Rīga 16°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 19:34
Vārda dienas: Gints, Uvis
Sākti vērienīgi Rīgas Latviešu biedrības nama remonta darbi
"LA" redakcijā viesojās Rīgas Latviešu biedrības (RLB) valdes priekšsēdētājs Guntis Gailītis un viņa vietnieks Aivars Smagars, lai Voldemāram Krustiņam un Ģirtam Vikmanim pastāstītu par biedrības saimniecisko situāciju un misiju mūsdienās. Atgādinām, ka pirms diviem mēnešiem Rīgas Latviešu biedrības stūri pārņēma G. Gailītis.
V. Krustiņš: – Kādas pārmaiņas notikušas Rīgas Latviešu biedrībā, kopš stājāties amatā?
G. Gailītis: – Galvenais ir redzēt visu spēles laukumu. Biedrība nodarbojas ar vēstures pētniecību, kultūru, sabiedrībai aktuāliem jautājumiem, bet to visu nevar atraut no saimnieciskās darbības. Biedrības bāze ir praktiskās lietas, bet virsbūve – idejiskā un sabiedriskā darbība. Aplami ir tas, ka sabiedrībā mūs uztver kā valsts vai pašvaldības iestādi, bet mēs esam sabiedriska organizācija, kurai pašai sevi jāfinansē. Biedrībai jācīnās par katru ilgtermiņa un īstermiņa klientu. Mēs arī taupām – Smagara kungs ieviesis, ka domes sēdēs par kafiju un maizītēm maksājam latu. Pašlaik pie mums tiek veikts audits un ir jāsakārto juridiskie jautājumi.
Biedrība ir īpaša organizācija – 1868. gadā tās dibinātāji bija latviešu uzņēmēji, kuri vēlējās biedroties. Toreiz tas bija kas unikāls, kad viena nacionāla grupa Krievijas impērijā ieguva atļauju savām aktivitātēm no gubernatora un augstākās varas. Mums ir brīnišķīgs lozungs – "Stāvi stipri, strādā droši", taču nepieciešams saprast, kāds ir tās mērķis mūsdienās.
RLB jāatrod līdzsvars starp saimniecisko darbību un kultūras vērtībām. Tagad jāprasa maksa par telpu izmantošanu arī mūsu pašdarbības kolektīviem, taču viņiem to ir grūti pieņemt. Koru kustība un Dziesmu
svētki ir Latvijas zīmols, un, lai to stiprinātu, valsts atbalstam jābūt lielākam. Ne tikai algām diriģentiem un vokālajiem pedagogiem, bet arī telpām.
Ģ. Vikmanis: – Cik lielu daļu no biedrības ienākumiem veido biedru naudas?
A. Smagars: – Biedru nauda ir desmit lati, bet pensionāriem un studentiem pieci lati gadā. Bija vēlme to palielināt līdz 20 latiem, bet kopsapulce ieceri neatbalstīja. Ne jau no biedru naudas var samaksāt par ēkas uzturēšanu. Biedrības namā īstermiņa īres cenas bijušas augstas – atšķirībā no telpām, kuras pieder valstij vai pašvaldībai un kuras tiek apmaksātas no to budžeta. Mēs vēl gūstam ienākumus no ilgtermiņa īres. Neatbal
stīju iepriekšējā biedrības vadītāja Ingmāra Čaklā ierosinājumu aizņemties naudu, neizstrādājot biznesa plānu. Mani bērnībā vectēvs mācīja, ka aizņemties nedrīkst. Biedrības kolektīviem arī jāsaprot, ka līdz šim viņi telpas ir izmantojuši bez maksas, taču mums ir jāmaksā komunālie maksājumi. Tagad par telpu izmantošanu katra kolektīva biedram jāmaksā pieci lati mēnesī, bet biedrības biedram – trīs lati. Tas radīja lielu neizpratni, bet tagad jau četri kolektīvi iemaksājuši naudu. Pašizmaksa katram biedrības kolektīva biedram par telpām ir astoņi lati.
– Gailīša kungs, jūs minējāt, ka biedrībai nepieciešami mērķi, bet kā tos piepildīt ar saturu?
G. Gailītis: – Šonedēļ notiek 3. Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku un 4. Letonikas kongress. Lielā koptēma ir "Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte". RLB kā sadarbības partneris ar LZA ir viens no organizatoriem, un vairākas sesijas notiek arī RLB telpās. Tajās apskata jautājumus par latviskumu un identitāti, tās saistību ar mākslu, izglītību, biznesu, valsts pārvaldi un tehniskajām zinātnēm.
15. oktobrī notika tradicionālais pasākums "Gaismu sauca", kas bija veltīts rakstnieces Annas Brigaderes 150 gadu jubilejai. A. Brigaderes literārie darbi savulaik ļoti veicināja latvisko ideju.
Teātra komisija veidoja piemiņas sarīkojumu, kurā svinējām Dailes teātra līdzveidotājas Felicitas Ertneres 120 gadu jubileju. Tajā piedalījās viņas skolnieki – mūsu brīnišķīgie aktieri. Klātesot Ungārijas vēstniekam, RLB tika atzīmēta komponista Ferenca Lista 200 gadu jubileja. Tāpat RLB notika ES aģentūras BEREC konference, bet piektdien Latvijas koru un mūziķu saime pēdējā gaitā izvadīja izcilo diriģentu, RLB biedru Jāni Dūmiņu.
