Rīga 22°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, Z vējš 4m/s
Pirmdiena, 2024. gada 20. maijs 12:10
Vārda dienas: Salvis, Selva, Venta
Čaklākie aizbraukuši, meklējot labāku atalgojumu
Darba meklētāju īpatsvars Latvijā ir viens no lielākajiem ES (šā gada 1. ceturksnī trešais lielākais – 16,2% no ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem), tomēr aizvien skaļāk dzirdamas gandrīz visu tautsaimniecības nozaru uzņēmēju balsis par kārtīgu darbinieku trūkumu.
Par viesstrādniekiem nedomā
Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš saka: "Uz mūsu asociāciju zvana un meklē darbiniekus pat no Latgales. Visvairāk pieprasītie ir metinātāji, atslēdznieki un programmēto darbagaldu operatori. Vajadzīgi ir arī inženieri, tomēr šo speciālistu nepietiekamību izjūt visā Rietumeiropā. Liekam cerības uz jaunatni – šajā gadā pirmo reizi pēc vairāku gadu pārtraukuma mūsu specialitātē ir nokomplektētas visas grupas profesionāli tehniskajās vidusskolās. Par viesstrādnieku aicināšanu nedomājam."
Ceļu būves uzņēmuma "Šlokenbeka" vadītājs Māris Paiders situāciju nozarē raksturo tā: "Mūsu nozarē ir sezonas darbs. Viszemākās kvalifikācijas strādnieki saņem 300 – 400 latu pirms nodokļu nomaksas, tomēr viņi nereti nostrādā piecas dienas un no darba aiziet. Šie cilvēki arī atsakās no kvalifikācijas celšanas kursiem un izvirza neizpildāmas darba algas prasības. Augstākas kvalifikācijas darbinieku atalgojums ir 700 – 1000 latu mēnesī, tomēr viņi ziemā ir bez darba un ar vasarā nopelnīto naudu iztikt nevar. Tas nav pareizi, cilvēki patlaban ik dienu strādā 10 – 12 stundas. Tāpat ačgārnība ir papildu nodokļa maksājumi, kas darba devējam jāmaksā, ja viņš darbiniekam vēlas apmaksāt pusdienas vai pienu. Gaidām, kad 100 "gudrās galvas" Saeimā beidzot sapratīs šīs problēmas."
Strādnieki aizbraukuši
Kazdangas pagasta piena produktu ražošanas uzņēmuma "Elpa" vadītājs Gundars Sisenis stāsta: "Atrast labu darbinieku pārtikas ražošanas uzņēmumā laukos nav viegli. Divi vissvarīgākie iemesli – slikta sabiedriskā transporta satiksme un pašvaldībai nav brīvu dzīvokļu, ko piedāvāt darbavietas tuvumā. Jāņem vērā, ka krīzes laikā aktīvākie cilvēki aizbrauca darba meklējumos uz citām valstīm un palika vien tie, kuriem attieksme pret strādāšanu nav tā labākā. Pārtikas ražošanā ir jāievēro stingras prasības, jāstrādā atbildīgi, tāpēc mēs ļoti uzmanīgi izvēlamies darbiniekus. Vietējie cilvēki mūsu stingro prasību dēļ darbam "Elpā" nepiesakās. Daudzi darbinieki brauc uz darbu no desmit kilometru tālās Aizputes. Ļoti daudzi darba meklētāji ir pārpratuši sociālās palīdzības programmu – šie cilvēki ir pieraduši prasīt pabalstus, viņiem nav pat ģimenes dārziņu."
Vienas no vecākajām Latvijas bioloģiskajām saimniecībām, Aizputes pagasta zemnieku saimniecības "Kūdrāji" saimniece Ināra Jansone uzsver – šī vasara bija pirmā, kad neizdevās sarunāt nevienu palīgu ravēšanas darbos. "Laukos palikušos cilvēkus var dalīt trīs grupās – tie, kuriem ir darbs, tie, kas darbojas "100 latu programmā", un tie, kas vēlas dzīvot no pabalstu naudas. Kaut gan mēs maksājam vairāk, nekā pelna "simtlatnieki", tomēr pie mums ir jāstrādā, un daudzi cilvēki to nevēlas. Salīdzinājumā ar gadiem uzreiz pēc valsts neatkarības atjaunošanas situācija ir būtiski mainījusies uz slikto pusi. Tolaik no palīgu darba piedāvājuma tālrunis aizvien bija "karsts". Kartupeļu talkās piedalījās 30 palīgi. Labi, ka šajā vasarā var palīdzēt mūsu trīs pieaugušie bērni," tā I. Jansone.
