Rīga 12°C, skaidrs, bez nokrišņiem, R vējš 0m/s
Sestdiena, 2024. gada 18. maijs 01:27
Vārda dienas: Ēriks, Inese, Inesis
Protestējot pret taupības pasākumiem, Grieķijā notiek ģenerālstreiks.
Bet Eiropas Komisijas prezidents par pozitīvo piemēru min Latviju
Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barozu vakar Briselē Latviju minēja kā visspilgtāko piemēru Eiropā izejai no smagas finanšu krīzes, ziņo korespondente Ina Strazdiņa no Briseles.
"Es zinu, kāds skepticisms valda Grieķijā un ārpus tās par iespējamiem panākumiem, ko var nest budžeta konsolidācijas programma. Un es saku skaidri un gaiši – viss var izdoties! Mums ir piemēri, kur lietas notiek, – gan eirozonā, gan ārpus tās. Aizvadītajā nedēļā pie manis vizītē bija Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir pārdzīvojusi visu laiku vissmagāko budžeta konsolidāciju. Latvijas ziedošanās budžeta taupības vārdā ir krietni lielāka nekā Grieķijā. Mūsu prognozes vēsta, ka nākamgad Latvijai ir gaidāms četru procentu liels ekonomikas pieaugums un palielināsies arī nodarbinātība, būs vairāk darba vietu," preses konferencē teica Ž. M. Barozu.
Tikmēr Grieķijā vakar un šodien notiek ģenerālstreiks.
Pašu grieķu viedokļos par notiekošā iemesliem jaušamas aizdomas par kādu slēptu Eiropas Savienības lielo valstu un Amerikas īstenotu plānu, un prasība pēc lielajiem taupīšanas pasākumiem neesot gluži vietā. "Bet mēs esam lepna tauta un tik ātri nepadosimies," tā "LA" žurnālistei saka atēnietis Aleksandrs.
Ģenerālstreiks paralizē Atēnas
Grieķijas valdības paredzētie taupības pasākumi var izraisīt sociālu sprādzienu
Grieķijā esmu ieradusies, lai savām acīm redzētu, kāda tad izskatās šīs valsts izdaudzinātā krīze. Esmu trāpījusi notikumu epicentrā – Grieķijas parlaments lemj par jauniem taupības pasākumiem, lai saņemtu nākamo aizdevuma daļu, savukārt grieķi, iepriekš plānotās vienas dienas streika vietā izsludina divu dienu ģenerālstreiku. Tas nozīmē, ka mainās arī mani plāni – lidojums atcelts, un uz Rīgu tikšu dienu vēlāk.
Lai gan Atēnu ielās tūristu, šķiet, ir tikpat daudz kā vienmēr, grieķi tirgo gardos kliņģerus un laipni izskaidro visu, ko tiem pavaicā, tomēr visapkārt jaušama spriedze. Ik uz soļa – nenovāktu atkritumu kaudzes – pārpalikumi no iepriekšējā streika, kad nestrādāja atkritumu savācēji. Lai gan līdz Neapoles atkritumu kalnu apjomiem Atēnas vēl nav nonākušas, pēc divām nedēļām tas varētu mainīties.
Vēl dienu pirms ģenerālstreika satiksmi ielā pie parlamenta paralizē īslaicīga protesta akcija, kuru novēro prāvs policistu un kareivju skaits. Uz laternu stabiem gar ielu malām izlīmēti plakāti ar aicinājumu piedalīties ģenerālstreikā. 19. oktobra rīts ir saulains un silts, to steidz izmantot tūristi, lai labāk iepazītu Atēnas. Taču visi muzeji, pilsētas centrālais parks un lielākie iepirkšanās centri ir slēgti. Lai gan sabiedriskais transports šajā dienā kursē, viesnīcu vestibilos un liftos izlīmēti aicinājumi pārliecināties, vai plānotie lidojumi vēl ir spēkā. Tāpat norādīts, ka ceturtdien, 20. oktobrī, pašiem jādomā, kā nonākt lidostā, jo taksometri un viss sabiedriskais transports diez vai būšot pieejami.
