Piektdiena, 2026. gada 13. novembris 01:51
Vārda dienas: Eižens, Jevgeņija, Jevgeņijs
Ko pirms 11. Saeimas vēlēšanām sola partijas, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju valstī? "LA" izpētīja visu 13 partiju programmas un iztaujāja partiju pārstāvjus. Politiķu solījumus izvērtēja arī cilvēki, kuri diendienā saistīti ar ģimenes un bērnu problēmām. Viņi secina – solīt sola visi, bet kā atbalsts ģimenēm sabalansēsies ar ekonomikas attīstību un kārtējiem taupības pasākumiem?Iedzīvotāju skaits Latvijā noslīdējis jau zem divu miljonu robežas. Ieskatoties priekšvēlēšanu programmās, jāsecina, ka vairāk vai mazāk, bet visas partijas, kas startēs 11. Saeimas vēlēšanās, arī novērtējušas bēdīgo demogrāfisko situāciju. Politiķi sola: "Rūpēties par Latvijas cilvēkresursu atjaunošanu un ģimenes atbalsta politiku"; "Valsts atbalsts ģimenēm ir jānodrošina dzimstības pieauguma līmenī", "Apturēt dzimstības kritumu" utt.
Gandrīz visi sola paaugstināt pabalstus, atcelt māmiņu algu griestus, kā arī paredzēt krietni vien lielākus ar nodokli neapliekamos minimumus. Pabalstus piešķirot, par katru nākamo bērnu paredzēt arvien lielāku summu. Reti kura partija skaidroja, kur tam visam ņemt naudu. Tikai "Vienotība" atklāti pateikusi, ka šīs izmaiņas nebūs iespējams realizēt nākamgad, bet tikai ar 2013. gadu.
Piemēram, LSDSP sola palielināt strādājošo neapliekamo minimumu līdz 180 latiem, tikpat daudz paredzot arī par katru apgādībā esošo bērnu.
Zatlera Reformu partija piedāvā bezmaksas bērnudārzus, bet partija "Par prezidentālu republiku!" – bezmaksas veselības aizsardzību daudzbērnu ģimenēm. "Tautas kontrole" gādās par jaunajām ģimenēm. Bet ZZS cels "Latvijas tautas garīgo un materiālo labklājību", lai veicinātu aizbraukušo atgriešanos dzimtenē.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"/"TB"/LNNK, kā arī Zatlera Reformu partijai izvērstajās programmās izteikti arī neparastāki priekšlikumi – priekšlaicīgajā pensijā varētu doties, ņemot vērā bērnu skaitu, bet pensijas aprēķinā iekļaut arī bērnu maksātos sociālos nodokļus. Nacionālā apvienība arī rosina piešķirt bērniem balsstiesības, šīs tiesības līdz bērna 16 gadu vecuma sasniegšanai deleģējot vecākiem. Tas piespiestu valsts politikas veidotājus vairāk atbalstīt ģimenes ar bērniem.
Solījumiem neuzķersies
Partiju solījumus aicināju izvērtēt cilvēkus, kuri diendienā saistīti ar minētajām problēmām.
Daina Ziļeva, ģimenes bērnunama "Žubīte" vadītāja, ir skarba: "Solīt sola visi, bet, kad nonāk līdz izpildei, tad no solītā pāri paliek tikai čiks." Ziļevu ģimenes bērnunamā izaudzināti 16 bērni. Kā saka Daina, viņa šo gadu laikā labi iepazinusi ierēdniecību, "tāpēc nav cerību, ka kaut kas mainīsies".
Latvijas daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības valdes priekšsēdētājs Leonīds Mucenieks: "Sola visas partijas, vienīgā problēma – kurai no partijām izdosies savākt vairākumu, lai savu solījumu varētu realizēt dzīvē." Paša pieredze rāda, ka ģimenēm atbalstu solījuši visi, bet pēc nākšanas pie varas tos vairs negrib atcerēties vai nevar realizēt, jo atrodas opozīcijā.
Atbalsts daudzbērnu ģimenēm vajadzīgs daudz plašāks, bet kā tas sabalansēsies ar ekonomikas attīstību un kārtējiem taupības pasākumiem, grūti spriest. Par to neviens šajā priekšvēlēšanu laikā patiesu atbildi nesniedz, uzskata L. Mucenieks.
