Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 06:31
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Par ražojošām lauku saimniecībām to pārdevēji prasa no 350 tūkstošiem līdz 1,2 miljoniem latu.Apgrozāmo līdzekļu trūkums, attīstībai nepieciešamās investīcijas pārsniedz gaidāmo peļņu, nespēja atrast Latvijā kvalificētus speciālistus – iemesli, kāpēc tiek pārdotas ražojošas zemnieku saimniecības, ir tikpat dažādi, cik paši lauksaimniecības uzņēmumi. Taču potenciālie pircēji prasīto cenu nav gatavi maksāt. Tas noskaidrojās sarunās ar pārdošanā izlikto lauksaimniecības uzņēmumu īpašniekiem.
Saimniecību pārstāvju teiktais liecina – ārzemnieki joprojām Latviju uzskata par valsti, kur par sviestmaizes cenu var iegādāties ražojošu uzņēmumu. Šodien var viegli atrast pircēju lauksaimniecības zemei un lopiem, taču interese par ražošanas ēkām un ar tām saistīto biznesu ir niecīga. Pircējus Latvijā interesē saimniecības ar ļoti augstu zemes vērtību, kurai nenāk līdzi ražošana.
"Sāp sirds, noraugoties, ka mēs tik vieglprātīgi izpārdodam mūsu nacionālos resursus," teic Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.
Sludinājumu portālos "LA" atrada četras lauku saimniecības, kurām tiek meklēts pircējs, un noskaidroja, kāds ir iemesls šādam solim.
Meklē pārvaldnieku vai pircēju
Nekustamo īpašumu attīstītājs un apsaimniekotājs SIA "RPK grupa" jau vairākus gadus meklē pircēju diviem saviem lauksaimniecības uzņēmumiem – piena lopkopības saimniecībai SIA "Agro Aizkalni" un kartupeļu un dārzeņu audzēšanas saimniecībai SIA "Čapuļi".
"Gribam savu daudznozaru kompāniju attīstīt prognozējamākos biznesa virzienos nekā lauksaimniecība, tajos virzienos, kurus mēs labāk pārvaldām," atzīst "RPK grupa" valdes loceklis Raimonds Ruķeris. Īpašnieki paši nav lauksaimnieki un tāpēc vajadzīgs labs pārvaldnieks, kurš vienā personā būtu gan zootehniķis un agronoms, gan tehnikas speciālists. "Mūsu biznesa modelī tieša saimniecību vadība neietilpst, taču saimniecības ir pārāk mazas, lai pašas varētu algot šāda līmeņa speciālistu," piebilst uzņēmējs.
Lopkopības saimniecība Vecumnieku pagastā tiek pārdota par 495 tūkstošiem latu. Uzņēmuma zemes platība ir 145 ha, ganāmpulkā ir 100 slaucamās govis un 200 bekoni. Tiek pārdoti ne tikai dzīvnieki un zeme, bet arī fermas ēkas, jauna kalte, lauksaimniecības tehnika, Lauku atbalsta dienestā apstiprināts modernizācijas projekts fermai un mēslu krātuvei u. c.
Augkopības saimniecība tiek pārdota par 851 tūkstoti latu, uzņēmumam pieder 300 ha zemes Codes un Mežotnes pagastā un 139 ha Sidrabenes pagastā ar iespēju papildus iegādāties vēl gandrīz 600 ha. Ne tikai zeme tiek pārdota, bet arī dārzeņu glabātava, lauksaimniecības tehnika.
Interese ir, saka R. Ruķeris, ārzemnieki būtu gatavi pirkt kaut uzreiz, taču zem reālās tirgus vērtības vai tikai zemi. "Mēs esam konceptuāli vienojušies, ka saimniecības tiks pārdotas, bet tikai tad, ja pircējs maksā konkurētspējīgu cenu. Abas saimniecības strādā, ražo produkciju, tajās tiek veiktas investīcijas. Par sviestmaizi nevienam neatdosim!" Nesen saimniecību atkal apskatījis kāds Vācijas uzņēmējs, kurš Latvijā viesojās jau pirms gada un aizbrauca, nevienojies par cenu.