Mūsu cilvēku dažādība atspoguļojas biedrībā kā mazā Latvijas modelī. Latviskām vērtībām vajadzētu būt mugurkaulam, kas stiprina sabiedrību. Annas Brigaderes domas izriet no nacionālajām vērtībām, bet ir vispārcilvēciskas, tādēļ viņa bija pelnījusi Nobela prēmiju literatūrā. Būtiska loma latviskuma stiprināšanā ir zināšanām, bet vēl būtiskāka ir audzināšanai. Skolotājiem jāiemāca bērniem tas, ko nav paspējuši vecāki. Jāceļ godā amats un darbs, jo tas kalpo sabiedrībai.
V. Krustiņš: – Cik biedru ir RLB, un vai starp viņiem ir arī uzņēmēji, skolotāji un žurnālisti?
– Mums ir vairāk nekā 700 biedru, taču manā rīcībā nav statistikas par viņu profesijām. Domāju, ka biedrības birojā ir dati, jo iestājoties anketā ir jānorāda profesija un izglītība.
– Augusta Deglava romānā "Rīga" bija aprakstīts, ka būšana latviešu biedrībā ir pagodinājums sabiedrībā. Ko tā nozīmē mūsdienās?
– Cilvēkiem jāsaprot, ka ir gods būt RLB biedram. Nenoliegsim, daudzi RLB iestājas pragmatisku apsvērumu dēļ, piemēram, lai skaistās telpās realizētu kādu savu projektu vai nosvinētu jubileju. Dalība RLB dod iespējas personības izpausmei, sevis apliecināšanai latviskuma stiprināšanā un sabiedriskajā darbā.
– Kā jums ir ar biznesa cilvēkiem? Ivars Strautiņš ir redzamākais no viņiem.
– No tik augsta līmeņa uzņēmējiem viņš ir vienīgais, bet strādāsim, lai Strautiņa kungs palīdzētu piesaistīt RLB savus kolēģus. Biedrībā varētu izveidot uzņēmēju klubu vai kā 30. gados – sabiedrisko klubu. Biedrības saknes taču bija turīgi uzņēmēji – Dīriķis, Baumanis, Bergs u. c. Ar uzņēmējiem jāstrādā aktīvāk, jo līdz šim ar viņiem nav bijis aktīva dialoga.
– Kā biedrība plāno pārvarēt grūtības?
A. Smagars: – Deviņus gadus esmu RLB biedrs, tas ir atbildīgs pienākums. Reizēm iet smagi – lai dabūtu kaut vienu santīmu, jāieliek milzīgs darbs. Valdes locekļi nesaņem atalgojumu. Būtiski ir samazināt parādu. Izeju es redzu – neaizņemoties naudu, bet liekot santīmu pie santīma. Biedrības kolektīviem jāsaprot, ka viņiem jādod sava finansiālā artava. Gribu pateikt mīļu paldies kolektīviem par septembra mēnesi un sapratni, ka biedrība ir arī viņu mājas. Izsaku arī pateicību ilgtermiņa īrniekiem, jo sevišķi tūrfirmai "Impro".
Šobrīd biedrības nams ir ieķīlāts bankā. Biedrības kopējās parādsaistības, kas ietver maksājumus bankai, apsaimniekošanu, komunālos maksājumus, nodokļus, darbinieku algas, ir ap 200 000 latu.
G. Gailītis: – Parāds bankai izveidojie, tādēļ, ka iepriekšējos gados netika maksāti nodokļi, un iepriekšējā biedrības vadība vēlējās ierīkot hosteli, lai pelnītu naudu. Priecājos, ka ēkā ienāks jauns restorāns ar ieguldījumiem, un no nomas varēsim segt daļu parāda. Nesen tika inventarizēta manta, un noskaidrojām, ka biedrībai ir 80 gleznas. Sanāktu kāds miljons latu, varētu nomaksāt parādus, veikt restaurācijas un labiekārtošanas darbus un varbūt atbrīvot mūsu kolektīvus no komunālajiem maksājumiem. Gleznu izsole būtu pēdējais līdzeklis.
– Kā vērtējat valsts attieksmi pret biedrību?
– Valsts nav devusi daudz, taču jāatceras, ka no biedrības savulaik cēlušās gan valstiskās idejas, gan zinātne, gan latviešu muzeji, teātri un opera, Dziesmu svētki. Nākamajam kultūras ministram vajadzētu saprast RLB lielo lomu latviešu kultūras sākotnē un ciešāk ar to sadarboties. Ir nesakārtota likumdošana. Būtu laiks mainīt likumus, lai mūsu kultūras pienesums, kas kvalitātes ziņā ir līdzvērtīgs valsts finansētajām kultūras iestādēm, netiktu diskreditēts
Ģ. Vikmanis: – Kā domājat biedrībai piesaistīt jauniešus?
– Mums ir laba pieredze gan ar Sprīdīša skolu, gan vasaras jauniešu kursiem. Jaunatne dzied koros, piedalās deju kolektīvos un ansambļos. Mēs varētu veidot īpašu RLB jauniešu klubu vai ko citu. Jauniešiem ir iespēja darboties visās RLB komisijās.
– Vai par biedru var kļūt arī Latvijai lojāls ārzemnieks?
– Visi var iestāties, nākt un darboties – mums nav ierobežojumu attiecībā uz nacionalitāti un pilsonību, ja tikai ir patiesa interese par mūsu tautas tradīcijām un kultūru.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003