Asociācijas "Ģimene" valdes priekšsēdētāja Ilona Bremze novērtē to, ka partiju interese par demogrāfiskajām problēmām šoreiz esot lielāka nekā pirms iepriekšējām vēlēšanām. Bet jautājums – cik tas viss ir vai nav deklaratīvi.
"Ejot maziem soļiem, neko nesaglābsim. Nepieciešama politiķu griba. Tā, kā to izdarīja Ungārija, Horvātija, kur arī bija zemi dzimstības rādītāji. Horvātija paziņoja valsts līmenī, ka katrs dzimis bērns valstij ir vērtība. Tad sabiedrībai ir ticība un drošība, ka bērnus var laist pasaulē. To pašreizējo partiju programmās neizlasīju. Pabalsti, nodokļu atlaides, bērnudārzi – tās ir pastarpinātas lietas. Neviens vēl nedomā par ģimenes stiprināšanu ilgtermiņā," atzīst I. Bremze.
Kaimiņi rāda, ka var
To, ka iespējams izrāpties no "demogrāfiskās bedres", apliecinājusi Igaunija. Pirms desmit gadiem arī šajā valstī demogrāfiskie rādītāji bija biedējoši. Taču kopš 2002. gada dzimstība palielinās. Tas nenotiek strauji, bet notiek. Kā tas panākts?
"Konsekventi īstenojot atbalstu ģimenēm ar bērniem," atbild Igaunijas Sociālo lietu ministrijas bērnu un ģimenes lietu departamenta padomniece Līva Kantere. Viņa piedalījās Baltijas Asamblejas Sociālo lietu komitejas sanāksmē, kas notika Rīgā. Igaunijā atšķirībā no Latvijas pat krīzes laikā saglabāti visi būtiskākie pabalsti, ko piešķir ģimenēm ar bērniem. Īpašu uzmanību velta ģimenēm, kurās vecāki strādā.
Tiek veicināta bērnu dzimstība sieviešu vidū, kurām ir augstākā izglītība un kuras strādā labi atalgotos darbos. Dzīve rāda, ka šīs sievietes ar visu tiek galā, bet valsts sevišķi novērtē to, ka viņas arī saviem bērniem nodrošina labu izglītību. Kaimiņvalsti var apskaust arī par to, ka tikpat kā visi Igaunijas mazie iedzīvotāji jau tagad esot nodrošināti ar vietām bērnudārzos.
L. Kantere norāda – ļoti svarīgi, lai valstī saglabātos stabila sociālekonomiskā un politiskā situācija. Tieši tāpēc arī krīzes laikā neviens no būtiskākajiem valsts pabalstiem netika samazināts. Stabilitāte ilgtermiņā nodrošina dzimstības pieaugumu, uzsver kaimiņvalsts pārstāve.
***
Ko sola partijas, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju valstī?
«LA» izpētīja visu 13 partiju programmas un iztaujāja partiju pārstāvjus.
1. «Vienotība»
Ilze Viņķele, 10. Saeimas deputāte un Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre: "Jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodoklis ģimenēm ar bērniem. Tas gan nenotiks nākamgad, bet sākot ar 2013. gadu. Ģimenes ar lielākiem ienākumiem interesē nodokļu atlaides, savukārt ģimenēm ar mazākiem ienākumiem būtiskāk, lai palielinātu neapliekamo minimumu par apgādājamajiem. Jānodrošina skolēniem brīvpusdienas un lētākas mācību grāmatas. Sabiedrība noveco, tāpēc arvien aktuālāka kļūst gados veco cilvēku pieskatīšana. Jāveido dienas centri vecajiem cilvēkiem."
2. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija
Aivars Timofejevs, LSDSP priekšsēdētājs: "Vissvarīgākais ir pietiekams materiālais nodrošinājums ģimenēm ar bērniem, lai cilvēki zina, ka viņi varēs pietiekami normāli iztikt.
