Rīga 15°C, skaidrs, bez nokrišņiem, D vējš 1m/s
Pirmdiena, 2024. gada 20. maijs 00:50
Vārda dienas: Salvis, Selva, Venta
Partijas pagaidām tikai atradušas "saskares punktus"
Ģirts Zvirbulis
Visticamāk, nākamās valdības kodolu varētu veidot Zatlera Reformu partijas (ZRP) un "Vienotības" bloks, kas 11. Saeimā ieguvuši kopā 42 mandātus (ZRP – 22, "Vienotība" – 20). Lielais jautājums, uz kuru šīm partijām tuvākajā laikā jāatbild, ir: ko vēl pieaicināt koalīcijai – Nacionālo apvienību vai "Saskaņas centru"?
Jau vēlēšanu naktī ZRP un "Vienotība" jutās kā uzvarētāji, jo ideoloģiski tuvās partijas kopā ieguvušas vairāk balsu parlamentā nekā skaitliskais vēlēšanu uzvarētājs "Saskaņas centrs". Partiju līderi gan piesardzīgi stāstīja, ka nekādi bloki netiekot veidoti, bet ierindas biedri jau summēja abu partiju iegūtās balsis kopā.
Par trešo partneri domas dalās. Koalīcijai ar "Saskaņas centru" Saeimā būtu 73 balsis. ZRP gan jau pirms vēlēšanām pasteidzās publicēt potenciālo partneru sarakstu, kurā sola ar Nacionālo apvienību runāt pirms "Saskaņas centra". Tomēr pēc neoficiālas informācijas, ne tikai Viktors Makarovs un Vjačeslavs Dombrovskis, bet arī ZRP līderis Valdis Zatlers labprātāk koalīcijā redzētu "SC". Arī tādēļ, ka tik plaša koalīcija ļautu valdošajam vairākumam realizēt Zatlera solītās Satversmes reformas, ieviešot tautas vēlētu prezidentu.
Līdzīga dilemma sestdienas naktī tika risināta arī kafejnīcā "Andalūzijas suns", kur vēlēšanu rezultātus gaidīja "Vienotība". Vairāki no manis uzrunātajiem vienotībniekiem pauda nepārprotamu "nē" strādāšanai vienā valdībā ar "SC". "Ja mēs gribam izveidot īstu pretoligarhu koalīciju, tad tajā nedrīkstētu būt "SC", kas iepriekšējās Saeimās ne reizi vien balsojis oligarhu interesēs, piemēram, pret Aināra Šlesera izdošanu kratīšanai," sprieda Ainars Latkovskis. Viņam piekrīt arī Ina Druviete, norādot, ka koalīcija jāveido ar ideoloģiski tuvām partijām, nevis matemātiski izdevīgākām, un Jānis Reirs, kuru bažīgu dara "SC" populisms ekonomikas jautājumos. Taču partijā netrūkstot arī otra varianta piekritēju.
Vēlēšanu naktī pie "B Bāra", kur notika oficiālā "SC" rezultātu gaidīšana (neoficiālās saskaņiešu svinības risinājās nostāk no nevēlamām acīm – kādā Purvciema viesnīcā), satiku partijas valdes locekli Andreju Klementjevu. Viņš bija optimistisks, ka šoreiz koalīcija bez "SC" tikpat kā nav iedomājama, jo nozīmētu trešdaļas vēlētāju ignorēšanu. "Neticu, ka mūsu vietā izvēlēsies Nacionālo apvienību, jo radikāļu ņemšanu valdībā būs grūti paskaidrot starptautiskajiem partneriem," sprieda Klementjevs.
Savukārt Sergejs Dolgopolovs prognozēja, ka partneru izvēle būs atkarīga no tā, kuri cilvēki vēlēšanās būs guvuši pārsvaru "Vienotības" iekšienē: "Ja tie būs "Jaunā laika" pārstāvji, tad varam runāt, ja Pilsoniskās savienības, tad cits variants."
