Piektdiena, 2026. gada 06. novembris 08:09
Vārda dienas: Leo, Leonards, Leons, Linards
"Neraugoties uz grūtībām, kas jāpārvar Latvijas un latviešu zinātniekiem, ir iespējams zinātnes forums, kurā darbosies 45 zinātnes virzienu sekcijas un piedalīsies vairāk nekā 1060 zinātnieki un viesi," atklājot Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongresu, sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte. Attēlā: kongresa goda patronese Vaira VīķeFreiberga, Valsts prezidents Andris Bērziņš un LZA prezidents Juris Ekmanis.Latvijas zinātnes lielākās problēmas ir finansējuma trūkums un kļūdaina politika, kuras dēļ notiek labāko speciālistu aizplūšana uz ārzemēm – tā tika atzīmēts apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku 3. un Letonikas 4. kongresa atklāšanā (PLZK). "Smadzeņu noplūdi" uz ārzemēm kā problēmu piesauca gandrīz visi atklāšanas uzrunu autori.
Valsts prezidents Andris Bērziņš to uzsvēra īpaši: ""Smadzeņu aizplūde" ir nopietns risks Latvijas valsts nākotnei un attīstībai, jo vairākumā gadījumu tikai mazākā daļa no aizbraukušajiem plāno atgriezties tuvākā vai tālākā perspektīvā. Latvijas gudrākos prātus un uzņēmīgākos cilvēkus pārpērk tās valstis, kas var nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu."
Tāpat prezidents aizrādīja, ka mēs, iespējams, pat neapzināmies īsto Latvijas sabiedrības novecošanās līmeni, jo aizbraukušie lielākoties ir jaunāki par palicējiem.
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis uzsvēra, ka 20 gados kopš pirmā PLZK tā dalībnieku skaits ievērojami audzis – no dažiem desmitiem dalībnieku 1991. gadā līdz vairāk nekā 1200 reģistrētajiem vakar. Tāpat viņš uzskata, ka zinātnieki arvien vairāk nosliecas par labu patriotismam un vēlas strādāt savā valstī, taču valstij arī jādod savs ieguldījums: "Uzdrošinos cerēt, ka paveiktais un ieplānotais mainīs valsts attieksmi, jo Latvijas zinātnei atvēlētais finansējums valstij godu nedara. Somija pat krīzes un pēckrīzes situācijā atvēl septiņas, Zviedrija – sešas, Igaunija – 2,5 reizes vairāk līdzekļu nekā Latvija."
Akadēmiķis Jānis Stradiņš uzsvēra, ka kopš pirmā PLZK Latvijā vairāk nekā uz pusi sarucis zinātnieku skaits: "1991. gadā bija 17 000 zinātnieku, tagad – tikai 5500. Notika krasa zinātnieku novecošanās, jo tika runāts, ka zinātne nav nepieciešama. Diemžēl pēc krīzes vismaz līdz 2015. gadam atlikta Latvijas zinātnes budžeta palielināšana un arī ES fondu apgūšana." Tāpat akadēmiķis atgādināja, ka aptuveni tūkstotis perspektīvu Latvijas zinātnieku strādā citās valstīs, uzsverot – arī tādēļ būtu nozīmīgi pieņemt lēmumu par dubultpilsonību.
Valsts eksprezidente un kongresa patronese Vaira VīķeFreiberga teica visasāko runu, norādot, ka pēdējos gados Latvija Eiropas Savienības mērogā stabili nonākusi pēdējās vietās visās jomās, un aicināja sociālo zinātņu pārstāvjus tuvākos desmit gadus veltīt tam, lai izpētītu, "kas kaiš latviešiem".
***
Uzziņa
Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongresa statistika
Dalību pieteikuši 1200 dalībnieki, tostarp 50 zinātnieki no 14 ārvalstīm.
Dalību pieteikuši 27 bakalauri, 320 maģistri un 577 doktori.
Visvairāk viesu no Zviedrijas un Vācijas – 11 zinātnieki no katras.
Latvijā visplašāk pārstāvēta Latvijas Universitāte ar 230 dalībniekiem un Latvijas Lauksaimniecības universitāte ar 107 dalībniekiem.
Visvairāk referātu tiks nolasīti valodniecībā – 97, medicīnā – 67, vēsturē un pedagoģijā – 55.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
