Sestdiena, 2026. gada 07. novembris 16:29
Vārda dienas: Helma, Lotārs
Rīgā uz tiesu jāgaida visilgāk – no pusotra līdz diviem gadiem, reģionos situācija ir labāka – jāgaida ne vairāk kā gads. Bieži vien rindas veidojot cilvēki – kasīkļi, kuri labi zina, ka viņiem nav taisnība, bet iet un tiesājas principa pēc vai kādu citu iemeslu dēļ.Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja Ilze Freimane apgalvo, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa par ilgo tiesāšanos neko nav pārmetusi, jo līdzīgi tiesāšanās termiņi ir arī citās Eiropas Savienības valstīs, taču "saprotams, ka divu gadu tiesāšanās laiks pirmajā instancē nav īsti adekvāts, normāli būtu trīs līdz seši mēneši, uz ko vajadzētu tiekties".
Vislielākais lietu uzkrājums ir Rīgas tiesu namā, kur uz tiesu jāgaida no pusotra līdz diviem gadiem, reģionos situācija ir labāka – jāgaida ne vairāk kā gads. Ja lieta tiek pārsūdzēta otrajā instancē – apgabaltiesā, tad jāgaida vēl aptuveni gads, nedaudz mazāk par gadu, ja lieta nonāk trešajā instancē – Augstākās tiesas senāta Administratīvo lietu departamentā. "Pirmajā instancē vajadzētu strādāt 46 tiesnešiem, bet šobrīd strādā 32 tiesneši. Ir vēl brīvas divas štata vietas, kuras nemaz nav tik viegli aizpildīt, jo nepieciešamas augsti kvalificētas jurista zināšanas, bet alga noteikta 1157 latus liela. Visvairāk tiesnešu trūkst galvaspilsētā: būtu nepieciešams 31, bet pašlaik ir 21 un seši tiesneša amata kandidāti, kuri stažējas vai tuvākajā laikā sāks stažēties, prombūtnē ir četras tiesneses. Reģionos strādā 11 tiesneši un stažējas divi tiesneša amata kandidāti. Lai glābtu situāciju, Rīgai piesaistām tiesnešus no reģioniem," skaidro I. Freimane.
Kāda pašvaldības juriste, kura lūdza neminēt savu vārdu, sacīja, ka rindas, īpaši Rīgā, veido cilvēki – kasīkļi, kuri labi zina, ka viņiem nav taisnība, bet iet un tiesājas principa pēc vai kādu citu iemeslu dēļ. Reizēm jau no tā ir arī ieguvums, piemēram, juriste zina gadījumu, kur kāds cilvēks tiesājas pret pamatotu izlikšanu no dzīvokļa jau vairākus gadus – un, kamēr nav sprieduma pēdējā instancē, tikmēr turpina dzīvoklī mitināties.
Daudzi ar tiesas palīdzību cenšas mainīt zemes lietošanas mērķi. Treknajos gados biznesa nolūkos zemes īpašnieki "izsita" lauksaimniecības zemju pārtransformēšanu par apbūves gabaliem. Taču ar biznesu neveicās, bet nodokļi par apbūves zemi jāmaksā daudz lielāki. Tomēr transformēt zemi atpakaļ vairs nav tik vienkārši, jo pašvaldības jauno zemes izmantošanas mērķi iezīmējušas savos attīstības plānos. Tad nu cilvēki mēģina tiesāties, un pamatā – neveiksmīgi.
"Tāda nu ir tā demokrātija – tiesāšanās administratīvajā tiesā neko nemaksā vai maksā ļoti maz, tāpēc cilvēki bieži tiesājas "sporta pēc". Tagad daudzi ir izglītoti un to izmanto. Principā gan administratīvā tiesa domāta, lai cilvēkam būtu iespējams apstrīdēt valsts pārvaldes un pašvaldību lēmumus," skaidro advokāts Edgars Bute.
