Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 00:26
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Mūsu uzdevums ir veidot tādu valsti, lai mūsu bērni varētu būt mums pateicīgi. Šādu atziņu Latvijas Republikas proklamēšanas 93. gadadienai veltītajās uzrunās pauda valsts vadītāji, un šo domu atbalstīja arī daudzie svētku pasākumu apmeklētāji.Lentītes un karogi ielās, militārā parāde, prezidenta uzruna, "Staro Rīga" un bezmaksas sabiedriskais transports. Tieši šīs lietas 18. novembrī Rīgas ielās satiktie ļaudis minēja visbiežāk, lūgti pastāstīt, kas viņiem rada svētku sajūtu Latvijas Republikas proklamēšanas dienā. Lentītes Latvijas karoga sarkanbaltsarkanajā noformējumā vakar bija visur. Pie amatpersonu mēteļu atlokiem, dāmu apkaklēm, jauniešu jakām, armijnieku un policistu formastērpiem. Šī iniciatīva, kas pirms pāris gadiem aizsākās kā zināms pretspars Georga lentīšu ekspansijai Rīgas ielās, guvusi plašu atsaucību, un cilvēki labprāt sev piesprauž patriotisku simbolu. Arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa Latvijas Republikas proklamēšanas 93. gadadienai veltītajā svinīgajā parlamenta sēdē pieminēja šīs lentītes kā vienu no Latvijas sabiedrību vienojošiem simboliem.
Ne mazāk vienojoša bija arī interese par militāro parādi, ko noskatīties ieradās vairāki tūkstoši cilvēku no visas Latvijas – gan latvieši, gan vietējie cittautieši un pilsētas viesi. Lielākoties jaunas ģimenes ar bērniem. "Cenšamies vienmēr apmeklēt šo parādi. Svētku sajūta rodas, esot šeit uz vietas, dzirdot un redzot visu klātienē, nevis mājās skatoties televizoru," man pastāstīja 11. novembra krastmalā satiktais Guntars. Četrgadīgais Ernests, kurš notikumus vēro, sēžot tētim uz pleciem, arī zina, kas šodien ir par dienu – Latvijas dzimšanas diena. Dārziņā to esot atzīmējuši jau dienu iepriekš, dedzinot svecītes. Viņš Latvijas dzimšanas dienā vēl tai augt lielai un stiprai.
Pensionārs Kārlis kritiski vērtēja Valsts prezidenta uzrunu parādes atklāšanā. "Viņš savā uzrunā vērsās pie Solvitas Āboltiņas, premjera Dombrovska un visādām ekselencēm. Vienkāršo tautu laikam nemaz nepamanīja," pukojas sirmais kungs. "Kuš, kuš," vīru mierina kundze Velta: "Būs arī uzruna tautai vakarā pie Brīvības pieminekļa." To gan sirmais pāris vērošot mājās pie televizora, jo visu dienu pavadīt uz kājām pilsētas centrā būtu pārāk nogurdinoši.
Valsts prezidents Andris Bērziņš tiešām savu uzrunu iesāka ar vārdiem: "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Ģenerāļi, virsnieki, kareivji! Ekselences! Dāmas un kungi!" Tādēļ ne tikai Kārlis, bet arī citi protokola smalkumos neiedziļinājušies ļaudis, kas sevi ikdienā par kungiem un dāmām īpaši nedēvē, jutās samulsuši. Kopējo svētku sajūtu gan tas nebojāja.
"Nekad nebiju bijusi šādā parādē un tās armijas mašīnas un helikopterus redzēju pirmo reizi," pastāstīja Inese no Daugmales, kura svētkus vēroja kopā ar vīru Jāni un dēlu Ričardu. Pēc parādes viņi ieplānojuši paskatīties arī "Staro Rīga" objektus un sagaidīt salūtu.
Savukārt Saeimas deputāti pēc militārās parādes noskatīšanās devās uz svinīgo parlamenta sēdi. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa savu svētku uzrunu sāka ar Latvijas pirmā Valsts prezidenta Jāna Čakstes vārdiem: "Sargājiet savu valsti, izkopiet to, jo zināt – ja nebūs Latvijas, nebūsiet arī jūs." Viņa pauda pārliecību, ka visi politiķi neatkarīgi no ieņemamajiem amatiem un domstarpībām apzinās, ka "mūsu lielākā vērtība ir brīvi ļaudis, pār kuru galvām plīvo neatkarīgas Latvijas karogs". "Latvija ir maza valsts, un mums ir jāprot tajā sadzīvot tā, kā sadzīvo liela ģimene – pieņemot un izprotot arī tos, kas ir atšķirīgi," teica Saeimas priekšsēdētāja, kurai nepamanīta nav palikusi arvien pieaugošā nacionālā spriedze. Āboltiņa vēl nesen tika kritizēta par to, ka nav atļāvusi atsevišķiem deputātiem nodot svinīgo solījumu latgaliski. Savā uzrunā viņa pauda pārliecību, ka reģionālo dialektu lietošanu nevajadzētu padarīt par politisko diskusiju objektu, jo dažādi dialekti un izloksnes padara mūsu valodu bagātāku, krāšņāku un skaidri parāda tās spēku.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003