Rīga 25°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 6m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 23. maijs 11:21
Vārda dienas: Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija
Vienbalsīgi nepieņemami
Pašvaldības pretojas valdības iecerētajai konsolidācijai
Vakar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ārkārtas domes sēdē vienbalsīgi pieņēma lēmumu par to, ka pašvaldībām nav pieņemami, ka tiek plānots konsolidācijas smagumu arī nākamgad pārlikt uz pašvaldībām.
"2011. gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu valsts budžets ir samazinājies par 7,6%, bet pašvaldību kopbudžets par 26,3%. Valdībai ir iecere nākamgad samazināt pašvaldību proporciju iedzīvotāju ienākumu nodokļa sadalē par pieciem procentiem (no 82% uz 77%, kas ir vairāk nekā 40 miljoni latu). Nav pieņemami, ka iecerēto pasākumu dēļ 60% no konsolidācijas būtu uz pašvaldību, bet tikai 40% uz valsts rēķina," teikts lēmumā. "Pašvaldībām nav pieņemami, ka budžeta konsolidācijas pasākumi nav apspriesti ar pašvaldībām un sociālajiem partneriem, bet valdība jau 4. novembrī gatavojas šajos jautājumos pieņemt izšķirošus lēmumus, uz kuru pamata uzņemties starptautiskās saistības. Ņemot vērā, ka valdība plāno samazināt savu ieguldījumu sociālo jautājumu risināšanā un pamata infrastruktūras uzturēšanā, nodot atbildību pašvaldībām vairāk nekā 20 miljonu latu apmērā – lai veiktu papildu uzdevumus nepieciešams palielināt pašvaldību daļu IIN vismaz par 2%. Nerēķināšanās ar nepieciešamību nodrošināt sociālā atbalsta tīklu pietiekamā apmērā var novest pie situācijas destabilizācijas valstī, tāpēc LPS dome prasa valdībai noteikt IIN sadali nākamajam gadam proporcijā 84% pašvaldību budžetos un 16% valsts budžetā."
Tiesa, domes sēdē pēc finanšu ministra Andra Vilka uzstāšanās vairs nebija īstas pārliecības, kas – valsts pārvalde vai pašvaldības – uz saviem pleciem nes konsolidācijas smagumu. Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis ierosināja, ka jāveido speciāla komisija, kas izvērtētu, kuram ir pareizi cipari – finanšu ministram, LPS priekšsēdim Andrim Jaunsleinim, Ventspils mēram vai Jūrmalas vadītājam, kuram arī speciālisti sagatavojuši skaitļus, kas atšķiras.
A. Jaunsleinis uzsvēra: ja LPS nebūtu iejaukusies valdības darbā, tad jau 23. novembrī vilciens no stacijas būtu aizgājis (būtu beigušās sarunas ar Valūtas fondu), valsts gāztos bedrē un pašvaldībām sāktu trūkt līdzekļu, lai nodrošinātu mieru. Viņam piebalsoja Aivars Lembergs, sakot, ka pat pēdējos padomju gados valsts budžeta apspriešana nebija tik slepena.
Finanšu ministrs A. Vilks aicināja pašvaldības nemanipulēt ar budžeta jautājumiem. Pēc ministra domām, ekonomiskā situācija valstī vairs nav traģiska, tā ir pat optimistiska – ekonomika un kredītreitingi aug, pēc pusotra mēneša valsts var atgūt pilnīgu finanšu stabilitāti (jākonsolidē tikai pēdējie 150 miljoni latu, no kuriem pašvaldības daļa būs daži desmiti miljoni), trūkumcietēju skaits samazināsies, nākamgad inflācija būs divreiz mazāka nekā šogad, bet darbavietu skaits – par 30 000 vairāk. Un galvenais – pašvaldību viedoklis budžeta veidošanā un sarunās ar aizdevējiem tiks uzklausīts.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003