots tā, lai ik dienu veiktu 15 kilometrus, dziedot slavēšanas dziesmas, Dievmātes godināšanas dziesmas, lūdzoties un vienlaikus arī strādājot: "Katram bija vienā rokā cimds, otrā – atkritumu maiss, tā sakopām Latvijas ceļmalas!" Iepriekš tika aptaujāti zemnieki, vai noderētu palīdzīgas rokas. Un tā svētceļnieki iepriekš sarunātās saimniecībās skaldīja un zāģēja malku, pļāva, bēra apcirkņos graudus, ravēja dārzus, šķiroja kartupeļus..."Skaistākais bija, ka saņēmām cilvēku prieku par paveikto," teic I. Stepkāns.
Kājām ceļu līdz Aglonai bija mērojušas 37 svētceļnieku grupas, kopā pavisam pusotrs tūkstotis cilvēku. Latvijas iedzīvotājiem bija pievienojušies arī itālieši, nīderlandieši, poļi, vācieši un kristieši no citām pasaules valstīm. Jo Aglona ir starptautiskas nozīmes svētvieta.
"Lietus mērcēja, saule žāvēja, kājas sāpēja, piedzīvojām bišu uzbrukumus un dzēlienus, bet esam priecīgi un laimīgi," svētceļnieku noskaņojums ir optimistisks un līksms. Ceļojums ir devis jaunu pieredzi, mērķis ir sasniegts, Aglonas skaistā baltā bazilika paceļas acu priekšā un liek dvēselei augšup tiekties. Kaut jāstāv garā rindā, lai tiktu bazilikā godināt Dievmāti pie viņai veltītās svētgleznas, pēc tam dvēsele gavilē. Rīdziniece Ilona, kura svētceļojumā devusies pirmoreiz, jūtas garīgi atjaunota: "Bazilikā man šķita, it kā mīļas rokas celtu mani augšup un nestu pie Dieva!"
Dienas gaitā, cilvēkiem piepildot Sakrālo laukumu, ikviens Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku dalībnieks gan pats pienes savu līksmo garīgās pacilātības enerģiju, gan sajūt citu pozitīvās emocijas, un vislabāk tas izsakāms ar svētceļnieku grupas prezentācijas secinājumu: "Dievs mūs visus mīl! Nesiet Dieva mīlestību un prieku pasaulē! Esiet kristieši smaidot!"
Žēlsirdības darbs un deja
Katoļu informācijas centrs bija izdalījis trīs tūkstošus bukletu par sirdsapziņas izmeklēšanu, cilvēkiem gatavojoties izlīgšanas sakramenta saņemšanai, un sakrālajā laukumā izvietotos īpašos namiņos daudzi priesteri pieņēma grēksūdzes.
Kristiešu kopienas savās teltīs stāstīja par dažādu žēlsirdības kustību darbu. Piemēram, labdarības organizācijas "Caritas Latvija" Ināra Grīntāle no Sv. Alberta draudzes sacīja, ka brīvprātīgā darba veicēji cenšas palīdzēt gan slimniekiem, gan tiem ļaudīm, kas pašreiz jūtas nokļuvuši "aiz borta": "Mūsu draudzē jau ir ap 20 brīvprātīgo. Aicinām septembrī uz semināru cilvēkus, kas vēlas mums pievienoties!"
Savukārt Anitas Feldmanes vadībā 30 cilvēku mācījās liturģiskās dejas. Šāds pasākums Aglonas svētku ietvaros notika pirmo reizi. Gan ņipro izraēliešu tautas melodiju, gan mūsu pašu mīļās dziesmas "Pie Dieviņa gari galdi" ritmā puiši un meitenes, sievas un vīri ar kustībām pauda brīnišķīgas lūgšanas dejā.
Laukumā daudzi aizkustināti vēroja, cik nopietni baltajās kleitiņās tērptās meitenītes gatavojās Vakara mises laikā paredzētajam Iestiprināšanas sakramentam. Viņu vidū ir astoņgadīgā Laura Vucena, kura Daugavpils Vienības pamatskolā apguvusi ticības mācību un jūtas gatava saņemt Sv. Gara dāvanas un stiprināt savu ticību. Lauras mamma Ilze Volonte teic, ka viņas vecākā meita pašlaik gaida savu kārtu grēksūdzei, bet trejmeitiņu jaunākajai atvasītei ir tikai trīs gadiņi: "Kad paaugsies, tad atkal nāksim uz Aglonu svētceļojumā ar kājām."
