Svētdiena, 2026. gada 08. novembris 21:46
Vārda dienas: Agra, Aleksandra
Situācija, kad vecāki aizbrauc darba meklējumos uz ārzemēm, bērni paliek radu vai vecvecāku aprūpē, jauno laiku Latvijā nav neparasta. Tomēr jēkabpilietes Māras Leikumas sāktā cīņa par saviem diviem mazmazbērniem raksturo situāciju, kādu negribētos novēlēt nevienam Latvijas bērnam. Zēnu mātei atņemtas aprūpes tiesības, un ar bāriņtiesas lēmumu brālīši ievietoti audžuģimenē. Ja mammas attieksme gada laikā nemainīsies, viņa zaudēs arī aizgādības tiesības. Teorētiski tad nekas nekavēs bērnus nodot adopcijai Latvijā vai kādam ārzemju adoptētājam. Vecvecmāmiņa pret tādu pavērsienu kategoriski iebilst. Kāpēc viņa netiek pie bērnu audzināšanas? Šajā rakstā aprakstītā situācija it kā nav neparasta jauno laiku Latvijā – vecāki aizbrauc darba meklējumos uz ārzemēm, bērni paliek radu vai vecvecāku aprūpē. Tomēr šis gadījums, kurā koncentrējas vai visi iespējamie cilvēciskie un ģimeniskie sarežģījumi, liek jautāt: kādu iespaidu tas atstās uz mazajiem cilvēciņiem, kuri šķirti no vistuvākajiem – tēva un mātes? Kas no viņiem izaugs? Kā veidos savas dzīves? Kādu atbildības un pienākuma apziņu viņos ieaudzinās mātes rīcība, kura abus dēlēnus atstājusi vecvecmāmiņai, bet tēvi vispār neizrāda interesi par savām atvasēm?
Lielā ģimene it kā turas kopā, bet pamesto puisēnu problēma izcēlusi gaismā šajā lietā iesaistīto cilvēku savstarpējās attiecības un rakstura iezīmes, uz kurām nevar paļauties.
Aizbildnību grib vecvecmāmiņa
"Vecvecmāmiņa šajā ģimenē ir vispozitīvākais, gaišākais cilvēks, jo viņa ir tā, kuru visvairāk uztrauc mazo puisīšu, viņas mazmazdēlu, turpmākais liktenis," saka Cēsu bāriņtiesas priekšsēdētāja Velga Ķeviņa. Cēsu bāriņtiesas uzraudzībā ir šī lieta, jo Cēsis ir abu mazo zēnu deklarētā dzīves vieta.
Pirms vairākiem mēnešiem zēnu mātei Līgai atņemtas aprūpes tiesības, un ar Cēsu bāriņtiesas lēmumu brālīši ievietoti audžuģimenē. Ja mammas attieksme gada laikā nemainīsies, viņa zaudēs arī aizgādības tiesības. Teorētiski tad nekas nekavēs nepilnus četrus gadus veco Kristu un divgadīgo Edžu (bērniem vārdi mainīti) nodot adopcijai tepat Latvijā vai kādam ārzemju adoptētājam.
Pret tādu pavērsienu kategoriski iebilst Jēkabpils pusē dzīvojošā abu zēnu vecvecmāmiņa, 64 gadus vecā Māra Leikuma. Jau iedomājoties vien, ka pēc gada mazie puisīši varētu "mētāties kaut kur pa pasauli", viņa nespēj savaldīt asaras. Par savu misiju M. Leikuma uzskata iegūt bērnus savā aizbildnībā.
Pirmā mīlestība vai izlaidība?
Vecvecmāmiņa nenoliedz – šajā situācijā esot vainojama zēnu mamma, viņas mazmeita Līga. Tajā pašā laikā M. Leikuma 21 gadu veco Līgu aizstāv – neviens nezinot, kādiem pārbaudījumiem meitene gājusi cauri. Pusaudzes vecumā cietusi brutālā vardarbībā – tika izvarota. Vainīgais notiesāts un izcieš sodu, bet meitene tūlīt pēc notikušā mainīja dzīvesvietu – aizbrauca dzīvot pie vecvecmāmiņas Jēkabpils pusē. Te viņa turpināja mācības pamatskolā.
"Dzīvojot pie manis, mazmeita iepazinās ar trīs gadus vecāku puisi. Varēja redzēt, ka tā viņiem ir pirmā mīlestība. Kad Līga 16 gadu vecumā palika stāvoklī, uz skolu vairs negāja, pārcēlās dzīvot pie sava drauga mammas. Piedāvāju jaunajai ģimenei savu pajumti. Pati turpināju strādāt, pilsētā kādā ģimenē auklēju bērniņu," Māra atceras laiku, ko jauno cilvēku dzīvē uzskata par laimīgāko.
