Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 05:47
Vārda dienas: Gints, Uvis
Septiņpadsmito reizi tiek pasniegta Ministru kabineta balva – Tēvzemes balvas mantiniece
Šodien, Latvijas Republikas proklamēšanas dienas priekšvakarā, Latvijas valdības ēkā svinīgos apstākļos notiek Ministru kabineta balvas pasniegšanas ceremonija. Lai arī mainījusi nosaukumu, idejas un pat reglamenta ziņā tā lielā mērā ir pirmskara Latvijas Tēvzemes balvas tradīciju turpinātāja.
Ministru kabineta balva, kuru līdz 1940. gadam pazina kā Tēvzemes balvu, tās prestiža dēļ varētu nosaukt par Latvijas "Nobela prēmiju". Pirmskara Latvijā Tēvzemes balvas laureātu skaitā bija komponisti Jāzeps Vītols un Alfrēds Kalniņš, dzejnieki Vilis Plūdonis un Aspazija, mākslinieki Vilhelms Purvītis un Kārlis Zāle, valodnieks Jānis Endzelīns, arhitekts Eižens Laube, arī sportists soļotājs Jānis Daliņš.
Šogad ar valdības augstāko apbalvojumu – goda diplomu un 5000 latu naudas balvu – varēs lepoties Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs, selekcionārs Jānis Rukšāns, kinorežisors Jānis Streičs, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Fizikālorganiskās ķīmijas laboratorijas vadītājs Edvards Liepiņš un Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis.
Krūšu nozīme izpaliks
Likums par Tēvzemes balvu tika izdots 1937. gada 12. maijā pēc Kārļa Ulmaņa rīkojuma, un nākamajā dienā to publicēja presē. Gan tagad, gan toreiz balvu var iegūt gan par kādu atsevišķu sasniegumu, gan ilgstošu darbību mākslā un zinātnē, literatūrā, pedagoģijā, tautsaimniecībā vai citās valstij nozīmīgās jomās. Kā teikts 1995. gadā ar nosaukumu "Ministru kabineta balva" atjaunotā apbalvojuma nolikumā, to piešķir "par nozīmīgiem darbiem vai nopelniem demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts attīstībā, saimnieciskajā vai sabiedriskajā darbībā vai citās valstij nozīmīgās jomās". Tā pienākas ne tikai fiziskām, bet arī juridiskām personām. Latvijas Universitātes žurnāls "Universitas" 1938. gadā Tēvzemes balvas būtību skaidroja tā: "Tas ir Tautas Vadoņa iestādījums, dibināts, lai vairotu latviešu mākslas, zinātnes un sabiedriskās rosības slavu un dotu atzinības gandarījumu tautas dēliem un meitām, kas savu mūžu nav savā labā vien nodzīvojuši, bet gan savai tautai veltījuši. Tas ir arī materiāls atbalsts šiem darbiniekiem brieduma gados, kas zināmā mērā kompensē tautas labā nestos upurus, jo tādi cilvēki, kas savas lietas netur pirmajā vietā, bieži netiek pie lielākas laicīgās mantas."
Pirmskara Latvijā bija noteikts, ka balvas piešķiramas ne vairāk kā sešas gadā, par summu, ne mazāku kā 3000 latu. Pirmie laureāti toreiz saņēma čeku par Ls 6000 un vēl diplomu kopā ar zeltā un sudrabā izstrādātu krūšu nozīmi. Šobrīd Ministru kabineta balva ir 5000 latu un goda diploms.
Jāpiebilst, ka ulmaņlaikos balvu ar nodokli neaplika, bet tagad apliek. Diemžēl kopš pagājušā gada valsts budžeta konsolidācijas dēļ vairs netiek pasniegta krūšu nozīme, taču Ministru kabineta preses sekretāre Zanda Šadre paskaidroja, ka nākamgad tradīciju plānots atjaunot. Būtu tikai taisnīgi, ja tad pie nozīmēm, kas tiem pienākas, varētu tikt arī 2010. un 2011. gada laureāti.
