Svētdiena, 2026. gada 08. novembris 05:36
Vārda dienas: Agra, Aleksandra
Uz jaunās trīs Latvijas piena ražotāju kooperatīviem piederošās piena pārstrādes rūpnīcas simbolisko un svinīgo pamatakmens likšanas pasākumu Jelgavā vakar bija ieradušies vairāki simti saimnieku no visiem Latvijas reģioniem. Jaunā rūpnīca sāks darboties nākamā gada pavasarī un ik dienu pārstrādās 250 tonnas piena. Svarīgi, ka šo piena daudzumu nevajadzēs pārdot citās valstīs un no tā ražos un pārdos citās valstīs produktus ar augstu pievienoto vērtību, tostarp saldo krējumu, vājpiena koncentrātu un sieru. Attēlā: PKS "Dzēse" valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics (no kreisās) un LPKS "Trikāta KS" valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs ar kapsulu, kurā arī ierakstīti vairāk nekā 600 saimnieku – rūpnīcas līdzīpašnieku – vārdi un ielikts laikraksta "Latvijas Avīze" numurs, dodas uz pamatakmens iemūrēšanas pasākumu.
Vakar, klātesot vairākiem simtiem piena ražotāju, zemkopības ministram Jānim Dūklavam un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem Jelgavā svinīgi tika likts pamatakmens SIA "Latvijas piens" jaunajai piena pārstrādes rūpnīcai, kas darbību sāks jau nākamā gada vidū. Ar pamatakmeni šajā reizē jāsaprot no Latgales, Kurzemes, Vidzemes un Zemgales atvestie akmeņi, kā arī kapsula ar visu vairāk nekā 600 saimnieku – rūpnīcas līdzīpašnieku – vārdiem, ar laikrakstu "Latvijas Avīze", vēstījumu, izdevumu "Piena ziņas" un Latvijas naudas zīmēm. "Latvijas Avīzē" jau esam stāstījuši, ka SIA "Latvijas piens" apvieno trīs piena ražotāju kooperatīvus – Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību (LPKS) "Trikāta KS", piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību (PKS) "Dzēse" un PKS "Piena partneri". Šajos kooperatīvos ir apvienojušās vairāk nekā 600 zemnieku saimniecības visā Latvijā.
Piens paliks Latvijā
Koalīcijas veidošanā aizņemts, uz pamatakmens likšanu nevarēja ierasties Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Viņš norādīja: "Piensaimniecības nozarei Latvijā ir lielas izaugsmes iespējas. Patlaban Latvijā ražo aptuveni 0,7 miljonus tonnu piena gadā, bet 30. gados bez moderno tehnoloģiju palīdzības ražoja 1,7 miljonus tonnu piena gadā. Šā iemesla dēļ jaunās piena pārstrādes rūpnīcas projekta īstenošana ir solis pretim šī potenciāla īstenošanai – "Latvijas piens" pirmām kārtām būs ražotne, kas pilnībā pieder Latvijas zemniekiem un piensaimniekiem – kopumā vairāk nekā 600 saimniecībām. Otrkārt, šī būs rūpnīca, kas varēs nodrošināt pilnu ciklu – no piena ražošanas līdz galaproduktam – tas ir modelis, kas daudzās valstīs pierādījis savu konkurētspēju." Piebildīsim, ka Lietuvas saimnieki savas piena pārstrādes rūpnīcas būvniecību sāks nākamā gada pavasarī, bet Igaunijā šādu iespēju pat nevērtē.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzsvēra – jaunajai ražotnei jādarbojas tā, lai visu Latvijā ražoto pienu mūsu valstī arī pārstrādātu un lai tiktu rosināta kooperācija.
Trīs kooperatīvi, SIA "Latvijas piens" dalībnieki, patlaban ik dienu saražo aptuveni 280 tonnas piena. Lielu daļu no šā daudzuma pārdod Lietuvā, daļu pārstrādā "Trikāta KS" piederošajā "Trikātas siera" rūpnīcā. Jaunajā rūpnīcā vienā maiņā pārstrādās 250 tonnas piena. Uzņēmumā ražos saldo krējumu un vājpiena koncentrātu, Krievijas un Holandes tipa sierus, kā arī puscietos un cietos sierus. Tātad produktus ar lielu pievienoto vērtību. Saražotos piena produktus iecerēts pārdot Latvijā un citās valstīs.
Rūpnīcas direktors Raimonds Freimanis norāda, ka Jelgava par uzņēmuma atrašanās vietu izvēlēta tāpēc, ka tā ir loģistikas centrs un kompromisa variants. Proti, pilsēta atrodas ģeogrāfiskajā centrā, ņemot vērā trīs kooperatīvu atrašanās vietu Valmierā, Liepājā un Rīgā. Būvniecības darbus veiks komandītsabiedrība "UB konstrukcijas", ko veido uzņēmumi "UBB būve", Unibūve" un "Infobūve". Rūpnīcas būvniecību iecerēts pabeigt nākamā gada sākumā, pirmo vājpiena koncentrātu varētu sākt ražot aprīlī. R. Freimanis norāda, ka paralēli būvdarbiem notiek darbs pie iekārtu un tehnoloģiju nodrošinājuma – noslēgti līgumi ar galvenajiem iekārtu piegādātājiem (tās ir Šveices un Čehijas kompānijas), norit līgumu slēgšanas procedūra par atsevišķu mazāku tehnoloģisko iekārtu piegādēm. Vissvarīgākais jaunās rūpnīcas produkts būs siers. "Jau patlaban mūsu rūpnīcā Trikātā gatavoto sieru pārdodam citās valstīs. Jaunā rūpnīca dos iespēju celt eksportu augstākā pakāpē," norāda R. Freimanis.