Taču tad Līgas mamma, Māras Leikumas meita, pateikusi – Līga ir nepilngadīga, viņai jāatgriežas pie vecākiem, savukārt draugs nav piemērots tēva lomai. Bērna tēvs notikušo ļoti pārdzīvojis. Pēc pārrunām Līga ar bērnu tomēr atgriezās pie sava drauga Jēkabpils pusē. Taču jauniešu attiecībās bija sākušās nesaskaņas, un Līga, jau būdama gaidībās ar otro bērnu, savu draugu atstāja. Viņa iepazinusies ar citu vīrieti, savu vienaudzi, kurš neiebildis, ka tiek reģistrēts par otrā puisīša tēvu. Tomēr vēlāk par bērnu neinteresējās, negādāja. Aprūpes tiesības viņam atņemtas. Drīz vien pasaulē nāca trešais puisītis Edžus. Par viņa tēvu bāriņtiesai ziņu neesot, paternitāte nav noteikta. Tā kā vecākais dēlēns auga pie sava īstā tēva, Līgai atlika rūpēties par abiem jaunākajiem.
Tā kā Latvijā darba nebija, jauniete devās uz ārzemēm – vispirms uz Vāciju, tad uz Angliju, bet abus mazos puisīšus, no kuriem jaunākajam tobrīd bija apmēram pusotrs gadiņš, uzticēja vecvecmāmiņai. Taču ģenerālpilnvaru nenokārtoja. Iemeslu Līga skaidro bāriņtiesai adresētajā vēstulē – neesot bijis naudas.
Vecvecmāmiņa piekrīt, ka ne viss Līgas dzīvē veidojies tā, kā gribētos: kļuvusi par nepilngadīgu māmiņu, nav oficiāli precējusies, draugi mainās, katram bērniņam cits uzvārds, pirmie trīs – kur nu kurais...
Tomēr Māra aizstāv savu mazmeitu – neesot pareizi viņai tikai pārmest. "Jāskatās, kāpēc tā noticis, kas bijis cēlonis. Kad meitene cieta vardarbībā, vajadzēja psihologu, vai toreiz kāds par šo ģimeni interesējās? Ielīst otra cilvēka ādā nav iespējams, un katram dzīvē jāpieņem savi lēmumi," teic M. Leikuma.
Atteicās, tad pārdomāja
M. Leikuma uzskata – māte bērnus nav pametusi. Kā apliecinājumu tam viņa rāda naudas pārvedumu kvītis. Jā, mamma bērniem sūtījusi naudu pat tad, kad divus mēnešus Anglijā bijusi bez darba. Kopā ar bērnu pabalstiem tie esot 490 lati piecos mēnešos, sarēķinājusi Māra.
Līdz pēdējam cerējusi, ka Līga ieradīsies pēc zēniem. Vēl 2. augustā Līga rakstiski lūdz bāriņtiesu apžēloties un neatņemt aprūpes tiesības, apsolot, ka līdz 31. augustam ieradīsies pēc abiem bērniem, jo nu Anglijā viņai esot pastāvīgs darbs. Taču solīto toreiz neizpildīja. Arī vēlāk arvien radās kādi šķēršļi un atrunas, lai neierastos Latvijā, bet pēdējo reizi lidmašīnu uz Rīgu nokavējusi ceļa remonta dēļ…
Cēsu bāriņtiesas priekšsēdētāja V. Ķeviņa: "Mums pirmām kārtām ir jādomā par bērniem. Saprotu, vecmammītei tagad sāp sirds, viņa gribētu rūpēties par mazajiem, taču bez pilnvaras viņa bērniem nevar nodrošināt pat medicīnisko aprūpi. Turklāt jāņem vērā arī viņas gadi un veselības stāvoklis. Ar abiem zēniem ļoti daudz jāstrādā, viņiem ir veselības problēmas, nepieciešams logopēds. Par audžuģimeni, kurā zēni ievietoti, nevaru teikt neviena slikta vārda."
Uz jautājumu, kāpēc bērni nevarēja palikt savu bioloģisko tuvinieku, respektīvi, vecvecmāmiņas aprūpē, bāriņtiesas vadītāja atbild – tāda iespēja Mārai Leikumai piedāvāta. Taču tobrīd viņa esot atteikusies, acīmredzot bijusi pārliecināta, ka mazmeita tomēr paņems bērnus. Tagad, kad Līga aprūpes tiesības zaudējusi, Māra gatava uzņemties aizbildnību par abiem bērniem.