Otrs, kas ir vēl būtiskāk, – valsts nedrīkst šos nosacījumus mainīt. Arī mūsu īsajā programmā uzsvērts, ka gadu pirms bērniņa dzimšanas visiem pabalstiem un atvieglojumiem uzlikts moratorijs – tie nemainīsies visu pabalsta saņemšanas laiku. Stingri jāpasaka, ka būs stabilitāte, jo nedrošība visbiežāk ir par iemeslu nelaist pasaulē bērnu."
3. Zatlera Reformu partija
Jānis Ozoliņš, partijas nominētais labklājības ministra amata kandidāts, ekonomists: "Ieviesīsim visaptverošu ģimenes un dzimstības atbalsta politiku. Nodrošināsim bezmaksas bērnudārzus saskaņā ar "nauda seko bērnam" principu no 1,5 gadu vecuma. Piedāvāsim alternatīvu kompensāciju izvēlei par labu mājaudzināšanai. Ieviesīsim "nākamā bērna" atbalsta politiku. Pašvaldībām tiks dotas plašākas pilnvaras piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides mazturīgajiem un daudzbērnu ģimenēm." ZRP paredz, ka ar reformām dzimstības kritumu izdosies apturēt tuvāko trīs gadu laikā.
4. Kristīgi demokrātiskā savienība
Māra Viktorija Zilgalve, KDS valdes priekšsēdētāja: "Demogrāfijas veicināšanas labā mātēm nepieciešams maksāt algu par bērnu audzināšanu ģimenē, lai viņām nebūtu jāiet uz darbu. Mātēm jānodrošina arī sociālās garantijas – atvaļinājuma maksa, slimības pabalsts u. c. Šim darbam jābūt novērtētam un apmaksātam. Šādā gadījumā valsts nauda tiktu ietaupīta uz bērnudārzu rēķina, un sievietēm nebūtu jāreģistrējas bezdarbnieku statusā."
5. Šlesera Reformu partija LPP/«LC»
Ainars Baštiks, partijas izvirzītais labklājības ministra kandidāts: "Jāatjauno "māmiņu algas", ne tikai atceļot griestus, bet padarot elastīgāku tā piemērošanu. Piemēram, vecāki varētu izvēlēties saņemt pabalstu pusotru vai divus gadus, to kādu laiku varētu saņemt māmiņa, bet kādu laiku arī tēvs.
Abortu problēma. Ja saglābtu kaut pusi no ieņemtajiem bērniem, klāt nāktu vismaz 10 – 14 tūkstoši bērnu. Ja sieviete pati nevēlas audzināt, mazuli adoptēs tie, kas gadiem gaida rindā.
Daudzbērnu ģimenes jāatbalsta – ar nodokļu atlaidēm, dažādiem atvieglojumiem."
6. «Saskaņas centrs»
Valērijs Agešins, 10. Saeimas deputāts: "Sauklis par stiprām ģimenēm ir tikai sauklis, bet labklājība pozitīvi ietekmē visus procesus. "Māmiņu algas" un pabalsti ir nepieciešami visām ģimenēm. Tāpat bēdīgi slavenais 8 latu ģimenes valsts pabalsts noteikti ir jāpalielina.
"SC" par primāro uzskata sociāli ekonomisko jautājumu risināšanu. Ja būs ražošana, darba vietas, būs arī finanšu līdzekļi, ar ko atbalstīt ģimenes."
7. «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā»
Jakovs Pliners, "PCTVL" valdes līdzpriekšsēdētājs: "Demogrāfiskā situācija jārisina ar nodokļu atvieglojumiem jaunajām ģimenēm, ar jaunu bērnudārzu celtniecību, ģimenes pakāpeniski nodrošinot ar bezmaksas bērnudārzu, bet skolēnus ar bezmaksas ēdināšanu un bezmaksas mācību grāmatām.
8. Nacionālā apvienība «Visu Latvijai»/«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK
Imants Parādnieks, 10. Saeimas deputāts: "Niecīgā 8 latu pabalsta vietā jābūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem tieši par apgādībā esošiem bērniem, par pirmo nosakot 100 latu, par otro 200, par trešo 300 latu utt. neapliekamo minimumu. "Māmiņu algas" jāmaksā līdz bērna divu gadu vecumam pilnā apmērā. Jāievieš uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide par katru darbinieku, kura apgādībā ir bērns līdz 7 gadu vecumam. Jānosaka, ka pensijas lielums atkarīgs no ģimenē izaudzinātā bērnu skaita un arī viņu veiktajām sociālā nodokļa iemaksām. Jānodrošina tālmācība, arī iespēja strādāt nepilnu darba laiku, tāpat bērnudārzs."
