Rīga 22°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Otrdiena, 2024. gada 21. maijs 18:24
Vārda dienas: Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
ES vēsturisko lēmumu par eirozonas glābšanu nespēj pieņemt vienbalsīgi
Jūtama noguruma pazīmēm sejā Francijas prezidents Nikolā Sarkozī pēc garas sarunās pavadītas nakts piektdienas rītā paziņoja, ka būtu vēlējies, lai Francijas un Vācijas iecerei par Eiropas Savienības līguma maiņu nolūkā glābt eirozonu būtu pievienojušās visas 27 ES dalībvalstis, taču vēsturiskais samits Briselē, no kura ne tikai Eiropa, bet arī pasaule gaidīja vienotu spēcīgu lēmumu, beidzies ar domstarpībām.
Turpmākam jaunam fiskālam ES līgumam ir gatavas sekot 23 dalībvalstis, arī Latvija, taču pagaidām ar visstriktākajām iebildēm atturas Lielbritānija, bet Ungārija, Čehija un Zviedrija pirms piekrišanas vairākuma nostājai konsultēsies ar nacionālo parlamentu.
Desmit stundās tapusī vienošanās paredz, ka 17 eirozonas valstis un tās, kuras brīvprātīgi vēlēsies pievienoties, izveidos jaunu līgumu ar stingriem nosacījumiem valstu budžetu un tēriņu uzraudzībai.
Līguma projektā minēts, ka valstu strukturālais budžeta deficīts nedrīkstēs pārsniegt 0,5 procentus no iekšzemes kopprodukta; tām eirozonas valstīm, kas pārkāpj pašu svarīgāko noteikumu, proti, 3 procentu budžeta deficītu, kas ir obligāts noteikums visā Eiropas Savienībā, draudēs automātiskas sekas. Pret valstīm, kas pārkāptu tēriņu griestus, tiktu īstenotas sankcijas, par kurām valstu vadītāji vēl vienosies, taču iepriekš izskanējis, ka tā, iespējams, varētu būt balsstiesību atņemšana ES lēmumu pieņemšanas procesā vai pat saukšana Eiropas tiesas priekšā. Sankcijas pret dalībvalstīm netiks īstenotas tikai tajā gadījumā, ja pret to balsotu trīs ceturtdaļas valstu. Ik mēnesi notiktu eirozonas valstu vadītāju tikšanās un īstenotas regulāras valstu nacionālo budžetu pārbaudes. Pēc Francijas rosinājuma, vēlākais, kad visām dalībvalstīm būtu jāvienojas par galīgajiem līguma grozījumiem, būtu 2012. gada marts.
Tikmēr Lielbritānija, kas vairāku plašsaziņas līdzekļu publikācijās nosaukta kā lielākā ES šķiršanās prāvas iniciatore, nav piekritusi pievienoties jaunajam līgumam, jo tas neesot valsts finanšu sektora interesēs. "Mēs vēlam veiksmi valstīm, kas ir parakstījušas vienošanos, jo mēs arī vēlamies, lai eirozona atrisinātu savas problēmas un sasniegtu stabilitāti un izaugsmi, kāda ir nepieciešama visai Eiropai, Lielbritāniju ieskaitot," pēc sanāksmes žurnālistiem sacīja Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons. Taču Lielbritānija nav mierā ar to, ka par spīti tam, ka Londonā atrodas viens no lielākajiem finanšu centriem pasaulē, tās vārdam eirozonā joprojām nav pietiekama spēka.
Ungārija, kas līdztekus Lielbritānijai arī pretojas jaunajam līgumam, norāda, ka parlaments nav devis mandātu Ungārijas premjerministram Viktoram Orbanam piekrist pārmaiņām, kas pārsniedz esošā ES līguma robežas.
Latvija ir pievienojusies vairākuma valstu viedoklim, kas atbalsta jauno līgumu un stingrāku fiskālo disciplīnu. "Ja mēs gribam pievienoties eirozonai, mums ir svarīgi, ka mēs pievienojamies tādai eirozonai, kurā tiek ievēroti stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumi," pēc sanāksmes sacīja Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Viņš sacīja, ka par juridiskajām niansēm valstīm vēl būs jāvienojas un par to, kā pārbaudes tiks ieviestas dzīvē; par Latvijas dalību jaunajā līgumā būs jāpanāk atbalsts Latvijas parlamentā un opozīcijas rindās.
Vērtējot samita kopējo iznākumu, V. Dombrovskis sacīja, ka šis solis tiek sperts uz divu ātrumu Eiropu, ko Latvija neatbalsta. "Mēs tomēr uzskatām, ka Eiropas Savienībā valstīm ir kopīgi jāvirzās uz priekšu, taču, ja divu ātrumu Eiropa sāk kļūt par realitāti, tad mums ir svarīgi būt šajā pirmajā ātrumā jeb Eiropas Savienības pamatgrupā, un arī no šā viedokļa mums ir svarīgi šim līgumam pievienoties."
Valstīm izdevās panākt vienošanos par tūlītēju finanšu nodrošināšanu tām eirozonas dalībniecēm, kas patlaban atrodas grūtībās, izmantojot Eiropas Stabilitātes fondu un jaunveidojamo Eiropas finanšu stabilitātes mehānismu. Valstis ir gatavas šim nolūkam piešķirt pustriljonu eiro, kā arī līdz 200 miljardiem eiro izsniegt Starptautiskajam valūtas fondam aizdevuma nodrošināšanai. Latvija, kā "LA" apstiprināja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, šajā projektā pagaidām nepiedalīsies tā iemesla dēļ, ka Latvija pati vēl aizvien atrodas starptautiskā aizdevuma programmā un īsteno fiskālo konsolidāciju un tikai 22. decembrī plāno šo programmu pabeigt.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003