Rīga 19°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 14:34
Vārda dienas: Gints, Uvis
Nespējot piedāvāt lielāku atalgojumu, Iekšlietu ministrija gatavojas samazināt izglītības prasības policistiem
Mežonīgajos rietumos kļūšanai par šerifa palīgu bieži vien pietika ar lielu dūšu un prasmi apieties ar revolveri. Arī Latvija grasās ieviest kārtību, kas par policistiem ļautu strādāt arī personām bez atbilstošas izglītības.
Pēdējos gadus dramatiski pieaudzis to Valsts policijas darbinieku skaits, kuri atstājuši dienestu neatbilstoši zemā atalgojuma dēļ. Ar policista algu viņi vairs nespēj segt savas parādsaistības vai uzturēt ģimeni (policijas kārtībnieka vidējais atalgojums ir aptuveni Ls 346 vai aptuveni Ls 257 pēc nodokļu nomaksas). Šā gada 1. augustā vakanču skaits Valsts policijā sasniedzis pēdējos gados nebijuši rādītāju – 822 vietas jeb 11% no paredzētajām štata vietām. Pērn no dienesta Valsts policijā aizgāja 48 cilvēki, bet šā gada pirmajos sešos mēnešos jau 56. Turklāt saglabājas tendence šim skaitlim pieaugt. Lielākoties dienestu atstāj amatpersonas ar ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta un virsniekvietnieka speciālajām dienesta pakāpēm. Šāda situācija rada būtisku apdraudējumu Valsts policijas spējai veikt savas funkcijas un nodrošināt valsts iekšējo drošību.
Jaunā iekšlietu ministra Riharda Kozlovska pirmie solījumi, stājoties amatā, bija nepieļaut turpmāku finansējuma samazināšanu šai nozarei vai vismaz nodrošināt, lai budžeta konsolidācija neietekmētu iekšlietu dienestu darbinieku algas.
Par algu paaugstināšanu ministrs pagaidām neuzdrošinās runāt. Tā vietā IeM kā pagaidu risinājumu personālsastāva komplektēšanā piedāvā ieviest valsts policijā jaunu amatu – jaunākais kārtībnieks ar augstāko speciālo dienesta pakāpi – ierindnieks.
Saskaņā ar dienesta gaitas likumu un Valsts policijas iekšējiem noteikumiem līdz šim kļūšanai par policistu bija nepieciešama vismaz vidējā izglītība un Valsts policijas koledžā jāapgūst arodizglītības programma "Policijas darbs". Taču jaunākie kārtībnieki par policistiem varēs kļūt uzreiz no vidusskola sola.
Kvalitāte nekritīšoties
Valsts policijas preses sekretārs Andis Rinkevics mierina, ka izglītības prasību samazināšana nepasliktinās policijas darba kvalitāti. "Jaunākajiem kārtībniekiem būs jāveic vienkārši pienākumi, piemēram, objektu apsardze vai personu konvojēšana. Uz izsaukumiem un iespējamām konfliktsituācijām, kur nepieciešama juridiskā un psiholoģiskā sagatavotība, taktiskās zināšanas, mēs viņus nesūtīsim," apgalvoja A. Rinkevics. Taču arī policistam, kas uzrauga kārtību pie kādas vēstniecības ēkas vai konvojē apsūdzētos uz tiesu, ir nepieciešamas zināšanas par šiem pienākumiem. Tās jaunākie kārtībnieki apgūšot desmit dienu garās individuālās mācībās, beigās nokārtojot ieskaiti.
A. Rinkevics uzsvēra, ka jaunākā kārtībnieka amats policijā ieviests tikai uz laiku līdz 2013. gada beigām. Pēc tam tas tiks likvidēts. Tādēļ jaunākajiem kārtībniekiem būs pienākums sešu mēnešu laikā sākt mācības Valsts policijas koledžā. Pēc arodizglītības programmas "Policijas darbs" apgūšanas viņi tiks pārcelti kārtībnieka amatā un varēs turpināt darbu policijā arī pēc 2013. gada.
Devalvē policijas mundieri?
Ekspertu viedokļi par jaunākā kārtībnieka amata ieviešanu dalās. Bijušais iekšlietu ministrs Mareks Segliņš nobažījies, ka policijas mundieris tiks vēl vairāk devalvēts. "Šāda doma man nešķiet īpaši prātīga, jo policijas darba līmenis kļūs vēl zemāks. Pirmais solis šajā virzienā bija Policijas akadēmijas likvidēšana, jo tur tomēr lielāku uzsvaru lika uz krimināltiesībām un policista darba specifiku, nekā tas notiek Latvijas Universitātē, ko pats esmu beidzis." M. Segliņš iesaka jaunajam iekšlietu ministram vairāk koncentrēties uz policistu atalgojuma nodrošināšanu un budžeta gatavošanas laikā cīnīties par katru latu. "Likumības ievērošana ir valsts galvenais uzdevums. Lai man piedod Ārlietu ministrija, bet nekāda traģēdija nenotiks, ja mums ārzemēs būs par kādu vēstniecību mazāk. Turpretim, ja policija nespēs nodrošināt likumības ievērošanu, valsts var arī sagrūt. Tādēļ šiem jautājumiem automātiski jābūt ikvienas valdības prioritāšu sarakstā," sacīja bijušais ministrs.
Toties kādreizējais Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Aloizs Blonskis jaunāko kārtībnieku ieviešanu vērtē atzinīgi. "Jautājums tikai – vai to spēs taktiski pareizi īstenot," piebilda A. Blonskis. Viņaprāt, būtiski, lai jaunākie kārtībnieki studētu policijas koledžā un policista pienākumus veiktu nevis vienatnē, bet vismaz pārī ar pieredzējušu policistu. "Šāda ideja nav nekas nebijis. Savulaik, kad sāku strādāt milicijā, mums bija divu nedēļu mācības, pēc kurām uzreiz nosūtīja uz posteni. Tikai pēc gada tos, kas gribēja turpināt šo darbu, sūtīja uz milicijas skolu," atceras A. Blonskis.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003