9. «Par prezidentālu republiku»
Einars Grigors, partijas valdes priekšsēdētājs: "Dzimstības veicināšana ir viena no valsts prioritātēm, kam jāatvēl pietiekami daudz finanšu līdzekļu. Piemēram, tie var būt tūkstoš latu katram jaundzimušajam, vai māmiņu alga, vai tēvam nodokļa atvieglojumi. Valsts arī varētu iesaistīties ar līdzfinansējumu, piemēram, par otro vai par trešo bērnu piešķirot finansiālo atbalstu 10 tūkstošu latu apmērā, lai ģimene tiek pie sava mitekļa. Bet visam pamatā ir tikai ekonomika un uzņēmējdarbības vide, kas ģenerē naudu valsts budžetam."
10. «Pēdējā partija»
Gints Knoks, partijas priekšsēdētājs: "Jāpalielina nodokļu atlaides par apgādājamajiem. Iedzīvotājiem, ģimenēm ir jābūt drošām, ka viņi šeit ir nepieciešami, ka politiķi domās par viņiem, ka būs darbs, būs bērnudārzi. Jābūt drošības sajūtai, tad cilvēki mazāk brauks projām un radīs bērnus."
11. Zaļo un zemnieku savienība
Aija Barča, 10. Saeimas deputāte: "Pakāpeniski atjaunot ģimenes valsts pabalstu, kas paredz par katru nākamo bērnu izmaksāt lielāku naudas summu. Atjaunot iepriekšējo kārtību arī vecāku pabalsta izmaksā, nodrošinot iespēju saņemt pilnu aprēķināto summu. Jāpagarina laika periods, kad māmiņa ar bērnu dzīvo mājās, no viena gada līdz pusotram vai diviem gadiem.
Lai veicinātu dzimstību, pensijas jāpiešķir, ņemot vērā izaudzināto bērnu skaitu ģimenē. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums par apgādājamajiem jāpaaugstina, lai atbalstītu tieši nodarbinātās ģimenes."
12. «Tautas kontrole»
Silvija Šimfa, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos jautājumos: "Pabalstus, kas paredzēti ģimenēm ar bērniem, nesamazināt, bet paaugstināt, lai pakāpeniski sasniegtu Lietuvas un Igaunijas līmeni.
Palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu proporcionāli bērnu skaitam ģimenē, par katru nākamo bērnu nosakot arvien lielāku neapliekamo minimumu. Nestrādājošajiem vecākiem izmaksāt ģimenes valsts pabalstu no valsts budžeta.
Svarīgi, lai jaunajām ģimenēm būtu savs mājoklis. Pašvaldībām būtu jābūvē savi īres nami ar atbilstošu īres maksu.
Lai vecāki varētu strādāt, nepieciešami gan bērnudārzi, gan aukļu dienesti un citi pieskatīšanas veidi. Šos dienestus varētu daļēji dotēt pašvaldības."
13. «Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām»
Anrijs Aumalis, partijas līdzpriekšsēdētājs, atzīst, ka īsajā programmā demogrāfijas jautājumi neesot uzsvērti, taču partijā par tiem ir diskutēts. "Ne viss vienmēr jārēķina pabalstu naudā. Jaunajiem cilvēkiem valsts varētu būt galvotājs, kad, piemēram, jāņem kredīts mājokļa iegādei. Paredzēt atlaides vai kredīta daļas dzēšanu, ja ģimenē piedzimst bērns. Par katru nākamo bērnu turpina dzēst kredītu.
Izmaksājot ģimenes valsts pabalstu, par katru nākamo bērnu izmaksājamā summa ir jāpalielina. Bērnu skaits ģimenē tiek sasaistīts ar tiesībām doties pensijā priekšlaikus – cik ģimenē bērnu izaudzināts, par tik gadiem agrāk vecākiem ir tiesības doties pensijā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