Ieturot tradīcijas
Par Ministru kabineta balvas iedibināšanu jāpateicas 90. gadu vidus premjeram Mārim Gailim un ārlietu ministram Valdim Birkavam. Attiecīgo lēmumu Ministru kabinets pieņēma 1995. gada 8. augustā. Gaiļa kabineta laikā ieviesa arī citas tradīcijas. Piemēram, ka Ministru prezidents, pilnvaras noliekot, premjera standarta karoga kātā iesit īpašu zīmognaglu, bet premjeru zālē pie sienas piestiprina aizejošā premjera foto. "Man vienmēr ir patikusi ideja par cilvēku motivēšanu, goda došanu. Tāpēc arī atjaunojām gan Triju Zvaigžņu ordeni, gan arī Ministru kabineta balvu," tagad skaidro Māris Gailis. Viņam gan nav atbildes uz jautājumu, kādēļ 1995. gadā balvas nosaukumam nav izmantots vēsturiskais jēdziens – Tēvzemes balva. Bijušais premjers bilst, ka tolaik nekādu plašu diskusiju šajā ziņā nemaz nav bijis un nevienam arī neesot radušies nekādi iebildumi pret jauno nosaukumu. Dīvainā kārtā Tēvzemes balvas nozīmes un diplomi nav saglabājušies pat muzejos. Vismaz Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibarte teic, ka viņas rīcībā informācijas par tādām relikvijām nav. Nav pat fotoliecību. Zeibartes kundze pieļauj, ka padomju okupācijas gados cilvēki šīs lietas varbūt paši iznīcinājuši, uzskatot tās par pārāk bīstamām.
Kārļa Ulmaņa valdīšanas laikā Tēvzemes balva tika pasniegta 15. maijā, tas ir, Ulmaņa īstenotā valsts apvērsuma dienā, kuru oficiāli svinēja par Valsts vienības dienu. Atjaunotajā Latvijā svarīgajam brīdim par orientieri izvēlēta Latvijas valsts dibināšanas diena – 18. novembris. Pirms kara pasniegšanas akts bija krietni pompozāks un notika Nacionālajā operā; mūsdienās ceremonija notiek pieticīgākā gaisotnē Ministru kabineta ēkā. Tāpat mainījušies avoti, no kuriem balva tiek finansēta. 30. gados finansējumu guva no valsts, Kultūras fonda un pašvaldību budžetiem, kā arī ziedojumiem, testamentāriem novēlējumiem un "kārtējām iemaksām". Ar pēdējām bija domāts noteikts procents, kuru balvas fondā iemaksāja grāmatu un laikrakstu izdevēji un importētāji, Rīgas radiofons, skaņuplašu izdevēji un importētāji.
Mūsdienās naudas summu Ministru kabineta balvai izmaksā no speciāla apbalvošanas fonda, veidota no valsts pamatbudžeta līdzekļiem.
Kam piešķirama Tēvzemes balva, izlēma īpaša dome ar Kārli Ulmani priekšgalā. Vēl tajā ietilpa Ulmaņa iecelts priekšsēdētāja vietnieks, izglītības un sabiedrisko lietu ministri, LU, konservatorijas un Mākslas akadēmijas rektori. Tagad ar Ministru kabineta balvas pasniegšanu nodarbojas Ministru kabineta Apbalvošanas padome, kuras priekšsēdētāja šobrīd ir labklājības ministre Ilze Viņķele. Pārējie padomes locekļi ir valdības ministri, Valsts kancelejas un Zinātņu akadēmijas pārstāvji.
Ķīmiķi turas
"Kāda ir sajūta, uzzinot, ka esi Ministru kabineta balvas laureāts?" jautāju vienam no šī gada izcilniekiem Organiskās sintēzes institūta Fizikālorganiskās ķīmijas laboratorijas vadītājam Edvardam Liepiņam. "Bet, protams, patīkami, ka tiec atzīts," saka Liepiņa kungs. "Par naudas lietām gan es īpaši neuztraucos – šodien tā ir, rīt nebūs," viņš pajoko par lietas finansiālo pusi. Šī nav pirmā balva, ko zinātniekam nesuši sasniegumi ķīmijas nozarē. 2007. gadā jau saņemta RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes piešķirtā Paula Valdena medaļa. Bijuši arī mazāka mēroga atzinības apliecinājumi, taču, ja runā par valsts paustu atzinību, tad Ministru kabineta balva neapšaubāmi ir lielākā. Edvards Liepiņš smej, ka savulaik kopā ar kolēģiem Ivaru Kalviņu un Viktoru Holodņikovu saņēmuši komjaunatnes prēmiju ķīmijā, arī to gluži par neko nav devuši. "Bet tas jau tagad nekotējas," atmet ar roku akadēmiķis. Jautāts, vai eksakto nozaru zinātnieki godos nejūtas atstumti humanitāro nozaru pārstāvju ēnā, Liepiņš nosmaida: "Jā, aktieriem jau balvas piešķir biežāk." Kaut arī vispārējo stāvokli Latvijas zinātnē par spožu nosaukt grūti, Edvards Liepiņš ir pārliecināts, ka vismaz ķīmijas nozare gan Latvijā noturēšoties.
