E-pasts:	*
	+ Pievienot jaunu adresātu
Komentārs:

Jūsu vārds:	*
Jūsu e-pasts:	*

Pēdējā lielā andele pirms ziemas

Autors: Anna Zemblicka
Datums: 11.10.2011
Izdevums: Latvijas Avīze
Rubrika: Latvijas ziņas

Nedēļas nogalē ļaudis no Latvijas malu malām sabrauca Valmierā, lai nodotos andelēšanās priekiem un izlīksmotos Simjūda gadatirgus atrakcijās. Atjaunotais Simjūda gadatirgus pilsētā pagājušajā sestdienā norisinājās jau piecpadsmito gadu. Tirgotāji ar lina auduma un dvieļu vezumiem, raibām šallēm, skanīgām māla krūzēm, bļodām un podiem, ar žāvētām zivīm, smaržīgām piparkūkām, adītiem cimdiem un zeķēm sabrauc no visas Latvijas. Viduslaiku traktierī kūpēja siltas tējas katls, uz uguns burbuļoja latviskais grūbu grūdenis un itāļu polenta – dzeltena kukurūzas miltu putra (attēlā). Muzeja darbinieki stingri pārrauga tirgotāju piedāvāto produkciju. "Skatāmies, lai iespēja tirgoties būtu vienīgi īstiem amatniekiem, daiļamata meistariem, pinējiem, rotkaļiem un keramiķiem. Tiem, kas grasās piedāvāt Ķīnā ražotas rūpniecības preces, tradicionālajā latviešu gadatirgū nav ko meklēt," uzsver Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma.

Jānis Sulutaurs, pazīstams arī kā Daugmales Jānis, nav izlaidis nevienu Simjūda gadatirgu. Valmierā viņam izveidojies pastāvīgo klientu loks. Dažas dienas pirms tirgus cilvēki pat zvanījuši un taujājuši, vai arī šogad dravenieks piedalīsies. Šogad viņam līdzi bija divpadsmit dažādu veidu medus, kā arī daži jauni produkti: medus ogas, cidonijas ar medu, šķidrais medus un medus dzēriens. Gadatirgū sastapu arī dažus kaimiņvalstu tirgotājus. Ando no Pērnavas aktīvi piedāvāja savu produkciju – svaigus un žāvētus augļus, ogas, riekstus – gan angļu, gan krievu valodā. Viņš pastāstīja, ka Valmierā bijis jau iepriekš, taču šāda veida gadatirgū piedalās pirmo reizi: "Tā kā esmu students, mani motivēja vēlēšanās nopelnīt kabatas naudu personīgajiem tēriņiem."

Kamēr pilsētas Rātslaukumā notika nebēdnīga pirkšana, pārdošana un kaulēšanās, skanēja dziesmas un ziņģes, pilsdrupās darbojās viduslaiku traktieris. "Mums jāatceras, kā senatnē strādāja, saimniekoja un priecājās mūsu tēvi un vectēvi. Šī kopīgā vēsturiskā atmiņa un pieredze ir tas, kas mūs vieno šodien," teic Maija, kas ar ģimeni atbraukusi no Cēsīm, un patiesi priecājas par senlatviešu tradīciju turpināšanu.

***

Uzziņa

Pirmais Simjūda gadatirgus notika 1283. gada 28. oktobrī, kad tika likts pamatakmens Valmieras Sīmaņa baznīcai. Dievnama dibināšana tika uzskatīta par lieliem svētkiem – ļaudis sabrauca no malu malām un tirgojās ar lauksaimniecības un mājturības ražojumiem. Sīmaņa dienai un Sīmaņa baznīcai par godu šo rudens tirgošanos nosauca par Simjūda gadatirgu.

Viduslaikos Simjūda tirgus diena bija brīvdiena gan kungiem, gan dzimtcilvēkiem.

19. gadsimtā Simjūds kļuva par lielāko Ziemeļvidzemes gadatirgu. 1940. gadā tas tika aizliegts.

1996. gadā Valmieras muzejs Simjūda gadatirgus rīkošanu atjaunoja.

Patīk + 21

Nepatīk - 21

Nosūtīt rakstu

Pēdējā lielā andele pirms ziemas

Šī raksta lasītāji lasa arī

Nedēļas jautājums

Vai apmeklējat muzejus? (0)

Jaunākie komentāri