Otrdiena, 2026. gada 03. novembris 14:28
Vārda dienas: Dagnija, Ērika
Vakar no dzīves šķīries diriģents un pedagogs Imants Kokars (16.08.1921. – 24.11.2011.).Plati smaidīdams, rokas sveiciena apskāvienam atpletis, Imants Kokars kā jau ikvienu ciemiņu mani sagaidīja uz savas Rītabuļļu mājas terases. Bet labdienu atņēma tikai acis. Un tad atskanēja arī balss. Es jau nāku – caur dārza vārtiņiem no otras puses steidzās maestro Imanta Kokara brālis Gido Kokars. Arī visu sarunas laiku viņš runāja par abiem, jo žurnāliste viņu 90 gadu jubilejas sakarā taču vēlējusies tikties ar viņiem abiem. Un viņi abi visu mūžu bijuši pienākuma cilvēki. Tādu atceros pēdējo šīsvasaras tikšanos ar maestro Imantu Kokaru. Un, kaut arī Imants Kokars pēdējos mēnešos brīžiem sajutās citā pasaulē, Rīgas 810. gadu jubilejai veltītajā dziesmu lielkoncertā kuģa kapteiņa kostīmus bija gatavi vilkt mugurā un tajos kāpt uz estrādes abi brāļi Kokari.
Kopš vakardienas mums palicis tikai viens no dižā divžubura.
Kad 1965. gadā Imants Kokars ienāca Dziesmu svētku virsdiriģentu plejādē, viņam aiz muguras bija skolotāju kora "Zemgale" un vīru kora "Dziedonis" vadītāja, kā arī Radio kora kormeistara darbs. Strādājot Radio namā, blakus Teodoram Kalniņam Imants Kokars savā ziņā piedzīvoja "otru konservatoriju". Tā sniedza ideālu saikni ar latviešu kormākslas klasiku, iespējams, vēlāk lika diriģentam radīt savu profesionāli vissmalkāko instrumentu – kamerkori "Ave Sol". Tas deva it kā jaunas dimensijas, gluži vai spārnu sajūtu tai koru kultūras telpai, kurā oficiālās ideoloģiskās nomenklatūras proponētās mākslinieciskās pašdarbības ietvaros Latvijā uzplauka brīnišķīgais kora zieds.
"Ave Sol" deva šim ziedam sapni, radošās atvēršanās iespējamību un vienlaikus kļuva par latviešu kora mūzikas dzinējspēku. Divdesmit gadus šajā korī dziedājis profesors Juris Kļaviņš: "Ar Imanta Kokara aiziešanu noslēdzas viens liels loks kora mākslā, būtībā vesels laikmets. Imants bija tas, kurš ar "Ave Sol" nesa latviešu dziesmu un mūsu tautas garu pasaulē, radot īstu, patiesu priekšstatu par Latviju un tās cilvēkiem."
Edgaram Račevskim liktenis bija lēmis pārņemt no Imanta Kokara Radio kori, sagatavotu kā spožu instrumentu, ar kuru varēja lepoties kā Latvijā, tā ārpus mūsu valsts robežām. "Līdzās Imanta Kokara pāri malām plūstošajai enerģijai viņam bija dabiskas, patiesi draudzīgas attiecības vai ar visiem cilvēkiem, ar kuriem nācās sastrādāties," atceras Edgars Račevskis.
Koncertmeistare Ilze Dzērve Imantu Kokaru godā par savas pianistes karjeras nopietnāko aizsācēju. Pamanījis Jelgavas skolotāju kora "Zemgale" rindās viņu kā dziedātāju, kura prot arī spēlēt klavieres, tieši Imants Kokars atklāja Ilzē Dzērvē pianistes talantu. "Viņš bija tas, kurš mūsu paaudzei deva varēšanu, spēku, enerģiju. Nezinu otru tādu cilvēku," viņa teic.