Pārliecināti par izdošanos
Vakar pamatakmens un vēstījuma ielikšanas pasākumā sapulcējušies cilvēki ļoti daudz smaidīja. Sastaptie saimnieki norādīja – viņi ir pārliecināti, ka jaunā rūpnīca būs konkurētspējīga, jo zemnieki ir ieinteresēti nodrošināt pilnu ražošanas procesu no piena ieguves līdz pārstrādei tepat Latvijā. Zudīs nepieciešamība eksportēt pienu uz kaimiņvalstīm, lai nodrošinātu labu piena iepirkuma cenu. Rita Kļava, Cīravas pagasta zemnieku saimniecības "Dzērvīte" saimniece: "Es un arī citi lauksaimnieki darbojas kooperatīvos, kas būvē rūpnīcu, tāpēc ka tā mums dos drošības sajūtu. Turpmāk nebūs diktāta no citu pārstrādes uzņēmumu puses." Piebildīsim, ka šī saimniecība ir LPKS "Dzēse" biedrs, ganāmpulkā ir 25 slaucamās govis. R. Kļava norāda, ka arī viņas četri bērni vēloties dzīvi saistīt ar lauksaimniecību. Valdis Rusiņš, Bārbeles pagasta zemnieku saimniecības "Vērdiņi" saimnieks, uzsvēra: "Līdz ar rūpnīcas darbības sākšanu, mēs kļūsim par spēku, ko neviens nevar ignorēt. Labums būs arī piena produktu pircējam – kooperatīvs neliek maksimāli lielu uzcenojumu produktiem, bet cenas tur stabilas." PKS "Piena partneri KS" valdes priekšsēdētājs Modris Spuģis pauda pārliecību, ka vairs nevarēs atkārtoties 2009. gada notikumi, kad pārstrādes uzņēmumi atteicās no zemnieku piena piegādēm vai maksāja ļoti zemu cenu – pat 1 – 8 santīmus par kilogramu piena.
Droši par izvēlēto ceļu
Saimnieki norāda – ļoti liels, ja ne vislielākais nopelns rūpnīcas būvniecībā ir LPKS "Trikāta KS" valdes priekšsēdētājam, Vecbebru zemnieku saimniecības "Pils
lejas" saimniekam Uldim Krievāram. Viņam tiek veltīti daudzi labi vārdi. Uldis ir ne tikai labs organizators, bet arī zinošs lauksaimnieks (zinības lauksaimniecības ekonomikā apguvis ASV). Kā norāda Lauksaimniecības datu centrā, "Pilsleju" ganāmpulkā ir viens no augstākajiem izslaukumiem valstī – 11 300 kilogramu piena no govs. "Pilslejās" slauc arī ļoti augstas kvalitātes pienu – somatisko šūnu skaits nepārsniedz 140 000 (atļautā robeža 400 000 mililitrā piena).
U. Krievārs uzsver – labo izslaukumu iemesli, visticamāk, ir vairāki. Viņš saimniecībā līdz šim vairāk domājis par dzīvnieku labturību (saimniecības darbinieki uz govīm pat nepaceļ balsi), sabalansētu barību un ģenētiku, bet mazāk – par tehniku. Ļoti svarīga ir zinoša aptuveni 20 darbinieku komanda, kuru vada Pēteris Kroičs.
Saimniecībā netiek domāts par ārišķībām. Piemēram, ir ļoti vienkārša slaukšanas zāle. Padomju laiku fermā patlaban 432 govīm kļuvis par šauru, tāpēc ar ES fondu naudas atbalstu tiek būvēta jauna ferma 180 govīm. U. Krievārs skatās arī tālāk – ja izdosies šā projekta īstenošana, nākamajā kārtā jauno fermu paplašinās līdz 500 vietām. Svarīga būs arī banku attieksme aizdevuma piešķiršanā. "Patlaban mūsu saimniecībā ir ļoti daudz roku darba. Pēc jaunā projekta pabeigšanas, kas noteikti jāpaveic līdz šā gada decembrim, daudz vairāk izmantosim elektroniku, tāpēc celsies darba ražīgums," norāda saimnieks. Iecerētie modernizācijas darbi ir vajadzīgi, lai izturētu konkurenci.
Raksturīgākā "Pilsleju" un citu kooperatīva saimnieku iezīme ir neeksperimentēšana, bet uzticēšanās citās valstīs pārbaudītām vērtībām. Piemēram, ekspertiem no Anglijas, kas vairākas reizes gadā brauc uz Latviju sastādīt dzīvniekiem sabalansētas barības devas. "Pilslejās" piena devējas nesaņem dārgas barības piedevas, kā varētu likties. Govis saņem pārbaudītu un vienkāršu barību. U. Krievārs atzīst – līdz šim saimniecībā bijis viegli celt izslaukumu, tomēr, kad sasniegts jau tik augsts līmenis (valstī vidēji slauc 5000 kg no govs), izaugsme kļūst nedaudz grūtāka.
***
uzziņa
SIA "Latvijas piens" piena pārstrādes rūpnīca:
Projekta kopējās plānotās izmaksas ir Ls 10,5 milj.
No kopējās summas kredīts investīcijām ir aptuveni Ls 6,5 milj., zemnieku pašu ieguldījums Ls 1,275 milj. un ES līdzfinansējums –
Ls 2,9 milj.,
Dienā rūpnīcā pārstrādās 250 tonnas piena.
Jaunā rūpnīca garantēs stabilas piena iepirkuma cenas zemniekiem un nodrošinās darbu aptuveni 50 cilvēkiem pašā ražotnē.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