Vienotai, garīgi atdzimušai valstij
Svētdien Aglonā svinēja Sv. Meinarda svētkus. Vakarā Sv. misē piedalījās pāvesta apustuliskais nuncijs Luidži Bonaci, arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Rēzeknes Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis un bīskapi Antons Justs, Vilhelms Lapelis un Edvards Pavlovskis. Jānis Bulis mudināja visus domāt par to, ka Latvijā šodien notiek cīņa par tautas garu, par uzticību vērtībām, kādas savulaik ir veidojušas tautas identitāti: "Šodien, kad Eiropa arvien vairāk vienojas ekonomiskajā un politiskajā jomā, ir jāiegulda īpašas rūpes, lai nepazaudētu vērtīgo garīgo mantojumu, kas to ir veidojis. Nepietiek, ka Eiropa būtu kopīgs tirgus, ka tā būtu telpa, kurā var brīvi pārvietoties. Eiropas vienotībai jābalstās uz vērtībām, kuras bija aktuālas mūsu civilizācijas iesākumos – uz tādām kā izlīgšana, miers, solidaritāte, taisnīgums, ticība, cerība, mīlestība, ticība Dievam, un šajā lielajā darbā nedrīkst pietrūkt Latvijas ieguldījuma. Mums Eiropā ir jābūt garīgi vienotai, garīgi atdzimušai valstij, kas balstās uz evaņģēlija vērtībām. Mūsu tauta, kas ir daudz cietusi, īpaši Otrā pasaules kara laikā, padomju režīma deportācijās, var sniegt Eiropai kristīgo vērtību piemēru. Jo liela daļa sabiedrības, tajā skaitā arī sabiedrībā ievērojami cilvēki, prezentē sevi kā kristieši. Par to liecina arī, lūk, premjerministra Valda Dombrovska piedalīšanās šodien Dievmātes debesīs uzņemšanas svētkos Aglonā."
Bīskaps J. Bulis aicināja tautu gudri rīkoties ar tik dārgo dāvanu – "ar mūsu brīvību un neatkarību, lai mēs spētu un mācētu dot gan savai tautai, gan pasaulei to, kā tik ļoti pietrūkst, – ticību Dievam, kristīgās vērtības, mīlestību, kas nāk no Dieva, cerību. Lai mēs ieguldītu visus spēkus un pūles, lai valsts labklājība – gan laicīgā, gan garīgā – pieaugtu."
Pirmdien uz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas lielo svētku galveno Sv. misi ieradās Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Valsts prezidents Andris Bērziņš un eksprezidents Valdis Zatlers. Svētkos piedalījās Latvijas pareizticīgo metropolīts Aleksandrs. No politiķiem bija ieradies arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Saeimas deputāts Staņislavs Šķesters, kā arī Aigars Štokenbergs un Dainis Turlais. Svētkus apmeklēja arī diplomāti Einārs Semanis un Alberts Sarkanis. Misi vadīja arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Saskaņoti un organizēti
No valsts budžeta svētku rīkošanai tika piešķirti vairāk par 80 tūkstošiem latu, kas tika tērēti, lai iekārtotu papildu ūdens ņemšanas vietas, algotu mediķus, policistus un zemessargus. Visi dienesti darbojās saskaņoti un precīzi, gan nodrošinot kārtību, gan sniedzot medicīnisku palīdzību svētceļniekiem ar noberztām kājām un sāpošām galvām. Ārste Teresa Rudiha saka, ka dežūrā nopietnākais gadījums bijis jaunas sievietes nogādāšana uz Daugavpils slimnīcu ar apendicīta lēkmi. Aglonas svētku medicīniskās palīdzības ārsts Romāns Elvihs teic, ka piecās dienās pie dakteriem vērsušies vairāk par tūkstoš cilvēkiem. Uz Daugavpils un Preiļu slimnīcām aizvesti 13 pacienti. Cilvēki hospitalizēti hronisku kaišu saasinājumu dēļ. Taču kopumā noskaņojums ir gaišs, un, kā uzsver dakteris, atšķirībā no daudziem citiem lieliem pasākumiem iereibušo nav.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