Kredīts žņaudz nost
Kopš 2009. gada pircēju meklē arī Mālpils pagasta piensaimniecība "Vanagi". Saimniecības īpašumā ir 55 ha lauksaimniecības zemes un 100 ha nomas zemes, kā arī 55 ha meža. Uzcelta jauna novietne 230 liellopiem, kas atbilst ES prasībām. Blakus novietnei ir lagūnas tipa mēslu krātuve. Tiek pārdota arī lauksaimniecības tehnika. Cena – 500 tūkstoši latu.
"Lēmums pārdod saimniecību bija izmisuma solis," saka Linards Ligeris. "Iemesls – 2009. gada piena iepirkuma cenas dramatiskais kritums, biznesa plānā tik zema nebija paredzēta. Mums bija paņemts kredīts jaunas lopu kūts celtniecībai, taču, neskatoties uz subsīdijām, radās problēmas ar aizdevuma atmaksu. Govīm bija jādod ēst, bet kvalitatīvai lopbarībai trūka līdzekļu, piena izslaukumi kritās..."
Lai gan tagad piena cena ir būtiski cēlusies, taču sekas saimniecība jūt vēl joprojām. Izslaukumi palielinās, tagad vidējais ir 6 tonnas no govs, taču pirmskrīzes līmenis nav sasniegts joprojām. 2007. gadā z/s "Vanagi" ganāmpulka brūnaļas deva vidēji 8,5 tonnas piena.
Interesenti par saimniecības pirkšanu šajā laikā ir bijuši, taču ne nopietni, proti, zviedri un somi grib iegādāties zemi, nevis ražojošu uzņēmumu, arī lopus atsevišķi pārdot nebūtu grūti. "Par velti mēs nevienam neatdosim. 2009. un 2010. gads saimniecībai bija izdzīvošanas gadi, tagad pārdošana vairs nav tik aktuāla. Lai gan kredīts joprojām ir kā žņaugs, jo attīstībai trūkst apgrozāmo līdzekļu. Banka īpaši pretī nenāk, spiež līdz pēdējam," piebilst L. Ligeris.
Mēģināja iesmērēt tukšu saimniecību
Vaidavas pagasta piena ražošanas saimniecības "Jaunbaižas" iepriekšējā īpašniece savu biznesu Latvijā pārdeva un aizbrauca uz Ēģipti, lai nodarbotos ar uzņēmējdarbību tur. Gunta Salmane, kaimiņu pagasta zemniece, kura iegādājās "Jaunbaižu" ganāmpulku un ir novietnes pašreizējā nomniece, teic: "Ja es būtu zinājusi kaut 10% patiesības no tā, kāda ir reālā situācija, savu kāju te nebūtu spērusi! Tā ir nervu bojāšana un gigantisks darbs!"
Vēl šā gada aprīlī pircējiem šo saimniecību tika piedāvāts iegādāties par 350 tūkstošiem latu, solot visu nepieciešamo tehniku, 200 ha lauksaimniecības zemes un 50 ha meža, kā arī 40 slaucamās govis un tikpat teļus. Taču izrādās, ka šie solījumi ir visai tālu no patiesības. "Jaunbaižas" ir īsta bēdu ieleja. "Iepriekšējie īpašnieki saimniecību nolaiduši līdz pēdējam. Tagad mēģinām glābt, ko vēl var. Ganāmpulks ir inficēts, govis pusotru gadu nav sēklotas, es viņas nevaru vest pie savējām. Novietnēs jumts gāžas iekšā..." stāsta jaunā saimniece.
