Rīga 25°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 6m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 23. maijs 14:04
Vārda dienas: Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija
Konkurences padome un piena kooperatīvi atšķirīgi traktē cenu vienošanos
Latvijas Konkurences padomes (KP) vēsturē vakar notika nebijis gadījums – pirms lēmuma pieņemšanas konkrētajā lietā padomes priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme preses konferencē žurnālistiem un ekspertiem skaidroja šīs lietas ierosināšanas iemeslus, KP rīcību un tiesības. Iemesls šai neparastajai rīcībai ir KP šā gada jūnijā ierosinātā karteļa vienošanās lieta pret diviem piena ražotāju kooperatīviem – "Dzēse" un "Trikāta KS", kuru kopā ar SIA "Piena partneri" izveidotā SIA "Latvijas piens" patlaban Jelgavā būvē piena pārstrādes rūpnīcu. Abi kooperatīvi kopā ar Latvijas Lauksaimnieku kooperatīvu asociāciju (LLKA) aizvadītajā nedēļā paziņoja par preses konferences rīkošanu, kurā tie vēlējās paust argumentus, kas patlaban KP vienkārši netiek uzklausīti.
I. Jaunzeme teic, ka pēc pērn oktobrī sāktās piena kooperatīvu darbības pārbaudes, kuras mērķis bijis noskaidrot, vai un kā var atļaut ciešāku zemnieku sadarbību, šā gada aprīlī kooperatīva "Dzēse" apmeklējuma laikā iegūta informācija, ka šis kooperatīvs un "Trikāta KS" ārpus jaundibinātās rūpnīcas projekta varētu būt saskaņojušas cenas savai produkcijai.
KP padomes priekšsēdētāja norādīja: iespējams, pārkāpts vienošanās aizliegums, kas esot īpaši smags Konkurences likuma pārkāpums. Par šo pārkāpumu soda ar soda naudu līdz 10% no uzņēmuma apgrozījuma, kas maksimālā soda piemērošanas gadījumā nozīmētu piena ražotāju kooperācijas atsviešanu daudzus gadus atpakaļ. Tiesa gan, Latvijā tik liela soda nauda nekad nav piemērota. KP vadītāja norādīja – karteļu vienošanās izraisītā vidējā pārmaksātā cena var sasniegt 20 – 25%. I. Jaunzeme uzsvēra – ņemot vērā Latvijas cilvēku zemo pirktspēju, piena svarīgo lomu un situāciju tirgū, KP noteikti bija jāpārbauda iespējamais pārkāpums abos kooperatīvos.
KP vadītāja atzina – viņa īsti nezinot pārkāpuma iemeslu, it kā esot bijušas aizdomīgas elektroniskā pasta vēstules par iespējamu cenas vienošanos. Pārkāpuma pārbaudes termiņš ir no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem. I. Jaunzeme vakar uzsvēra – šīs lietas mērķis nav nostāties pret kooperāciju, pret jauno piena pārstrādes rūpnīcu, bet noskaidrot, vai nav noticis pārkāpums, kura iespaidā pircēji spiesti vairāk maksāt par piena produktiem. Formāli kooperatīvus vaino Konkurences likuma 11. panta 1. punkta pārkāpšanā. Proti, ir ierosināta lieta par aizliegtu vienošanos, precīzāk – "tiešu vai netiešu cenu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kas attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem".
KP vadītāja arī norādīja, ka ES likumu normas, pateicoties lauksaimnieku lobijam, šīs nozares uzņēmējiem ir labvēlīgākas nekā citu nozaru uzņēmējiem. Tās ļauj vienoties par cenu lauksaimniecībā, slēgt sadarbības vienošanās, ja patērētājiem tiek radīts labums un ja vienošanās dalībnieku tirgus daļa nepārsniedz 15%. Kā norāda kooperatīvu asociācijā, šī robeža nav pārsniegta.
Kā norāda U. Grūbes un A. Strautiņa advokātu biroja zvērinātā advokāte Anete Bergmane, dīvaini, ka KP par ierosināto lietu informē plašsaziņas līdzekļus, nevis personas, pret kurām lieta ir ierosināta. "Kooperatīvā sabiedrības darbojas likumīgi, tās gatavas cīnīties līdz galam. Konflikts šajā gadījumā nav juridisks, tas ir politisks," tā A. Bergmane.
Viņa atgādināja – vēl pirms vairākiem gadiem, laikā, kad pārstrādes uzņēmumi atteicās no saviem piegādātājiem pieņemt pienu un piena cenas nokritās līdz smieklīgi zemam līmenim (1 – 3 santīmiem par kilogramu), KP par šo situāciju nelikās ne zinis, bet patlaban meklē formālus zemnieku pārkāpumus. "Patlaban Konkurences padome aizstāv akciju sabiedrību "Rīgas piena kombināts" un akciju sabiedrību "Valmieras piens". Laikā, kad šie uzņēmumi tirgū veido dominējošo stāvokli, padome pārbauda zemnieku darbības likumību. Lieta būtu jāizbeidz," tā A. Bergmane.
Savukārt paši piena ražotāji nenoliedz, ka kādā elektroniskā pasta sarakstē sprieduši par piena cenām un ne tikai par tām. "Kooperatīvs "Dzēse" pēdējos septiņus gadus visu pienu ir pārdevis vien Lietuvā, kā mēs varam cenu Latvijā ietekmēt?" tā M. Petrēvics. Savukārt "Trikāta KS" vadītājs Uldis Krievārs atgādināja – kooperatīvu veidošana bija Zemkopības ministrijas prasība un, lai īstenotu rūpnīcas būvniecības projektu, bankām bija jāpierāda piena plūsma. Elektroniskā pasta vēstulē spriests, ka izdevīgāk būtu Lietuvā pārdot lielāku piena daudzumu vienā partijā, nevis atsevišķi vairākās partijās.
Kā norāda SIA "Latvijas piens" komunikācijas vadītāja Iveta Tomsone, divu mēnešu laikā, kopš abos kooperatīvos veikta kratīšana, KP nav prasījusi nekādus paskaidrojumus no kooperatīvu valdes locekļiem, kaut ir lūgts viņus uzklausīt.
Diemžēl KP atsakās izprast, ka visa sadarbība triju kooperatīvu starpā ir vērsta uz SIA "Latvijas piens" izveidošanu. Pierādījums KP neizpratnei ir kooperatīvu "Dzēse" un "Trikāta KS" traktēšana par konkurentiem, kas ir absurds. Mums ir kopīgs uzņēmums, kopīgas finanšu saistības, atbildība, top ražošana," tā I. Tomsone.
Savukārt I. Jaunzeme skaidroja, ka lietas ierosināšana nenozīmējot sodīšanu.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003