Pirmdiena, 2026. gada 09. novembris 00:47
Vārda dienas: Teodors
Valdība vakar vienojās par 2012. gada valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem kopumā 122 miljonu latu apmērā, ziņo LETA. Kā informēja premjers Valdis Dombrovskis, šis konsolidācijas apjoms ar rezervi ļaus izpildīt nākamā gada valsts budžeta deficīta mērķi – 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Konsolidācijas plāns paredz papildu 28,7 miljonu latu ieņēmumus no ēnu ekonomikas apkarošanas un no nodokļu iekasēšanas uzlabošanas. Par 48 miljoniem tiks samazināti budžeta izdevumi, bet pārējo konsolidāciju nodrošinās emisijas kvotu pārdošana un ieņēmumi no fotoradariem. Valdība ieplānojusi nākamgad no fotoradaru notvertajiem autobraucējiem iegūt 7,3 miljonus latu (valsts budžetā no tiem nonāks 3,4 miljoni latu, pārējā daļa radaru uzstādītājiem un piegādātājiem). Konsolidācijas apjoms gan vēl ir jāsaskaņo ar starptautiskajiem aizdevējiem. Sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem beidzas šodien.Sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem par budžeta konsolidāciju pirmdien panākta vienošanās, ka no nākamā gada pašvaldību kasēs no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ienāks par diviem procentu punktiem mazāk naudas līdzšinējo 82% vietā. Attiecīgi valsts kasē būs 20% no IIN. Sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem gan vēl turpinās arī šodien, kad būs zināms gala lēmums.
IIN sadalījuma proporcija 80 pret 20 ir otrais variants, kādu piedāvāja valdība aizdevējiem, rēķinoties ar nosacījumiem no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) puses, kas uzstāja, ka šādā gadījumā valstij būs līdz nākamā gada beigām jāpalīdz pašvaldībām izmaksāt garantēto minimālo ienākumu (GMI) un dzīvokļu pabalstu līdz apkures sezonas beigām. Pirmais variants bija, ka IIN sadalījums varētu būt 81 pret 19, ja pašvaldībām no nākamā gada uzticētu GMI, dzīvokļa pabalsta un pabalsta trūcīgajiem iedzīvotājiem finansēšanu. Tā vēl pirmdien no rīta, pirms valdības ārkārtas sēdes un sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem LPS vienojās ar premjeru Valdi Dombrovski ("Vienotība") un finanšu ministru Andri Vilku ("Vienotība").
Kā zināms, jau šā gada maijā pašvaldības vienojās ar toreizējo labklājības ministri Ilonu Jurševsku (ZZS), ka nepieciešams reformēt sociālās palīdzības sistēmu, palielinot atbildību pašvaldībām. Arī pašreizējā labklājības ministre Ilze Viņķele ("Vienotība") publiski ir izteikusies, ka būtu nepieciešamas reformas, lai novērstu situāciju, kad daļai iedzīvotāju, kā pašvaldības to novērojušas, pabalstu pieprasīšana ir kļuvusi par profesiju. Tomēr aizdevēji uz nodomu reformēt pabalstu izsniegšanas kārtību raugās ar skepsi.
''Lai kādi būtu taupības pasākumi, nevar konsolidēt budžetu uz nabadzīgāko cilvēku rēķina,'' aizdevēju pozīciju skaidro Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretāre Sanita Jemberga. ''Ne visas pašvaldības ir vienlīdz pārtikušas. Var gadīties, ka tās, kuras ir nabadzīgākas, nespēs izmaksāt pabalstus trūcīgākajiem cilvēkiem,'' galveno aizdevēju argumentu pauž S. Jemberga.
Galvenās šaubas ir par to, vai nabadzīgākās pašvaldības spēs nodrošināt garantētā iztikas minimuma izmaksu bez valsts atbalsta, vakar pēc sarunām teica SVF pārstāvis Marks Grifitss.
Tikmēr Mālpils novada mērs Aleksandrs Lielmežs, kurš arī piedalījās sarunās, stāsta, ka starptautiskos aizdevējus nav izdevies pārliecināt, ka pašvaldības ir spējīgas rīkoties finansiāli atbildīgi. Aizdevēji norādījuši, ka pašvaldībām ir lieli uzkrājumi, kas rada budžeta deficītu. ''Aizdevējiem ir neizpratne, sak, jums kabatās ir nauda, bet skaitās deficīts. Grāmatvedībā tas tā ir, bet pēc loģikas tas ir nepareizi. Mēģināju bilst, ka mums ir piesardzības politika!'' teic A. Lielmežs. Aizdevēji esot pārliecināti, ka uzkrājumi tikšot iztērēti.
Vaicāts, kā Mālpils novads iztiks ar 80% no IIN, A. Lielmežs atbildēja, ka visvairāk satraucot nākamgad sagaidāmais resursu sadārdzinājums – elektroenerģijas, gāzes un degvielas cenas.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