Vakar saskaņieši tikās gan ar ZRP, gan "Vienotības" pārstāvjiem. Ar pirmajiem esot atrasti "vairāki saskarsmes punkti" tiesiskuma jautājumos, bet ekonomikas sadaļā vēl jāpanāk vienošanās. "SC" uzskata, ka par eiro ieviešanu būtu jārīko referendums, bet ZRP neredz pēc tā nepieciešamību, jo svarīgāk esot sekot ekonomikas likumiem. Arī ar "Vienotību" neesot bijušas domstarpības ekonomikas un tiesiskuma jautājumos. Taču "SC" joprojām ir izvairīgi okupācijas jautājumā – kā pēc sarunas ar ZRP skaidroja "SC" premjera kandidāts Nils Ušakovs, ne viņš personīgi, ne viņa pārstāvētā apvienība nevarot ne atzīt, ne neatzīt 1940. gada notikumus. Viņaprāt, valdības deklarācijā vajadzētu ierakstīt, ka Latvijā nav okupantu un ka netiks pārskatīts šeit dzīvojošo cilvēku tiesiskais statuss.
"VL"/"TB"/LNNK nebūs tukšās vietas aizpildītāji
Nacionālās apvienības pārstāvji vēlēšanu rezultātu sagaidīšanai bija nolīguši divus izklaides kuģīšus Daugavas krastā, kur svinēja ar dziesmām un dejām. Partija ieguvusi 14 vietas Saeimā, kas ir divreiz vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās. Turklāt ar minimāliem finanšu ieguldījumiem priekšvēlēšanu kampaņā. Svinības turpinājās līdz rīta gaismai, bet partijas līderi tās pameta drīz pēc pusnakts, lai nākamajā dienā būtu formā uz pirmajām valdības veidošanās sarunām ar ZRP. Kā pēc tikšanās pastāstīja apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, ZRP un "VL"/"TB"/LNNK esot daudz kopīga ekonomikas un tiesiskuma jautājumos, bet apvienībai tik būtiskie nacionālie jautājumi vēl jāizdiskutē. R. Dzintaru darot bažīgu, piemēram, ZRP premjera amata kandidāta Edmunda Sprūdža publiskie izteikumi par jauna naturalizācijas viļņa veicināšanu. "Mūsu vēlētāji nebalsoja par mums tādēļ, lai mēs aizpildītu tukšo vietu ZRP un "Vienotības" koalīcijā, bet gan lai mēs cīnītos par savu mērķi – latvisku Latviju. Ja koalīcijas veidotājiem šis uzstādījums nebūs pieņemams, mēs esam gatavi šā mērķa sasniegšanai strādāt arī opozīcijā," uzskata Dzintars.
Politiskajās aizkulisēs tiek runāts arī par koalīciju, ko veidotu divas iepriekš pie varas nebijušas partijas – "SC" un ZRP. Šāds variants esot iespējams drīzāk teorētiski, jo ilgi valdība ar minimālu vairākumu (53 balsis Saeimā) un faktiski bez pieredzes valsts pārvaldē nostrādāt nevarēšot.
ZZS kļūšot asāki
Nevienā no iespējamiem scenārijiem kā vērā ņemams partneris netiek minēta Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas 11. Saeimā ieguvusi tikai 13 balsis. Arī rezultātu sagaidīšanas pasākums šogad Dabas muzejā bija kā diena pret nakti, salīdzinot ar pagājušā gada jautrību Hartmaņa muižiņā Pārdaugavā. "Pēc rīkojuma numur divi mēs tikām vainoti visās valsts nelaimēs. Arī mūsu koalīcijas partneriem pēkšņi atvērās acis. "Vienotība" lielās, ka izveda valsti no krīzes, bet mēs taču arī ar viņiem kopā strādājām valdībā. Turklāt – smagākajās ministrijās. Ne reizi vien mēs glābām [Ministru prezidenta Valda] Dombrovska pēcpusi, kad vajadzēja pieņemt nepopulārus lēmumus. Pret ZZS tika vērsta apjomīga melnā kampaņa, lai mēs vispār neiekļūtu Saeimā, tādēļ mēs esam priecīgi un pateicīgi saviem vēlētājiem, kas neļāva piepildīties šim nelabvēļu plānam," man teica ZZS priekšsēdētājs Raimonds Vējonis. Savukārt ZZS "ventspilnieku spārna" pārstāvis Guntis Blumbergs neveiksmē vainoja arī apvienības kuslo un mierīgo darba stilu. Viņaprāt, biežāk esot bijis jāsit dūre galdā, stingri un skaļi jāuzstāj uz saviem uzskatiem. ZZS oficiālajiem līderiem Augustam Brigmanim un R. Vējonim šāda uzvedība nav raksturīga – viņi parasti meklē diplomātiskus kompromisus. Tomēr Blumbergs nedomā, ka vajadzētu jau runāt par apvienības vadītāju nomaiņu.
