Rīga 24°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 5m/s
Trešdiena, 2024. gada 22. maijs 16:56
Vārda dienas: Emīlija
Ojārs Spārītis piedāvā iesaldēt šo jautājumu uz trim gadiem
Rīgas pieminekļu padome vakar vienbalsīgi noraidīja Rīgas mēra Nila Ušakova ("SC") ierosinājumu mainīt Džohara Dudajeva gatves nosaukumu, dodot tam čečenu dejotāja Mahmuda Esambajeva vārdu. Padomes lēmumam ir konsultatīvs raksturs, un mērs uzskata, ka jāveic iedzīvotāju aptauja par šo jautājumu.
Padome paredz arī atgriešanos pie diskusijas par ielas nākotni, jo tas prasa plašāku apspriešanu sabiedrībā, pieļaujot arī vēsturiskā fona analīzi un socioloģiskā pētījuma veikšanu. Mēra preses sekretāre Anna Kononova vēlāk uzsvēra, ka, pēc pilsētas galvas domām, domes vārdā varētu veikt vienu kvalitatīvu iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu viņu viedokli par ielas pārdēvēšanu. Pēc tās rezultātiem varētu spriest par tālāko rīcību. Runājot par mēra nostāju, A. Kononova teica, ka N. Ušakovs šogad uzklausījis Groznijas pašvaldības delegāciju un atbalsta tās priekšlikumu gatvi pārdēvēt M. Esambajeva vārdā.
N. Ušakovs sēdes sākumā skaidroja, ka jautājums par Dž. Dudajeva gatvi esot politisks jau kopš 90. gadiem. "Šo jautājumu izmanto politiskie spēki no visiem flangiem, bet politisko cīņu rezultātā cieš vienkāršā tauta. Visu laiku šādi pieminam Čečeniju. Ja gribam izrādīt cieņu čečeniem, varam pārdēvēt ielu dejotāja Mahmuda Esambajeva vārdā," argumentēja Rīgas mērs. Kā repliku uz domes priekšsēdētāja teikto padomes vadītājs Ojārs Spārītis izmantoja "Saskaņas centra" politiķa Jāņa Urbanoviča izteikto aicinājumu. "Viņš piedāvāja iesaldēt sabiedrībai jūtīgus jautājumus uz trim gadiem. Līdzīgi mēs varētu rīkoties arī šajā gadījumā," pieļāva O. Spārītis. Jautājuma atlikšanu pieļāva arī padomes loceklis un domes deputāts Valdis Gavars. "Dž. Dudajevam varam pateikties, ka Latvijā situācija 90. gados neizvērtās kā Viļņā. Ielas jautājums mums jānoliek dziļi plauktiņā un jāskata, kad cilvēki būs laimīgi," pauda V. Gavars.
Uz pieminekļu padomes sēdi nebija ieradies tās loceklis, akadēmiķis Jānis Stradiņš, kurš esot saudzējis sevi, izvairoties no negācijām. Akadēmiķis izteicies, ka ielai nosaukums piešķirts tēvzemiešu dominates laikā Rīgas domē kā Latvijas puses viedokļa paušana par Dž. Dudajevu, kuru 1996. gadā nogalinājuši Krievijas specdienesti, un ielas pārdēvēšana bijusi arī nacionālo spēku attieksmes demonstrācija attiecībā uz 9. maija svētkiem. Tartu, kur savulaik atradās Dž. Dudajeva komandētās padomju armijas vienības štābs, kādā dzīvoklī ir memoriālā istaba, bet Ļvovā un Varšavā viņa vārdā nosaukti parki un skvēri. Vietvārdu komisija nolēmusi nepaust profesionālu viedokli un aicina atgriezties pie jautājuma politiskas risināšanas. Tās vadītāja Vija Virtmane izteicās, ka uz gatves atrodas 999 telpu grupas, un pārdēvēšana prasīs arī izdevumus pašvaldībai.
"Nosaukumu gatvei iedeva, novērtējot Dudajeva lomu Baltijas valstu vēsturē un uzsverot čečenu centienus pēc neatkarības. Šī tauta cieta no izsūtījuma vēl vairāk nekā latvieši, jo pusmiljonu čečenu no dzimtās zemes Staļina laikos izsūtīja uz Vidusāziju. To piedzīvoja arī toreiz astoņas dienas vecais Dž. Dudajevs, kurš tomēr vēlāk spēja ieņemt augstu militāro amatu," piebilda padomes loceklis, arhitekts Eižens Upmanis. Viņš arī internetā atradis informāciju, ka pasaulē uzskaitītas 19 vietas, kas veltītas Dž. Dudajevam. "Mēs neesam vientuļi īpatņi, kas piešķīruši nosaukumu," teic E. Upmanis, kurš neesot atradis ziņas, ka šīm vietām meklētu citus nosaukumus. "Notiekošais ir refleksija par Krievijas iekšpolitiku, kuras notikumi tiek pārnesti uz Rīgu," piebilda
4O. Spārītis.
Noskaidrot ielas iedzīvotāju viedokli, apspriest jautājumu ar čečenu diasporu un par to lemt pēc ārkārtas Saeimas vēlēšanām aicināja Rīgas vicemērs A. Ameriks.
Dž. Dudajeva devumu Baltijas valstu neatkarības centienos apšaubīja domnieks no "SC" frakcijas Sergejs Zaļetajevs. "Viņš komandēja ar kodolieročiem bruņoto stratēģisko bumbvedēju vienības. Ja bija paredzēts lietot spēku, būtu pilnīgi aplami, ja tiktu izmantoti kodolieroči. Dž. Dudajeva loma ir mitoloģizēta. Ja gribat rīkoties, balstoties uz patiesiem vēstures faktiem, tad par neatkarības veicināšanu kāda iela būtu jānosauc Borisa Jeļcina vārdā," teica S. Zaļetajevs. Viņam oponēja E. Upmanis, sakot, ka Dž. Dudajevs pildīja Baltijas kara garnizona priekšnieka pienākumus un viņa atbildība bijusi arī jautājums par pārējā Baltijas kara garnizonā dislocētā karaspēka nosūtīšanu.
Padomes loceklis un arhitekts Jānis Krastiņš atgādināja, ka Dž. Dudajeva vārdā gatve nosaukta arī tādēļ, ka 90. gadu vidū čečenu brīvības cīnītāju nogalinājušas Krievijas specdienestu palaistas raķetes. "Pirmās republikas laikā bija Brīvības iela, nacistu okupācijas laikā to pārdēvēja par Ādolfa Hitlera ielu, padomju laikos – par Ļeņina ielu, bet pēc tam atkal par Brīvības ielu. Ielas nosaukumus maina būtiskos sabiedrības iekārtu pārmaiņu laikos. Ja mēs tagad pārdēvēsim Dž. Dudajeva gatvi, tas būs unikāls gadījums, jo nav tādu laiku," sacīja J. Krastiņš, piebilstot, ka ir skeptisks par ielas pārdēvēšanu M. Esambajeva vārdā – viņam esot maz saistības ar Latviju, turklāt viņa karjera lielākoties attīstījusies Vidusāzijā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003