V. Ķeviņa: "Tikai tad, kad sameklējām audžuģimeni, vecvecmāmiņa mēģināja situāciju labot, bet bija jau par vēlu. Viedokļi tiek mainīti pārāk bieži. Piemēram, no Anglijas zvana Līga, viņa braucot uz Latviju, dzīvos Cēsīs kopā ar bērniem. Bet nākamajā dienā vecvecmāmiņa ziņo – nē, Līgai jau citi plāni: atbrauks, lai bērnus aizvestu uz Angliju. Par to es uztraucos visvairāk – paņems bērnus un pametīs Anglijā, svešā zemē." Bāriņtiesas priekšsēdētāja uzskata, ka pēc daudzajiem neizpildītajiem solījumiem mammai nevarot uzticēties.
Cīnoties par savu taisnību, vecvecmāmiņa apstrīd vienu no apsekošanas aktiem, uz kura esot arī viņas paraksts. Māra teic, ka iesniegums safabricēts un viņas paraksts viltots. Bāriņtiesas pārstāve tam nepiekrīt – ekspertiem parakstus esot viegli pārbaudīt.
Māra iebilst arī viedoklim, ka viņa esot veca un slima, jā, reiz pasūdzējās, ka sāp ceļgals, to bāriņtiesai neesot slēpusi. Tagad viss esot kārtībā. Arī pajumte bērniem nodrošināta, iztikšana arī, jo pensija kā politiski represētajai personai esot pietiekami liela. Visu laiku turpinājusi piestrādāt – pieskatījusi kādu mazgadīgu bērniņu, bet pēc tam aprūpējusi sirmgalvi.
Visi piederīgie – ārzemēs
Vecvecmāmiņa nesen tikusies ar Līgas vecāko dēlu, kuru audzina kādreizējā drauga mamma. Piecgadīgā puisīša tēvs strādā ārzemēs, bet atšķirībā no Līgas juridiski nokārtojis nepieciešamos dokumentus, lai dēlu varētu audzināt vecmāmiņa.
Anglijā ir arī visa Līgas ģimene – abi vecāki, māsa ar vīru un mazo meitiņu, pusaudzis brālis. Visi Anglijā dzīvojuši vienuviet. Bet nupat Līga ar draugu pārcēlusies dzīvot citur. Cēsu bāriņtiesa ģimenei pārmet, ka tā centusies noslēpt, ka Līgai Anglijā piedzimis ceturtais bērniņš.
Māras kundze neslēpj arī savas meitas, Līgas mammas, kādreiz sacītos vārdus – tagad pienācis laiks mīlēt pašai sevi, nevis auklēt mazbērnus. Arī par to vecvecmāmiņai sāp sirds.
Bērnu sakož suns
Jau vairāk nekā trīs mēnešus Māra šķirta no mazmazdēliem. Tikai ar lielām pūlēm esot izkarojusi iespēju parkā uz soliņa drēgnā rudens dienā satikties ar puisīšiem audžumammas un, kā vēlāk izrādījies, arī vietējās bāriņtiesas darbinieces klātbūtnē, lai gan netika pat iepazīstināta ar amatpersonu.
"Omīt, braucam mājās," bijuši Krista pirmie vārdi, ieraugot vecvecmāmiņu. Viņa seju klājušas apdzijušas rētas, jo zēnu nesen sakodis suns. Audžumamma vaino Kristu, jo viņš iespēris dzīvniekam. Bet jaunākais puisēns atvests vēsajam laikam neatbilstošā apģērbā un bez autiņbiksītēm. Ceļā saslapinājies, bet sausu drēbīšu līdzi neesot bijis.
Māra īpaši norūpējusies par suņa uzbrukumu. Ja zēns aizskāris dzīvnieku, tas tikai liecinot, ka ar bērniem neviens nenodarbojas, tāpēc sāk blēņoties.
Bāriņtiesas priekšsēdētāja Velga Ķeviņa par suņa kodumiem man saka to pašu, ko iepriekš M. Leikumai – notikušajā vainojama tikai un vienīgi zēnu mamma Līga. "Ja viņa nebūtu pametusi bērnus, suns nevienam neiekostu!"
