Pirmdiena, 2026. gada 02. novembris 14:22
Vārda dienas: Dzīle, Viva, Vivita
Parakstu vākšanas organizatori izvērsa plašu aģitāciju, pasta kastēs metot informācijas lapiņas, staigājot pa dzīvokļiem, internetā rosinot sacerēt "tautas folkloru" un veicot citas darbības.Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie provizoriskie dati liecina, ka parakstu vākšanā par valsts valodas statusu krievu valodai piedalījušies 183 046 vēlētāji.
Šos parakstus gan vēl pārbaudīs CVK un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes speciālisti. Tādēļ galīgie rezultāti, kas būs zināmi gadu mijā, varētu nedaudz atšķirties, jo kāds, iespējams, ir parakstījies divreiz vai arī nav bijis tiesīgs parakstīties. Taču par referenduma rīkošanu šaubu nav, jo nepieciešamais parakstu skaits (154 379 balsstiesīgie) ir pārsniegts par gandrīz 30 tūkstošiem. Turklāt šim skaitlim vēl jāpiesummē tie 12,5 tūkstoši, kas parakstījās pirmajā parakstu vākšanas kārtā pie notāriem un bāriņtiesās.
Atbilstoši likumam "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" Satversmes grozījumi tiks iesniegti Saeimai un būs jāizskata tajā sesijā, kurā iesniegti. Iespējams gan, parlamentam tobrīd būs tradicionālais gadu mijas sesiju pārtraukums. Tādā gadījumā likumprojekts būs jāizskata ziemas sesijā, kas parasti sākas janvāra vidū, vai īpaši sasauktā ārkārtas sesijā.
Neatkarīgi no tā, kādu lēmumu pieņems Saeima, gala vārds par šiem grozījumiem būs jāsaka iedzīvotājiem tautas nobalsošanā, jo grozījumi paredz mainīt arī Satversmes 4. pantu, ko drīkst tikai referenduma ceļā.
Deputāti prognozē spriedzi
Saeimas deputāti prognozē, ka referenduma priekšvakarā nacionālā spriedze sabiedrībā pieaugs. "Līdz šim nacionālais jautājums vairāk bija politisko cīņu objekts. Tagad baidos, ka tas pārcelsies arī uz citiem līmeņiem – cilvēku sadzīviskajām attiecībām," bažījās Sergejs Dolgopolovs ("SC"). Vēl kategoriskāks ir viņa partijas biedrs Igors Pimenovs, kurš arī iepriekš atklāti iebilda pret šādu referendumu. "Es labi apzinos, ka latviešu valoda latvietim ir kas vairāk par saziņas līdzekli. Tā ir valsts neatkarības simbols un svarīga nacionālās identitātes sastāvdaļa," teica deputāts. Līdzīgu viedokli viņš šonedēļ paudis arī laikrakstā "Telegraf". Pimenovs arī atgādināja, ka runas par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai klīdušas jau ilgi pirms Lindermana un Osipova aktivitātēm. Ne velti nacionālās partijas savulaik panāca to, ka deputātu zvērestā tiek iestrādāts solījums stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Diemžēl citiem saskaņiešiem šajā jautājumā ir citāds viedoklis. Piemēram, deputāts Nikolajs Kabanovs nav kautrējies parakstīties par referenduma rīkošanu. Viņa rīcību tuvākajā laikā vērtēs Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.
Deputāts Dzintars Ābiķis ("Vienotība") novērojis, ka latvieši bieži vien pret valsts valodas jautājumu izturas pārāk vieglprātīgi. Viņaprāt, valsts valodas statusa piešķiršana krievu valodai nozīmētu, ka virknē reģionu tā drīz kļūtu par vienīgo faktisko valodu. Un tas jau apdraudētu valsts teritoriālo nedalāmību.
Arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ("Vienotība") nobažījies par nacionālās spriedzes pieaugumu valstī un neizslēdz atklātu sadursmju iespējamību. "Pagaidām gan šī varbūtība nav pārāk liela. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, Drošības policija un citas struktūras pastiprināti seko aģitatoriem un nekādas provokācijas netiks pieļautas," mierināja Latkovskis.
Pašvaldībās atšķirīgs noskaņojums
Vislielākais parakstu skaits nācis no rīdziniekiem, kuriem priekšzīmi rādīja pat galvaspilsētas mērs Nils Ušakovs ("SC"), un Latgales iedzīvotājiem. Parakstījās arī Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs. "Rēzeknieši labi saprot, ka referendums nav par krievu valodas ieviešanu, bet par to, lai beidzot tiktu sākta diskusija par šo tēmu. Līdz šim mūsu balsis valdība vienkārši ir ignorējusi. Mūsu pilsētā parakstījās aptuveni tāds pats cilvēku skaits, kā balsoja par "SC" vēlēšanās. Domāju, tie ir tie paši cilvēki," man paskaidroja A. Bartaševičs. Viņaprāt, neesot taisnīgi liegt cilvēkiem, kam dzimtā valoda ir krievu, sazināties tajā ar amatpersonām. Tādēļ viņš pats uz krieviski rakstītām vēstulēm, kas adresētas viņam kā pašvaldības vadītājam, atbild krieviski, par spīti tam, ka par šādu rīcību pēc tam jāmaksā sods. A. Bartaševičs arī apgalvoja, ka vismaz Rēzeknē diskusijas par valsts valodu nekādu spriedzi starp latviešiem un krieviem neesot radījušas.