***
Uzziņa
Ministru kabineta
balvas saņēmēji
1995. g.
Rakstnieks un literatūrzinātnieks Jānis Kalniņš
Dobeles 1.vidusskolas skolotājs Pēteris Puķītis
1996. g.
Režisore Laila Pakalniņa
Diriģents Leonīds Vīgners
LNO solists Kārlis Zariņš
1997. g.
Mediķis Ernests Gaudiņš
Kandavas pilsētas domes priekšsēdētājs Dainis Rozenfelds
Rīgas Zooloģiskā dārza direktora vietnieks zinātniskajā darbā Juris ZvirgzdsZvirgzdiņš
1998. g.
Mākslinieks Ilmārs Blumbergs
Biologs Pauls Pumpēns
Ogres rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Rudzītis
1999. g.
Rakstnieks Roalds Dobrovenskis
Ķīmiķis Gunārs Duburs
Dundagas pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns
Profesors Rihards Treijs
2000. g.
Biologs Elmārs Grēns
Diplomāte Aina NagobadsĀbola
Kordiriģenti Gido un Imants Kokari
Kordiriģents Sigvards Kļava
Kordiriģents Kaspars Putniņš
Diplomāte, politiķe Sandra Kalniete
2001. g.
LZA prezidents kultūrvēsturnieks, ķīmiķis Jānis Stradiņš
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Māksliniece Betija Strautniece
Vijolnieks Valdis Zariņš
Vijolniece Baiba Skride
2002. g.
Mediķis Romans Lācis
Neretas vidusskolas direktore Laima Grebska
Mākslinieks Jānis Krievs
Datorzinātnieks Jānis Bārzdiņš
Dzejnieks Imants Ziedonis
2003. g.
Vēsturnieks, arheologs Jānis Graudonis
Inženierzinātnieks Rolands Rikards
Valsts Akadēmiskais koris "Latvija"
Dzejnieks Andrejs Eglītis
Soliste Žermēna HeineVāgnere
2004. g.
Ķīmiķis Edmunds Lukevics
Teātra zinātniece Lilija Dzene
Koris "Kamēr..."
Diriģente Ausma Derkēvica
Biologs Pēteris Cimdiņš
2005. g.
Kultūrvēsturnieks Saulvedis Cimermanis
Teātra režisors Alvis Hermanis
Kordiriģente un pedagoģe Terēzija Broka
Mediķis Jānis Gardovskis
Civillikuma komentāru izstrādes darba grupa
2006. g.
Ķīmiķis Ivars Kalviņš
Matemātiķi, pedagogi Dainis Kriķis un Agnis Andžāns
Mākslas zinātnieks Eduards Kļaviņš
Sociālās jomas darbiniece Regīna Simsone
Mediķis Andrejs Ērglis
2007. g.
Vēsturniece, arheoloģe Ilze Biruta Loze
LNB direktors Andris Vilks
Pianists Vestards Šimkus
Rakstnieks Zigmunds Skujiņš
Saeimas deputāts, politiķis Jānis Škapars
Mediķe Marija Liepiņa
2008. g.
Bioloģe, dārzkope Edīte Kaufmane
Pārtikas tehnologs Pāvils Zariņš
Žurnāla "Dārzs un Drava" galvenais redaktors Aldonis Vēriņš
LNO direktors Andrejs Žagars
Mediķe Sandra Lapiņa
AS "Latvijas finieris" un SIA "Verems" vadības pārstāvji
2009. g.
Gleznotāja Džemma Skulme
Režisors Oļģerts Kroders
Diriģents Andris Nelsons
Nodibinājums "Ata Kronvalda fonds"
Mediķis Aris Lācis
Sportists, treneris Jānis Lūsis
2010. g.
Teātra zinātniece Līvija Akurātere
Augļkopības speciāliste Māra Skrīvele
Mediķis Rafails Rozentāls
Komponists Raimonds Pauls
Biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse"
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003