Plašāks pienākumu loks
Kā uzsver Tieslietu ministrijas pārstāve Ksenija Novikova, šobrīd Administratīvajā rajona tiesā ir vakantas divas tiesneša amata vietas, stažējas 19 tiesneša amata kandidāti. Runājot par ilgo gaidīšanu uz tiesas sēdēm, K. Novikova norāda, ka pieteikuma izskatīšana un lietas sagatavošana iztiesāšanai administratīvajam tiesnesim aizņem ievērojami vairāk laika nekā vispārējās jurisdikcijas tiesnesim. Tas esot skaidrojams ar to, ka civilprocesā tiesa lietas skata saskaņā ar sacīkstes principu, bet administratīvajā procesā – saskaņā ar objektīvās izmeklēšanas principu. Proti, administratīvajā procesā tiesai pašai ir pienākums vākt pierādījumus un uzraudzīt, vai izskatīšanas gaitā tiek noskaidrota patiesība un rasts taisnīgs rezultāts. Tādējādi administratīvo tiesnešu pienākumu loks ir būtiski plašāks nekā vispārējo tiesu tiesnešiem. Līdz ar to arī administratīvo tiesnešu noslodze, izskatot administratīvo lietu, ir lielāka nekā vispārējās jurisdikcijas tiesnesim, izskatot civillietu. Turklāt paralēli izskatāmajām lietām tiesai jāizskata arī iesniegumi par pagaidu noregulējumu, administratīvā akta apturēšanu, virkne sūdzību par procesuāliem jautājumiem. Tāpat, lemjot par pieteikuma vai lietas pakļautību administratīvajai tiesai, jārisina sarežģīti tiesību jautājumi, kuri pēc sava rakstura un sarežģītības pakāpes nereti pārsniedz pat sprieduma sagatavošanu.
Grozījumi piedos ātrumu
Tomēr, lai jāgaida būtu mazāk, Tieslietu ministrija iesniegusi valdībai priekšlikumus grozījumiem Administratīvā procesa likumā, kuri vēl jāpieņem Saeimā. Piemēram, gadījumos, kad tiesā tiks saņemtas vairākas vienveidīgas lietas, vienai vai vairākām tipiskākajām no šīm lietām paredzēta iespēja piešķirt "pilotlietas statusu". Tādējādi attiecīgā lieta paātrinātā kārtībā tiks izskatīta gan pirmās instances, gan augstāko instanču tiesās. Paredzams, ka šādas "pilotsprieduma procedūras" ieviešana veicinās attiecīgo lietu ātrāku izskatīšanu. Šāda kārtība ļautu prognozēt lietas iznākumu arī pārējās analogajās lietās un stiprinātu vienveidīgas un prognozējamas tiesu prakses veidošanos. Līdzīga kārtība tiek ieviesta arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā tieši ar mērķi mazināt rindas uz lietas izskatīšanu. Tāpat paredzēts tiesas sēdē izmantot videokonferenci, ja kāds no tiesas dalībniekiem nevar ierasties uz sēdi.
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne, profesore Kristīne Strada-Rozenberga piekrīt, ka situācija, kad tiesāšanās laiks pirmajā instancē ir divi gadi, nav pieņemama. Jautāta par iemesliem vakantajām tiesnešu vietām, profesore uzsver, ka fakultāte sagatavo speciālistus, kas spēj pildīt tiesneša vai citus kvalificēta jurista pienākumus: "Jau šobrīd tiesu sistēmas darbinieki lielākoties ir tieši Juridiskās fakultātes absolventi, kā arī studenti. Visticamāk, brīdī, kad persona var izpildīt noteiktās prasības, darba apjoms, atalgojums, noslodze un atbildība par noteikto samaksu vairs nešķiet adekvāta. Situācija jārisina valstij, nosakot tiesneša darba pienākumiem atbilstošu atalgojumu."
