Rīga 18°C, mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Pirmdiena, 2024. gada 20. maijs 20:44
Vārda dienas: Salvis, Selva, Venta
Atvērta sērijas "Lata romāns" 150. grāmata
Virsrakstā minēto jautājumu uzdeva "Lauku Avīzes" izdevniecības vadītājs Andorijs Dārziņš, atverot 150. sērijas "Lata romāns"grāmatu.
"Lata romāna" sērijai veltītās svinības vakar Rīgas Latviešu biedrības Līgo zālē kopības sajūtā un labā noskaņā bija pulcējušas lielāko daļu sērijas autoru, mākslinieku un redaktoru. Uzrunājot sapulcējušos, Andorijs Dārziņš sacīja, ka trīs darba gados viņam šī ir pirmā iespēja ieraudzīt visus autorus kopā: "150 romāni – tas sērijai ir daudz, tas nozīmē, ka tā ir labi iecerēta un pārdomāti attīstīta. "Lata romāns" netika sākts kā komercprojekts, tad kāpēc tas ir veiksmīgs? Par latviešiem saka – mēs esam lasītāju tauta. Tātad latviešiem šis projekts bijis vajadzīgs, lai neatradinātos no lasīšanas. Šī sērija devusi iespēju visiem, īpaši laukos, par pieņemamu cenu iegādāties latviešu oriģinālliteratūru."
Pavisam sērijas pastāvēšanas 12 gados tajā izdoti 56 latviešu un sešu Lietuvas un Igaunijas autoru darbi, literatūrā caur "Lata romānu" ienākuši 25 jauni vārdi, bet daži rakstnieki un mākslinieki – jo "Lata romāns" ir vienīgā regulāri iznākošā ilustrētās oriģinālliteratūras sērija – bijuši īpaši ražīgi. Egilam Lukjanskim (1937 – 2008) tajā iznākušas 14, Mildai Geidānei (1928 – 2004) – desmit, Monikai Zīlei un Andrim Puriņam – katram pa astoņiem romāniem.
Grāmatu ilustrāciju jomā nepārspēts palicis vecmeistars Aleksandrs Stankevičs, kura kontā pavisam 30 romāni. Gan viņš, gan arī Agris Liepiņš atzina, ka "Lata romāns" līdztekus vairākām citām lietām īpaši iezīmīgs tieši ar rakstnieka un mākslinieka radošo sadarbību. ""Lauku Avīzes" izdevniecība ir vienīgā, kas novērtē grāmatu ilustratoru veikumu," atzina gan A. Stankevičs, gan arī Agris Liepiņš, kuram "Lata romāna" sērijā jau iznākušas vairākas grāmatas, turklāt vienai – romānam "Elmīna" – viņš pats veidojis arī māksliniecisko noformējumu.
"Lata romāna" jubileju ar savu klātbūtni bija pagodinājis arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš vilka paralēles ar Latvijas ekonomisko attīstību cauri gadiem un "Lata romāna" sērijas grāmatu nosaukumiem. Viscerīgākais bija uzrunas nobeigums, kurā I. Rimšēvičs sacīja: "Šogad, kad esam gandrīz jau izgājuši cauri krīzei, iznācis Mārītes Šakinas romāns "Rīt viss būs citādi". Tiešām jācer, ka būsim kļuvuši sīkstāki un vairs neļausimies apmānīties." Tieši Ilmārs Rimšēvičs arī pasniedza septiņiem "Lata romāna" sērijas autoriem piemiņas zīmi – Latvijas Bankas pērn izdoto sudraba monētu "Latviešu ābece".
Atskatoties uz 12 sērijas pastāvēšanas gadiem, katram bija savs stāsts. Sērijas pirmā redaktore Dzintra Zālīte ar smaidu atminējās, ka rediģēt "Lata romānu" ir sarežģīti, jo pieredzējušo rakstītāju spēles ar vārdiem un aizraujošie sižetu pinekļi ievelk tā, ka lasīt, līdz sāc saskatīt slīpējamās vietas, nākas vairākkārt, savukārt jauno autoru darbi uzliek papildu pienākumus – pārbaudot detaļas, nākas apmeklēt gan spēļu zāles, gan ķirurgus, pilnveidot vēstures un ģeogrāfijas zināšanas.
Rakstniece Māra Svīre stāvējusi "Lata romāna" sērijai pie šūpuļa un bijusi līdzvainīga tās tapšanā, konkursa pastāvēšanas gados izlasījusi vairāk nekā 500 manuskriptu, kurus iesnieguši vairāk nekā 170 autori. Viņa atminējās, ka sākotnēji iecerēts romānus izdot bez konkursa, apzinot, kas kuram autoram jauns tapis, taču tas izrādījies pārāk sarežģīti: "Apzvanīt visus – tas ir diezgan nogurdinošs pasākums, turklāt rakstnieki ir diezgan neuzticama tauta, viņi apsola, bet vēl nezini, vai tiešām uzrakstīs. Tādēļ radās doma par konkursu. Pirmie romāni tika iesniegti pat rokrakstos, un tas bija ļoti aizkustinoši, jo ļāva daudz nojaust par darba iesniedzēju."
Savukārt rakstniece Kelīna Klāna, uzrunājot sarīkojuma dalībniekus, aicināja neļauties bēdām tādēļ, ka "Lata romānu" nepamana vai noniecina kritiķi: "Mēs neesam lieki, mēs nākam no tautas, un tauta mūs mīl.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003