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Mārcis Nikolajevs norāda uz kvalificēto strādnieku trūkumu būvniecībā. "Pēc treknajiem gadiem daļa kvalificēto darbinieku aizbrauca uz citām valstīm, jo nespēja maksāt kredītu maksājumus. Tomēr sapratīsim arī tos cilvēkus, kas palikuši šeit, bet ar savu kvalifikāciju nevēlas strādāt par minimālo vai nedaudz lielāku algu. Par šo tēmu parasti runāt nevēlas," tā M. Nikolajevs. Atsevišķi uzņēmēji gan norāda, ka augstas algas ir grūti samaksāt pārmērīgā nodokļu sloga dēļ – no katriem algā samaksātajiem 100 latiem darba devējam valstij jānomaksā apmēram 60 lati nodokļos. Tas ir galvenais iemesls, kādēļ populārs ir darbs bez līgumiem un ar aplokšņu algām.
Iemesli zināmi, vajadzīga rīcība
Uzņēmēji secina – lielā mērā pie darba roku trūkuma ir vainojama sociālo pabalstu sistēma, kas cilvēkus nerosina meklēt darbu. Līdzīgs viedoklis ir arī novadu vadītājiem. "Esošā kārtība nekādi nerosina strādāt. Mūsu novadā ir ģimenes, kas pabalstos saņem vairāk nekā cilvēki, kas strādā algotu darbu. Īpaši, ja šajās ģimenēs ir bērni. Novadā ir pat uzņēmējs, kas pēc pārtikas pakām dodas ar lepnu automašīnu. Mēs kropļojam cilvēku domāšanu. Mēs, visi nodokļu maksātāji, patlaban veidojam jaunu cilvēku grupu, kas nekad nestrādās," tā Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa.
Latvijas Bankas Monetārās pārvaldes vadītāja vietnieks Uldis Rutkaste norāda – patlaban baudām trekno gadu rīcības augļus. Proti, nekustamā īpašuma "burbuļa" laikā uzņēmēji mazkvalificētos darbiniekus ar pamatskolas izglītību ātri vien par savu naudu apmācīja par pārdevējiem vai palīgiem būvniecībā. Kad ekonomiskā aktivitāte šajās nozarēs samazinājās, neviens šos darbiniekus nodarbināt nevēlējās. Tāpat treknajos gados bija liels pensijas un pirmspensijas vecuma cilvēku īpatsvars. Pēc pensiju samazināšanas viņi darba tirgu atstāja un, lai gan vēlāk nosacījumi uzlabojās, darba tirgū neatgriezās. U. Rutkaste min, ka darba meklētāju skaits, kuriem augstākā izglītība, ir nedaudz lielāks nekā pirms krīzes, bet mazkvalificēto darbinieku vidū tas ir būtiski pieaudzis. "Latvijā ir strukturētais bezdarbs – tūkstošiem cilvēku nav darba, bet vienlaikus atsevišķās nozarēs darbinieku nepietiek. Valdības politikai būtu jābūt vērstai uz bez darba esošo cilvēku pārkvalificēšanu. Nodarbinātības valsts aģentūra patlaban galvenokārt piedāvā 16 – 32 stundu ilgus mācību kursus, tas nav pareizi. Noteikti ir jāpalielina tādu kursu īpatsvars, kur darba meklētāji var iemācīties pieprasītu amatu. Patlaban šādu mācību ir ļoti maz," secina U. Rutkaste.
***
Uzziņa
2011. gada 2. ceturksnī valstī bija nodarbināti 966 500 cilvēki (55,1% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem).
Nodarbināto iedzīvotāju skaitā ir iekļauti 26 100 cilvēku, kas, saglabājot bezdarbnieka statusu, iesaistījās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) organizētajos kompleksajos atbalsta pasākumos, piedalījās aktīvajā nodarbinātības projektā "Pasākums noteiktām personu grupām", kā arī programmā "Darba praktizēšana pašvaldībās ar Ls 100 stipendiju".
Latvijā bija 187 000 darba meklētāju jeb 16,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem). Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā bija 19%, bet sieviešu – 13,4%. Pēc NVA datiem, aprēķinātais reģistrētais bezdarba līmenis 2011. gada 2. ceturksnī valstī bija 13,5%.
Nedaudz vairāk kā puse (101 100 cilvēku jeb 54,1%) no darba meklētāju kopskaita meklē darbu ilgāk nekā gadu. Darba meklētāji ar darba pieredzi bija 158 800 jeb 84,9% no darba meklētāju skaita.
Avots: CSP
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003