Rīga 12°C, skaidrs, bez nokrišņiem, R vējš 0m/s
Sestdiena, 2024. gada 18. maijs 01:24
Vārda dienas: Ēriks, Inese, Inesis
Uzrunā piemin arī Baltijas valstu pieredzi
Eiropas Savienības (ES) līderi vakar svinīgā ceremonijā Oslo saņēma ES piešķirto Nobela Miera prēmiju. Balvu ES vārdā saņēma Eiropas Savienības prezidents Hermans van Rompejs, Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs un Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barozu. Ceremonijā piedalījās vairāku Eiropas valstu līderi, Latviju pārstāvēja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Hermans van Rompejs runāja par savu tēvu, kam 17 gadu vecumā kara laikā bija jārok savs kaps, bet viņam izdevās izdzīvot, kļūt par tēvu, lai viņa dēls saņemtu Nobela Miera prēmiju, jo īpaši viņš uzsvēra seno ienaidnieču Francijas un Vācijas spēju noslēgt mieru un strādāt, lai gādātu par ilgstošu mieru kontinentā.
"Es redzu vēl daudzas citas aizkustinošas ainas savu acu priekšā. Sešu valstu līderi pulcējušies Romā, "citta eterna" [no itāļu valodas "mūžīgā pilsēta"], lai sāktu jaunu nākotni. [Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas līderis no 1964. līdz 1987. gadam] Villijs Brants metas ceļos Varšavā. Dokeri Gdaņskā savas kuģu būvētavas vārtos. [Francijas prezidents no 1981. līdz 1995. gadam Fransuā] Miterāns sadevies roku rokā ar [Vācijas kancleru no 1982. līdz 1998. gadam Helmūtu] Kolu. Divi miljoni cilvēku 1989. gadā savienojušies no Tallinas līdz Rīgai un līdz Viļņai vienotā cilvēku ķēdē. Šie mirkļi sadziedēja Eiropu."
ES prezidents uzsvēra, ka Eiropa ir izkopusi kompromisu mākslu un "karš ir kļuvis neiedomājams. Tomēr neiedomājams nenozīmē neiespējams". "Un tādēļ mēs šodien esam pulcējušies šeit. Eiropai ir jātur savs solījums par mieru. Domāju, ka tas joprojām ir mūsu savienības galvenais mērķis. Tomēr Eiropa vairs nevar paļauties vien uz šo solījumu, lai iedvesmotu savus iedzīvotājus. Galu galā vēsture nav romāns, grāmata, ko varam aizvērt pēc laimīgo beigu izlasīšanas: mēs esam pilnībā atbildīgi par to, kas vēl tikai notiks," norādīja van Rompejs, runājot par to, ka padomju vara Austrumeiropā un karš Balkānu valstīs ir beidzies vien pirms 20 gadiem, bet vēsturiskās atmiņas par karu sāk gaist un pieaug paaudze, kas nekad nav piedzīvojusi karu.
Arī EK prezidents pieminēja, ka prieka sajūtu par brīvību "juta Centrālajā un Austrumeiropā un Baltijas valstīs, kad tās atguva savu neatkarību. Vairākas eiropiešu paaudzes ir atkal un atkal parādījušas, ka viņu izvēle par labu Eiropai ir arī izvēle par labu brīvībai.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003