***
Kā mainījies vēlētāju noskaņojums gada laikā?
11. Saeimas vēlēšanu rezultāti (iekavās – rezultāti 10. Saeimas vēlēšanās)
Partija Balsu skaits Balsis procentos Vietas Saeimā
"Saskaņas centrs" 259 749 (251 400) 28,43% (26,03%) 31 (29)
Zatlera Reformu partija
(10. Saeimas vēlēšanās nepiedalījās) 190 098 20,8% 22
"Vienotība" 171 907(301 429) 18,81% (31,21%) 20 (33)
Nacionālā apvienība "VL"/TB/LNNK 126 640 (74 029) 13,86% (7,66 %) 14 (8)
Zaļo un zemnieku savienība 111 358 (190 025) 12,19% (19,68 %) 13 (22)
Šlesera Reformu partija LPP/"LC"
(10. Saeimas vēlēšanās piedalījās apvienības "PLL" sastāvā ) 22 060 (73 881) 2,41% (7.65%) 0 (8)
"PCTVL" 7105 (13 847) 0,77% (1,43%) 0 (0)
Pēdējā partija 4454 (8458) 0,48% (0,87% ) 0 (0)
"Par prezidentālu republiku" 2866 (7102) 0,31% (0,73%) 0 (0)
Tautas kontrole 2572 (4002) 0,28% (0,41%) 0 (0)
LSDSP (10. Saeimas vēlēšanās piedalījās apvienības "Atbildība" sastāvā) 2526 (6139) 0,27% (0,63%) 0 (0)
Partija "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām"
(10. Saeimas vēlēšanās nepiedalījās) 1992 0,21% 0
Kristīgi demokrātiskā savienība 1986 (3488) 0,21% (0,36%) 0 (0)
***
Viedokļi
Cer uz latvisko partiju koalīciju
Sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem jautāju, kā viņi vērtē 11. Saeimas vēlēšanu rezultātus.
Juris Ekmanis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents: "Noticis iepriekš prognozētais, nekādu pārsteigumu vismaz par pirmo triju vietu ieguvējiem nav. Vērtēšu pēc tam, kad redzēšu, kas būs pozīcijā un kas opozīcijā, un kas izveidos valdību. Sagaidu, ka Saeimā iekļuvušās partijas iztiks bez savstarpējas apsaukāšanās un apķengāšanās un pirmām kārtām pievērsīsies ekonomisku jautājumu risināšanai, tostarp arī zinātnes attīstībai. Visas valdības iepriekš ir deklarējušas, ka atzīst zinātni par prioritāru jomu, taču līdz šim tas palicis tikai uz papīra rakstīts. Vajadzētu beidzot to sekmēt darbos."
Jānis Kukainis, Amerikas Latviešu apvienības informācijas nodaļas vadītājs: "Drusku skumji, ka vairāki labi pazīstami politiķi, ar kuriem mums bijusi laba sadarbība, kā Ģirts Kristovskis, vairs nebūs Saeimā un valdībā, taču kopumā ar rezultātiem esmu apmierināts. Ārzemju latvieši balsoja par "Vienotību", Nacionālo apvienību un Zatlera Reformu partiju. Mēs sagaidām un ceram, ka valdību veidos šīs trīs partijas. Ārzemju latviešu organizācijas strādā mūsu tautas izdzīvošanas labad, un mēs būtu ļoti vīlušies "Vienotībā" un Zatlera Reformu partijā, ja tās veidotu koalīciju ar "Saskaņas centru". Jo paredzams, ka tādā gadījumā tiks izvirzīts jautājums par otru valsts valodu un tamlīdzīgi."