Šķiet absurda šāda situācija, kad valstī, kurai trūkst naudas, nepārtraukti notiek streiki, mazinot ienākumus budžetā, nodarot milzu zaudējumus ar tūrismu saistītām nozarēm, kā arī sarežģījot ierindas grieķu ikdienu. Piemēram, Latvijas vēstniecībā Atēnās strādājošā apkopēja grieķiete atzinusi, ka nezina, kā lai nokļūst darbā streika dienās, lai nopelnītu tos nieka 500 eiro, ar kuriem viņai jāiztiek, vienai audzinot četrus bērnus.
Grieķijas Tirdzniecības kameras ģenerālsekretārs Spiross Korkidis atzīst – notiekošais patiesi biznesam par labu nenāk. "Es vēlos, lai mana valsts būtu droša un mani draugi spētu ko nopelnīt, lai pabarotu savas ģimenes. Diemžēl, ja tā turpināsies, jau pēc pāris mēnešiem vairs nebūs, kas tirgojas uz ielām, jo nozaru arodbiedrību līderi vairs nespēj kontrolēt notiekošo. Pirms trim nedēļām mēs pie viena galda aicinājām visu nozaru arodbiedrību vadītājus, lai vienotos, ko prasām valdībai. Jo nevar prasīt, ja nezina, ko grib. Aicinājām, lai viņi piedāvā risinājumus, kurus mēs varētu iesniegt valdībai, lai panāktu sociālo pamieru uz noteiktu laiku, kas ļautu izvairīties no streikiem un nedrošības vairošanas cilvēkos. Trīsdesmit septiņas arodbiedrības tam piekrita un bija gatavas strādāt šajā virzienā. Taču tad politiskās partijas paziņoja, ka šādas idejas nenākot no jaunās demokrātijas pārstāvjiem, bet gan komunistiem un vēl sazin no kā. Tādēļ mums nekas nesanāca."
Spiross Korkidis ir pārliecināts, ka pašlaik sociālam sprādzienam nepieciešama pavisam maza dzirksts, kura var uzliesmot jebkurā brīdī. Vēl jo vairāk tādēļ, ka, pēc viņa domām, tieši politiķi nav ieinteresēti veidot abpusēju kontaktu ar grieķu sabiedrību. "Viņi grib būt līderi, bet nespēj kontrolēt grieķu sabiedrību, un tā ir problēma," uzsver S. Korkidis.
Interesanti, ka pašu grieķu viedokļos par notiekošā iemesliem jaušamas aizdomas par kādu slēptu Eiropas Savienības lielo valstu un Amerikas īstenotu plānu. "Grieķija ir maza daļiņa no ES kopējā budžeta, pie mums ir nevis ekonomiskā, bet strukturālā krīze, tādēļ prasība pēc lielajiem taupīšanas pasākumiem nav gluži vietā," ir pārliecināts kāds viesnīcnieks. Savukārt kafejnīcas īpašnieks lauzītā angļu valodā man skaidro, ka kādam Vācijā un Francijā esot interesanti skatīties, vai un kā Grieķija izdzīvos šo krīzi. "Bet mēs esam lepna tauta un tik ātri nepadosimies," noskalda grieķis.
Grieķijas valdība brīdinājusi, ka gadījumā, ja šodien netiks apstiprināta jaunā taupības pasākumu pakete, starptautiskie sadarbības partneri varētu bloķēt kārtējās aizdevuma daļas piešķiršanu, kas varētu novest pie valsts maksājumu iesaldēšanas. Lai gan tiek prognozēts, ka valdībai balsojumā izdosies gūt parlamenta atbalstu, vairāki deputāti, kas pārstāv valdošo Sociālistu partiju, draudējuši, ka noraidīs papildinājumu pie līdzšinējiem kolektīvajiem darba līgumiem.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003