Imanta Kokara personībai nenoliedzami ir savas krāsas. Viņam patika raisīt izbrīnu un pieņemt lēmumus, kur sakāms izšķirošs vārds, patika spoža iniciatīva, viņš bija jūtīgs pret dzīvi un jokiem, tomēr ikreiz arī lika rēķināties ar sevi. Jelgavas diriģente Gunta Paškovska (arī virsdiriģente), kas dziedājusi korī "Zemgale", atzīst, ka savu balsi nemaz nav pazinusi un to pirmoreiz sevī atklājusi, dziedot Kokaru korī. Imants Kokars ir pratis aizdedzināt dziesmu. Viņš strādājis kolosāli, intensīvi, bet ne mokoši, un dažunakt mēģinājumu starpbrīžos kopā ar dziedātājiem skrējis "sunīšus" ap Vītola diženo bisti alma mater vestibilā, atceras muzikoloģe Lolita Fūrmane. Daudz aizrautīgu vārdu Imantam Kokaram veltīts koru dziedātāju un muzikālās kritikas atstātajās liecībās, daudz arī vēl neuzrakstītu vārdu, atmiņu, kas dzīvo koru dziedātāju sirdīs. Imants Kokars – tas ir ārkārtīgi ekskluzīvas fantāzijas un lauvas cienīga gribasspēka piemērs latviešu koru mūzikā. Viens no izredzētajiem.
Imants Kokars atstājis ārkārtīgi bagātu mantojumu. Neizdzēšams ir viņa devums latviešu Dziesmu svētku tradīcijai. Pirmoreiz virsdiriģenta tribīnē viņš kāpa XIV Dziesmu svētkos 1965. gadā. Dziedātāju tūkstoši viņa rokai klausīja arī Dziesmu svētkos 2008. gadā. Turpina dzīvot Imanta Kokara iedibinātā Ziemeļvalstu dziesmu svētku tradīcija, kura aizsniedzās arī līdz Islandei. Milzu darbs un vērtība ir viņa radītā latviešu kora dziesmu antoloģija (12 nošu sējumi un 12 CD). Viņa radīto "Ave Sol" savās rokās droši tur dēls Uldis Kokars.
Imants Kokars ir Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris (1995), Latvijas Lielās mūzikas balvas (1995) ieguvējs, VKKF mūža stipendiāts, Latvijas ZA goda loceklis. Kā virsdiriģents piedalījies ASV rietumkrasta un Kanādas Latviešu dziesmu svētkos un Baltijas studentu dziesmu svētkos "Gaudeamus".
... Katru rītu Imants Kokars mēdza iet uz jūru. Tas abiem brāļiem – tikai katram pa savu taciņu – bija kā svēts rituāls. Tajā ikdienas ceļā Imants Kokars devās arī vakar no rīta. Taču atgriezties mājās pietrūka spēka.
***
ATVADU VĀRDI
Kordiriģents Romāns Vanags:
"Ir noslēgusies viena brīnišķa dzīve, Kokara ieguldījums kora mākslā nekad nebeigsies."
Kordiriģents Ints Teterovskis: "Kokara ieguldījums koru kultūras attīstībā pēdējos 70 gados ir nenovērtējams. Fantastiski, lai kur mūsu kori ir braukuši – arī Āzijā un Āfrikā –, visur pazīst kordiriģentu Imantu Kokaru."
Līdzjūtību tuviniekiem un atvadu vārdus izteikušas valsts augstākās amatpersonas.
Valsts prezidents Andris Bērziņš: "Imants Kokars bija latviešu kormūzikas dižgars, spilgts mūziķis un liels Tēvijas patriots. Manās atmiņās vienmēr paliks Imanta Kokara harismātiskā personība, lielais ikkatram līdzcilvēkam sniegtais sirds siltums, kā arī nezūdošā degsme savas dzīves lielākajam aicinājumam – mūzikai."
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis: "Esam zaudējuši izcilu personību kultūras jomā, izcilu Latvijas mūziķi, iedvesmojošu un leģendāru kordiriģentu, ko mīl visā pasaulē. Kokars spējis vienot dziesmā Latvijas tautu, ceļot valsts pašlepnumu par bagātajām kultūras tradīcijām."
Kultūras ministre Žaneta JaunzemeGrende: "Imanta Kokara personība Latvijas kultūrā ir patiesas apbrīnas un visdziļāko cieņas apliecinājumu vērta – tā ir pašaizliedzīga darba, mūzikas mīlestības un radošu inovāciju, un iniciatīvu piepildīta dzīve teju gadsimta garumā. Imanta Kokara personība Latvijas kultūrā salīdzināma ar skaņdarbu, kas turpinās klusumā, kad diriģenta roka sastingusi pēdējās takts izskaņā."
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa: "Latviešu tautas identitātes pamatā ir valoda, kultūra un dziesma. Mūsu koru tradīcijas un Dziesmu svētki ir nesaraujami ar Imanta Kokara vārdu. Gadu desmitiem, cauri mūsu valsts vēstures līkločiem viņš ir kopis dziesmas dvēseli un nav ļāvis tai apdzist.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