***
Uzziņa
2010. gadā Latvijā tika izskatītas 4490 administratīvās rajona tiesu lietas, no kurām 884 bija saistītas ar pašvaldībām, 747 – ar Valsts ieņēmumu dienestu, 637 – ar Valsts policiju, 378 – ar ministrijām, 303 – ar pašvaldību policiju un citām institūcijām.
Valsts nodeva, iesniedzot prasību administratīvajā tiesā, ir Ls 20. Pēc tiesas ieskata maznodrošināta persona no šīs nodevas var tikt atbrīvota, bet, tiesājoties par administratīviem pārkāpumiem, nav jāmaksā nekas.
***
PIEMĒRI
Apdrošināšanas speciālists Artūrs Bogdanovs pārsūdzēja Cēsu ceļu policijas uzlikto sodu pār ātruma pārkāpšanu. 2008. gada 18. jūlijā radars uz Vidzemes šosejas fiksēja, ka A. Bogdanovs ar savu BMW bija braucis ar ātrumu 133 km/h atļauto 90 km/h vietā. Autobraucējs vēršanos tiesā argumentēja: vai policija var pierādīt, ka radars fiksējis tieši viņa auto; vai policistam bija darba norīkojums; vai radars bija sertificēts u.tml. Tiesnese noskatījās uzfilmēto video, kur nekādus pārkāpumus nesaskatīja, un iesniedzēja prasību neatbalstīja. A. Bogdanovs lēmumu nepārsūdzēja, jo tiesājies esot ne 40 soda latu, bet gan policijas bravūras dēļ. Pats A. Bogdanovs uzskata, ka šāda veida lietas vajadzētu iztiesāt divu mēnešu, nevis divu gadu laikā.
Pašnodarbinātais žurnālists Juris Millers tiesas sēdi ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) gaidīja divarpus gadus: "Veicot grāmatvedības pārbaudi, vispirms VID auditore pateica, ka viss kārtībā, bet otrajā pārbaudē atrada pārkāpumus un veica nodokļu uzrēķinu. Rezultātā esmu cietis finansiālus zaudējumus. Tiesas sēdē tiesnese daļēji apmierināja nodokļu uzrēķinu. Lēmumu pārsūdzēju nākamajā instancē, bet tiesas sēde nolikta tikai 2013. gadā. Tas ir nenormāli, ka tik ilgi jāgaida."
Vjačeslavs Hvostikovs tiesā veiksmīgi pārsūdzēja pašvaldības policistu uzlikto sodu par neatļautu automobiļa novietošanu Carnikavā. Uz spriedumu viņam nācās gaidīt divus gadus. "Tas bija principa jautājums, ne 30 latu jautājums, jo autiņu biju nolicis pareizi, ko vēlāk paši policisti arī atzina," stāsta V. Hvostikovs. "Protams, tas ir ārprāts, ka par šitādu sīkumu jāgaida divi gadi. Domāju, ka visi pārējie, kurus šajā dienā – 2009. gada 31. maijā – sodīja par līdzīgu lietu, negribēja ķēpāties ar tiesu un samaksāja sodu."
Andrejs Kuzmans administratīvajā tiesā bija iesniedzis prasību pret valsti par 10 000 eiro kompensāciju par neciešamajiem apstākļiem Liepājas cietumā (pārāk tumšs, jādzīvo kopā ar smēķētājiem, trūcis sporta inventāra). Tiesa prasību noraidīja, jo, kā noskaidrojās, A. Kuzmans pats neesot izrādījis vēlmi uzlabot savas dzīves apstākļus, turklāt Liepājas cietuma tehniskais stāvoklis esot labākais Latvijā un neviens no pārējiem 270 cietumniekiem sūdzējies neesot. Liepājas cietuma pārstāve pauda neizpratni, ka tiek pieļauti šādi tiesas procesi – viņai tālab faktiski bezmērķīgi no Liepājas uz Rīgu nācies braukt trīs reizes.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
