Rīga 15°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Trešdiena, 2024. gada 22. maijs 01:51
Vārda dienas: Emīlija
Circene sola: medicīnas pakalpojumi nebūs sliktāki kā šogad
Latvija medicīnai nākamgad atvēlējusi apmēram tikpat, cik Rumānija un Bulgārija – 3,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ministre Circene gan mierināja, ka ārstniecībai vienam iedzīvotājam šogad piešķirts par pieciem latiem (Ls 223,5) vairāk nekā pagājušajā gadā, un apgalvoja, ka arī turpmāk tiks nodrošināts tāds pats valsts apmaksātās ārstniecības apjoms kā līdz šim. "Mēs nevarēsim pateikt, ka rindu nav, tās būs, bet mēs pilnīgi noteikti pasakām, ka nav iemesla teikt, ka nebūs valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu (..) Pakalpojumi nebūs sliktāki kā šogad," sacīja ministre.
Protesta akcijā piedalījās arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis, kurš, klausoties amatpersonās, secināja, ka politiķi zina reālās medicīnas problēmas, diemžēl negrib tajās iedziļināties. Jau pagājušajā gadā Ventspils slimnīca izplatīja visiem novada ģimenes ārstiem elektronisko vēstuli, ka hronisko pacientu ārstēšanai slimnīcā valsts naudas nav, tātad ģimenes ārstiem pašiem jātiek ar viņiem galā. Dakteris Princis, kuram Ventspilī ir ārsta prakse, pastāstīja, ka ģimenes ārsts nespēj pilnībā izmeklēt šādus slimniekus, ka bieži viņiem ir nepieciešama īslaicīga medicīniskā palīdzība stacionārā un, ja tur nav iespējams nokļūt, tas var būt dzīvībai bīstami. Reālā situācija ir tāda, ka šādu guļošu pacientu atved ar ātro palīdzību, dežūrārsts viņu apskata, sniedz minimālu palīdzību, bet nodaļā viņu neuzņem un pašam jātiek mājās. Ja nav ar ko tikt, tad ātrajai palīdzībai jāmaksā 32 lati, lai aizved.
Ārsts Princis uzsvēra, ka situācija ir diezgan bezcerīga īpaši gada pēdējos mēnešos, kad daudziem ārstniecības pakalpojumiem ir beigušās tā sauktās valsts noteiktās kvotas. Pacientam ir jānoslēdz slimības lapa, bet to nevar izdarīt, jo cilvēks gaida garā rindā, lai varētu izdarīt nepieciešamos izmeklējumus. Piemēram, Ventspilī vairāk nekā divus gadus nav valsts apmaksāta kardiologa, par vizīti pie šī speciālista jāmaksā 15 lati. Arī ausu, kakla un deguna ārsts ir tikai pilnībā par maksu.
Pagājušajā gadā Latvijas iedzīvotāji ģimenes ārstus ir apmeklējuši 6,5 miljonus reižu – katrs iedzīvotājs vidēji 3,5 reizes. Slimnieks vizītē pie ģimenes ārsta var ierasties mēnesī kaut piecas reizes, bet ārsts neatkarīgi no tā par vienu savu slimnieku mēnesī saņem 1,44 latus. Ja atskaita visus izdevumus, tad paliek 50 santīmi. "Tas ir būtisks valsts ieguldījums uz ārstu entuziasma rēķina," atzina Princis un piebilda, ka nesaprotamu iemeslu dēļ protesta akcijā tikpat kā nepiedalās pacienti. "Latvijā ir ļoti pacietīgi cilvēki – sēž mājās un cieš," viņš atzina.
Arī traumatologs Konstantīns Kalnbērzs centās pievērst uzmanību slimniekiem. Tiem, kas gadiem gaida gūžu endoprotezēšanas operācijas, un ne viens vien gaidot nomirst. "Latvijā ir ap 20 tūkstošiem pacientu ar sāpošām gūžas un ceļu locītavām, bet jau otro mēnesi endoprotezēšana par valsts naudu ir pārtraukta. Pieejams tikai maksas pakalpojums par trīs līdz četriem tūkstošiem latu. Tiesa, visā pasaulē ir rindas, bet tās nevelkas piecu sešu gadu garumā kā Latvijā. Tikmēr locītavas deformējas, daļa pacientu operāciju nesagaida, jo nomirst no blakus saslimšanām," sacīja K. Kalnbērzs.
Gan Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, gan arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns atgādināja politiķiem, ka desmit gados veselības aprūpes politikā izmaiņas uz pozitīvo pusi nav manāmas. Tiek absolūti ignorētas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju likumīgās tiesības sniegt pakalpojumu par tādu cenu, kādu diktē tirgus ekonomika. Nepārtraukti samazinās valsts apmaksātās ārstniecības apjoms. Gan pirms desmit gadiem, gan patlaban gandrīz astoņdesmit procentiem iedzīvotāju ārstniecība nav pieejama šauras materiālās rocības dēļ. E. Baldzēns atgādināja faktus no desmit gadu vēstures, kad pašreizējais valdības vadītājs Valdis Dombrovskis bija finanšu ministrs un, veidojot 2003. gada valsts budžetu, veselības aprūpi izvirzīja par prioritāti un pēc nozares sakārtošanas solīja medicīnai novirzīt 7% no IKP. Galu galā pēc desmit gadiem ir uz pusi mazāk. Šī labā apņemšanās ir beigusies ar to, ka tikai 16% medicīnas māsu pēc skolas absolvēšanas strādā savā profesijā, tātad 84% strādā citur vai aizbrauc projām. Diemžēl arī 45% ārstu pēc augstskolas absolvēšanas nestrādājot savā profesijā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003