Dodas uz tiesu
M. Leikuma taisnības meklējumos devusies uz Tiesībsarga biroju, uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju. Inspekcijas direktores Lailas Riekstas-Riekstiņas parakstītajā atbildē teikts, ka, pārbaudot lietas apstākļus, pārkāpumi neesot konstatēti.
Tikmēr Māra pēc bāriņtiesas ieteikuma un cerot uz aizbildņa tiesībām, veikusi veselības pārbaudi, apmeklējusi narkologu un psihiatru, kopā par vizītēm samaksājot vairāk nekā 40 latus. Tagad izrādās, ka tas bijis velts pasākums. Viņas lūgums pēc aizbildnības noraidīts.
Sievietei sirds pilna, viņa pārmet, ka sarunu protokolos bāriņtiesā fiksē to, kas pašiem šķiet izdevīgi. Tāpēc tagad Māra visas sarunas ieraksta. "Kā citādi pierādīsi savu taisnību?"
Kas notiks pēc gada?
Cēsu bāriņtiesas priekšsēdētāja V. Ķeviņa skaidro, ka bāriņtiesa pirms vairāk nekā trim mēnešiem savu lēmumu pieņēmusi, izvērtējot visus apstākļus. Tagad, kad zēni iedzīvojušies audžuģimenē, sākuši apmeklēt vietējo bērnudārzu, neesot juridiska pamata mainīt viņu dzīvesvietu. Turklāt par bērniem ir jācīnās mammai, nevis vecvecmāmiņai, uzsver speciāliste.
Kas notiks pēc gada? Bāriņtiesas priekšsēdētāja skaidro: "Jābūt reālai rīcībai, jājūt, ka mamma par bērniem interesējas un ne jau ķeksīša dēļ. Nepietiek tikai piezvanīt vai atsūtīt naudu, ir pašai jāatbrauc, jāatnāk arī pie mums. Gribas ticēt, ka bērni viņai ir svarīgi." Un piebilst, ka pēc gada aizgādības tiesības tā uzreiz neatņems. Termiņu droši vien pagarinās.
Tikmēr M. Leikuma pēc konsultācijas ar advokāti jau iesniegusi prasību administratīvajā rajona tiesā. Viņa vēlas, lai abi mazmazdēli, kuri šobrīd mitinās
audžuģimenē, kā viņa saka – pie svešiem cilvēkiem, nekavējoties tiktu nodoti viņas aizbildnībā. Tiesa varētu notikt nākamā gada sākumā.
Protams, ja bērnu mamma pavasarī, aizbraucot uz Angliju, būtu nokārtojusi vecvecmāmiņai ģenerālpilnvaru par bērnu aprūpi, izpaliktu pārdzīvojumi un asaras. To, ka tāda pilnvara nepieciešama, Līga zināja, jo 2010. gadā, aizbraucot uz Vāciju, bija nonākusi līdzīgā situācijā. Taču toreiz viņa atgriezās pie bērniem un aprūpes tiesības viņai tika saglabātas. Tagad jāsecina, ka īstenībā problēma ir daudz dziļāka – lai gan gados jaunajiem vecākiem viņu bērnu liktenis nav vienaldzīgs, pilnu atbildību par savām atvasēm viņi tomēr nespēj uzņemties.
***
IETEIKUMI
Dodoties darbā uz ārvalstīm:
nokārtojiet ģenerālpilnvaru personai, kuras aprūpē bērns tiks atstāts (tajā precīzi jāparedz, kādiem gadījumiem tā būs nepieciešama, kā arī jānorāda derīguma termiņš vai jāparedz nosacījumi, kad pilnvara beidzas).
Pilnvaru var saņemt pie zvērināta notāra (pilnvaras un piekrišanas noformēšana), bāriņtiesā (pilnvaras un piekrišanas noformēšana, ja tās darbības teritorijā nav notāra; atzinuma sniegšana par nodošanu citas personas aprūpē).
Cik tā maksā?
pēc zvērināta notāra pakalpojumu takses par pilnvaru nepilngadīgo interešu pārstāvībai – 3 lati*
(www.tiesas.gov.lv, www.latvijasnotars.lv),
bāriņtiesa iekasē valsts nodevu 3 latus par pilnvaras sagatavošanu un 2 latus par pilnvaras apliecināšanu.
* Saskaņā ar valdības noteikumiem papildus var tikt prasīta atlīdzība par ieskatīšanos valsts informācijas sistēmās, par notariālo aktu izrakstu izsniegšanu, kā arī jāsedz pievienotās vērtības nodoklis un zvērināta notāra faktiskie izdevumi. Tādējādi aptuvenās kopējās izmaksas šādas pilnvaras taisīšanai ir 10 lati.