Interesanti, ka Jelgavā, kur no aptuveni 65 000 iedzīvotāju latvieši ir tikai nedaudz vairāk kā puse, referendumu atbalsta tikai nepilni četri tūkstoši iedzīvotāju. "Šis latviešu tautai ir izšķirošs brīdis, tagad no vēlētājiem būs atkarīgs valodas liktenis," uzskata Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS). Tikmēr amatpersonu atbildība esot saliedēt sabiedrību, lai citkārt šādas parakstu vākšanas nebūtu iespējamas. Samērā nelielo parakstu skaitu Jelgavā viņš skaidroja ar vietējās Sabiedrības integrācijas pārvaldes aktivitātēm. "Šī iestāde strādā ar mazākumtautību kultūras biedrībām un dažādām izglītības iestādēm. Rīko kopīgus kultūras pasākumus, kopīgas nometnes latviešu un cittautiešu jauniešiem, kur viņi viens no otra mācās," teica Rāviņš.
Savukārt Nīcā visa mēneša laikā tā arī neparakstījās neviens vēlētājs. "Mēs atrodamies skaistā vietā pie jūras, un šeit arvien vairāk zemes pērk cittautieši, arī krievvalodīgie liepājnieki. Bieži vien viņi neprot latviski, bet kaut kā vienmēr mums izdodas saprasties, kad viņiem jākārto lietas pašvaldībā. Rīkojam dažādus kopīgus pasākumus novada iedzīvotājiem, un neviens nejūtas atgrūsts," skaidroja Nīcas novada domes izpilddirektors Andrejs Šakals.
***
Parakstu vākšanas likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" ierosināšanai rezultātiRepublikas pilsētas Parakstu skaits
Rīga 89 481
Daugavpils 27 857
Jelgava 4921
Jēkabpils 2357
Jūrmala 4145
Liepāja 4915
Rēzekne 9258
Valmiera 694
Ventspils 2535
Novadi
Ādaži 361
Aglona 546
Aizkraukle 583
Aizpute 7
Aknīste 14
Aloja 10
Alsunga 0
Alūksne 399
Amata 7
Ape 1
Auce 17
Babīte 203
Baldone 17
Baltinava 43
Balvi 572
Bauska 230
Beverīna 5
Brocēni 67
Burtnieki 409
Carnikava 257
Cēsis 235
Cesvaine 2
Cibla 44
Dagda 1078
Daugavpils 3733
Dobele 278
Dundaga 1
Durbe 4
Engure 25
Ērgļi 3
Garkalne 157
Grobiņa 6
Gulbene 318
Iecava 177
Ikšķile 100
Ilūkste 344
Inčukalns 605
Jaunjelgava 33
Jaunpiebalga 2
Jaunpils 1
Jēkabpils 20
Jelgava 448
Kandava 3
Kārsava 397
Kocēni 100
Koknese 13
Krāslava 2845
Krimulda 6
Krustpils 263
Kuldīga 41
Ķegums 10
Ķekava 634
Lielvārde 89
Līgatne 24
Limbaži 96
Līvāni 1002
Lubāna 9
Ludza 2640
Madona 236
Mālpils 16
Mārupe 360
Mazsalaca 13
Mērsrags 3
Naukšēni 4
Nereta 22
Nīca 0
Ogre 1606
Olaine 1937
Ozolnieki 309
Pārgauja 3
Pāvilosta 2
Pļaviņas 91
Preiļi 1218
Priekule 6
Priekuļi 147
Rauna 5
Rēzekne 3183
Riebiņi 242
Roja 11
Ropaži 46
Rucava 0
Rugāji 6
Rūjiena 4
Rundāle 18
Salacgrīva 21
Sala 18
Salaspils 2328
Saldus 93
Saulkrasti 91
Sēja 2
Sigulda 185
Skrīveri 6
Skrunda 3
Smiltene 26
Stopiņi 489
Strenči 251
Talsi 65
Tērvete 3
Tukums 353
Vaiņode 4
Valka 260
Varakļāni 24
Vārkava 1
Vecpiebalga 2
Vecumnieki 57
Ventspils 21
Viesīte 17
Viļaka 318
Viļāni 1200
Zilupe 973
LATVIJĀ 181 996
Ārzemes
(38 no 39 valstīm) 1050
Kopā 183 046
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