Lūcija Ķuzāne, rakstniece: "Sabiedrība šo brīdi uzskata par pagrieziena punktu, taču viss būs atkarīgs no tā, kā ievēlētie pratīs izveidot koalīciju un kā pratīs turpmāk saimniekot. Es balsoju par Zatlera Reformu partiju, jo domāju, ka jādod iespēja sevi parādīt jaunajiem, kuri vēl nav bijuši politiskajā dzīvē. Bet cita lieta, vai viņi to pratīs izdarīt. "Vienotības" sarunas ar "Saskaņas centru" ir diplomātiskas, jo "Vienotība" ir piesardzīga, baidoties no krievvalodīgo iedzīvotāju dumpīguma, kas varētu izpausties, ja viņu pārstāvji netiktu valdībā. Redzēsim, ko šajā jautājumā domā Zatlera Reformu partija. Šī partija kopā ar "Vienotību" un Nacionālo apvienību noteikti varētu izveidot koalīciju; zinu, ka tā uzskata daudzi."
Ilmārs Tolstovs, katoļu baznīcas priesteris: "Vēlēšanas parādīja tautas gribu, un rezultātus uztveru kā šīs tautas gribas izpausmi. Redzams, ka cilvēki kļūst arvien gudrāki un vairāk nobriedušu prātu lemj, par ko balsot. Baznīca atbalstīs ierosinājumu par vēlēšanu sistēmas maiņu Latvijā, lai deputāti tiktu ievēlēti pēc mažoritārās vai daļēji mažoritārās sistēmas, kas nodrošinātu katra deputāta atbildību savu vēlētāju priekšā. Vajadzētu būt tā, ka var balotēties cilvēki ārpus partiju sarakstiem. Pie mums partijas tiek dibinātas kā firmas – ja viena izgāžas, tad dibina nākamo. Novēlu jaunās Saeimas deputātiem strādāt atbildīgi, būt ar stipru mugurkaulu un lemt atbilstīgi savai sirdsapziņai, nevis tikai pēc partijas tēva norādījuma."
Gita Umanovska, Rīgas Ebreju kopienas izpilddirektore: "Šoreiz daudzi cilvēki ilgi domāja, par ko balsot, bet vēlēšanu rezultāts bija paredzams. Vismaz man nebija pārsteiguma ne par vienu partiju, kas iekļuva vai arī neiekļuva Saeimā. Pirms vēlēšanām daudzi ebreju kopienu rāja par to, ka lūdzām vēlēšanu iecirkņu darba laika pagarināšanu. Taču 17. septembrī izrādījās, ka visā Latvijā vēlētāji ļoti aktīvi balsoja vēl pēc pulksten pusdeviņiem vakarā. Būtu laiks ieviest elektronisko balsošanu vai iespēju nobalsot pa pastu, tas veicinātu aktivitāti. Ceram, ka jaunievēlētā Saeima strādās Latvijas tautas labā, pieņems gudrus likumus, kas vairos labklājību un saticību."
Jānis Jurkāns, rakstnieks: "Šādi rezultāti bija prognozējami. Tauta ir nogurusi no biežajām balsošanām, un redzams, ka bieži vien cilvēki partiju programmas nelasa. Vēlēšanās priekšplānā izpeld personības, ne programmas. Nebūtu milzīgs pārsteigums, ja arī "Saskaņas centrs" būs valdībā. Gribētos cerēt, ka valdībai būs stabils vairākums, nevis notiktu tā, ka neobjektīva opozīcija principa pēc ievilcina daudzas labas lietas."
Dace Kokareviča
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003