Saimniecības reālā vērtība esot 3,7 reizes mazāka nekā tās kredītsaistības, un viss, izņemot lopus, piederot bankai. Arī pārējie kreditori tikko pamodušies, taču līzingā ņemtā tehnika jau sen šeit vairs neatrodas. "Viņi ļoti gribēja, lai es pārņemu biznesu, bet tas nozīmē pārņemt arī visas saistības. Labi, ka nopirku tikai lopus. Par daudzajiem līzingiem tika noklusēts, arī meža vietā ir kailcirte, koki atstāti tikai fasādei," atklāj G. Salmane.
Pārdeva zemi, lai glābtu ražošanu
Lauksaimniecības uzņēmumu tirgū šobrīd notiek taustīšanās, ir pircēji, kas grib par zemes cenu nopirkt gan ēkas, gan visu pārējo. Ļoti aktīvi notiek lauksaimniecības zemes uzpirkšana spekulatīvos nolūkos, lai gūtu peļņu no tālākas pārdošanas. "Sāp sirds, noraugoties, ka mēs tik vieglprātīgi izpārdodam mūsu nacionālos resursus," teic Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.
Pirms trim gadiem valsts atbalstu saimnieciskās darbības stabilizēšanai lūdza gandrīz 150 saimniecības. LLKC īsteno lauksaimnieku atbalsta programmu "Ražošanas plāna izstrāde un ieviešana saimnieciskās darbības stabilizēšanai", lai finanšu grūtībās nonākušās zemnieku saimniecības sadarbībā ar lielākajiem kreditoriem un nozares ekspertiem varētu restrukturizēt savu biznesu. No atbalstu lūgušajām saimniecībām bankrotējusi ir viena, divām ierosināta maksātnespēja, pārējās 147 saimniecības restrukturizējušas savu darbību un strādā.
"Tie, kas domāja par pārdošanu, pie mums nenāca. Šīs saimniecības gribēja strādāt. Lēmumi par pārdošanu tapa izmisuma brīdī. Bija saimniecības, kurām vajadzēja pārdot daļu zemes, lai norēķinātos ar banku. Tie bija ļoti smagi lēmumi, taču tie ļāva izdzīvot," stāsta M. Cimermanis.
***
Viedokļi
Roberts Kārkliņš, "Latio" tirgus pārskatu projektu vadītājs: "Palielinoties darījumu apjomam nekustamo īpašumu tirgū, pieaudzis darījumu skaits ar lauksaimniecības zemi, īpaši ar zemi, uz kuras ir arī mežs. Lai gan šobrīd nav vērojama liela vēlme pārdot savu saimniecību un zemi. Saimniecībām ir iespējams izmantot dažādus ES atbalsta instrumentus, un daudzas – gan mazās, gan lielās – tos veiksmīgi izmanto. Iezīmējas tendence, ka ārvalstu investori labprātāk vēlas lauksaimniecības zemi no vietējiem nomāt, nevis iegādāties īpašumā. Joprojām ir stabila ārvalstu investoru interese par vietām, kas piemērotas cūkkopības nozares attīstīšanai."
Ģirts Rungainis, investīciju baņķieris: "Pirkšanas un pārdošanas darījumi lauksaimniecības uzņēmumu tirgū notiek, un investoru interese ir stabila. Lielākā daļa Latvijas atrodas nedrošā lauksaimniecības zonā, tas nozīmē, ka ražošana ir ļoti atkarīga no laika apstākļiem. Mazās un vidējās saimniecības vairākumā gadījumu nav konkurētspējīgas. Izmērs un nepieciešamais produktu mikslis spiež vai nu konsolidēties, vai pārtraukt ražošanu. Ir saimniecības, kuras nespēj saimniekot izmantoto parādu instrumentu dēļ. Ja saimniecībai nav uzkrājumu un iespēju savilkt jostu, nav papildu peļņas avotu, tad pēc neveiksmīgas sezonas rodas nepārvaramas grūtības. Un investori to tikai gaida... Otrs aspekts – ir ārvalstu investori, kuri, sasniedzot noteiktu attīstības stadiju un optimizējot finanšu plūsmu, izteikuši vēlmi aiziet no Latvijas, tāpēc meklē pircējus savām saimniecībām.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