Avots: Labklājības ministrija
***
Viedokļi
"LA" ar aprakstīto situāciju iepazīstināja Labklājības ministrijas amatpersonu un speciālistes. Kāds ir viņu vērtējums? Vai bāriņtiesas rīcība bijusi pareiza?
Līvija Liepiņa, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore: "Tas vien, ka bērnam ir radinieki, kuri pat vēlas uzņemties rūpes, nenozīmē, ka visos gadījumos bērns nonāks viņu aprūpē. Proti, radiniekiem, kas pretendē uz aizbildnību, ir jābūt piemērotiem šī pienākuma veikšanai un aizbildnībai ir jāatbilst bērna interesēm. Šajā gadījumā varu teikt, ka vecvecmāmiņa ir rīkojusies atbilstoši, proti, ir pārsūdzējusi bāriņtiesas lēmumu. Administratīvā rajona tiesa izskatīs abu pušu argumentus, kā arī izvērtēs bāriņtiesas pieņemtā lēmuma pamatotību un atbilstību tiesību aktiem. Gadījumā, ja netiks konstatēta atbilstība tiesību aktiem, tiesa ir tiesīga atcelt bāriņtiesas pieņemto lēmumu."
Karīna Vasiļevska-Dāsa, sociālantropoloģe: "Nosakot ilgstošus bērnu aprūpes veidus, bāriņtiesas racionālu iemeslu dēļ cenšas paredzēt to modeli, kas sagādās vismazāk klapatu, un viņu pieredze bieži vien rāda, ka paaudžu atšķirības starp vecvecākiem un viņu mazbērniem vai pat mazmazbērniem, jo īpaši – bērniem sasniedzot pusaudžu gadus, kalpo par iemeslu dažādām problēmām, kuru risināšanā tām ir jāiesaistās. Neskatoties uz to, daudzi bērni nonāk tieši vecmāmiņu aizbildnībā, tādēļ diskutējams ir bāriņtiesas uzstādījums, ka par bērniem ir jācīnās mātei, nevis viņas vecmāmiņai. Latvijā daudz ierastāks nekā citur Rietumeiropā ir bērnu aprūpē iesaistīt vecāko paaudzi un līdz ar to šī prakse nav pretrunā ar kultūras normu.
Šajā aprakstītajā gadījumā bērnu vecāki ir jaunāki par lielāko daļu vecāku Latvijā, nemaz nerunājot par situāciju, kāda ir citur Eiropas Savienībā. Iespējams, ka tam šajā gadījumā ir noteicoša loma, lai viņi netiktu uztverti nopietni. Būtiski arī, ka rakstā tiek spriests tikai par mātes atbildību, bet gandrīz nekas netiek teikts par abu bērnu dažādajiem bioloģiskajiem tēviem un viņu atbildību."
Sandra Sebre, psiholoģijas doktore, profesore: "Protams, bērnam optimāli ir augt ģimenē ar tēvu un māti (tiem nav obligāti jābūt bioloģiskajiem vecākiem – bērns var arī ļoti veiksmīgi izaugt ar vecākiem, kuri viņu adoptējuši, vai pat ar ilglaicīgiem audžuvecākiem, vai arī vismaz ar stabilu, gādīgu vienu no vecākiem), kuri konsekventi pauž emocionālu siltumu, mīļumu, gādību. Bērnam noteikti ir svarīgi pēc iespējas augt stabilā situācijā, lai viņam var izveidoties drošības izjūta, ko veicina šīs stabilās, mīlošās attiecības. Tad, kad nav iespējama šī optimāli vēlamā situācija, iesaistītajiem profesionāļiem ir jāspriež, kura ir relatīvi labākā vai vēlamākā situācija. Protams, arī jebkurš profesionālis var reizēm kļūdīties savā spriedumā, bet kopumā, domāju, ka Latvijā sociālajos dienestos un bāriņtiesās iesaistītie profesionāļi ļoti cenšas atrast veiksmīgāko risinājumu. Domāju – ir labi, ka žurnālisti uztur profesionāļus modrībā un norāda, ja ir bijušas kādas klajas kļūdas viņu spriedumos. Tomēr šajā gadījumā man nav iespējams izvērtēt, vai ir bijusi kāda kļūda Cēsu bāriņtiesas lēmumā. Visticamāk, ka Cēsu bāriņtiesa ir pievērsusi pietiekami lielu vērību šim gadījumam, apsverot plusus un mīnusus katrā iespēju variantā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
