Trešdiena, 2026. gada 04. novembris 07:22
Vārda dienas: Atis, Oto, Otomārs
Reti kurš noliegs, ka Latvija kļūst arvien tukšāka, jo demogrāfiskā situācija ir katastrofāla – cilvēki turpina izbraukt no valsts, populācija noveco, bērnu dzimst maz. Ko darīt? Nacionālās apvienības politiķi domā, ka nepieciešami mērķtiecīgi pasākumi tieši dzimstības uzlabošanai, un prasa nākamā gada budžetā tam atvēlēt 31 miljonu latu. Attēlā: darbs no mākslinieces Kristīnes Urbanavičas gleznu sērijas "Vientulība un telpa". Noslēdzoties Latvijas Mākslas akadēmijas diplomdarbu izstādei "Migrācija", "ABLV Charitable Foundation" K. Urbanaviču nosaukusi par savu jauno mākslinieci simpātiju.
Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs, saņemot budžeta paketi no parlamenta priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas ("Vienotība") rokām, solīja atbalstīt valdības pozīciju demogrāfijas jautājumos. "Demogrāfija nav tikai pabalsti. Pirmkārt, tā ir atbalsts strādājošajiem, veselībai, izglītībai un drošībai. Visām šīm jomām budžetā ir nozīmīgs finanšu pieaugums," apgalvoja Reirs. Savukārt Āboltiņa aicināja skatīties uz valsts attīstību līdzsvaroti un kopumā, nevis tikai par vienu tēmu.
Taču Nacionālā apvienība (NA) joprojām paliek pie savas pārliecības, ka nākamā gada budžetā nepietiekami pievērsta uzmanība dzimstības veicināšanas pasākumiem. "Protams, var piekrist, ka Reira kunga minētās nozares ir būtiskas. Taču nepieciešami mērķtiecīgi pasākumi tieši dzimstības uzlabošanai, kas šobrīd ir katastrofāla," uzskata Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks (NA). Viņa vadītā apakškomisija izstrādājusi dzimstības veicināšanas plānu. Tas ietver tādus pasākumus kā bērnudārzu pieejamība bērniem jau no pusotra gada vecuma (ieviest vispārēju galvojuma sistēmu bērniem no pusotra gada līdz septiņu gadu vecumam – vismaz Ls 27 mēnesī, kas tiek izmaksāti no valsts budžeta). Nākamgad tam būtu nepieciešami 7,7 miljoni latu. Otrkārt, plāns paredz palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādājamo bērnu par 20 latiem (nepieciešams 5,1 miljons latu). Treškārt – pagarināt tā saukto māmiņu algu izmaksu līdz bērna pusotra gada vecumam (5,7 miljoni latu), kā arī virkne citu pasākumu. Kopumā plāns no valsts budžeta prasītu aptuveni 31 miljonu latu. Taču vairākas lietas tajā jau iestrādātas, piemēram, bērna pieskatīšanas pabalsta ieviešana (3,8 miljoni latu) un atvieglojumi par apgādājamajiem (3,4 miljoni latu), tādēļ nepieciešami būtu aptuveni 23 miljoni. Imants Parādnieks pārliecināts, ka šādu summu atrast ir iespējams, piemēram, ieviešot nodokli nekustamo īpašumu pircējiem no trešajām valstīm, kas vēlas saņemt uzturēšanās atļaujas, palielinot kapitāla pieauguma nodokli un akcīzi stiprajam alkoholam, kā arī atsakoties no tādiem dārgiem projektiem kā KNAB jaunās ēkas celtniecība. Viņš arī atgādināja, ka Igaunijā līdzīgs dzimstības veicināšanas plāns darbojas jau kopš 2004. gada un esot nesis pozitīvus rezultātus.
Pirmajā lasījumā, kas plānots 22. oktobrī, NA atbalstīšot valdības sagatavoto budžeta paketi. Dzimstības veicināšanas plānā ietvertās idejas kopā ar iespējamiem finansējuma avotiem tikšot iesniegtas kā priekšlikumi uz budžeta otro lasījumu, un NA cer uz Reformu partijas un neatkarīgo deputātu grupas atbalstu. Apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars apgalvoja, ka joprojām spēkā uzstādījums "ir demogrāfija – ir budžets, nav demogrāfijas – nav budžeta". Proti – ja koalīcijas vairākums dzimstības veicināšanas idejas neatbalstīs, tad NA deputāti varētu nebalsot par budžetu. Vienlaikus gan Dzintars neizslēdza iespēju atrast kādus kompromisa vidusceļus.
Tomēr Budžeta komisijas priekšsēdētājs Reirs uzskata, ka, ieviešot dzimstības veicināšanas plānā minētos pabalstus, Latvija sev nogrieztu iespēju nākamgad nopietni runāt par algu pieaugumu valsts sektorā – skolotājiem, policistiem, medicīnas darbiniekiem. Viņaprāt, balstīt demogrāfiju tikai uz pabalstiem ir pārāk vienkāršoti un populistiski. Arī Igaunijas piemērs Reiru nepārliecina. "Gan politiķi, gan eksperti ļoti kritizē Igaunijas pabalstu sistēmu, turklāt kopš 2009. gada Igaunijā katru gadu samazinās dzimstība. Latvijā arī samazinājās, bet šogad vērojams pieaugums," teica Budžeta komisijas vadītājs.
Ministru kabineta sagatavotā Latvijas kopbudžeta ieņēmumi 2013. gadā plānoti 5,66 miljardi latu, bet izdevumi – 5,82 miljardi latu. Budžeta deficīts nākamgad plānots 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet IKP pieaugums salīdzināmās cenās tiek prognozēts 3,7% apmērā. Budžeta izskatīšana Saeimā pirmajā lasījumā paredzēta 22. oktobrī, bet otrajā, galīgajā lasījumā – 15. novembrī.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
