Līdzjūtība kā kopsaucējs

Pētnieki: jāatmet cerības par vienotu vēstures izpratni

Otrā pasaules kara veterāni lielākoties savus rēķinus ar pagātni ir noslēguši, bet mūsdienās viņu karu turpina cilvēki, kas "īstajos ierakumos pulveri nav ostījuši", uzskata Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (NA). Viņš arī izvirzīja hipotēzi, ka konfrontācija īpaši saasinās trešajā un ceturtajā pēckara paaudzē.

"Mūsu uzdevums nav pievērst visus kādai vienīgajai pareizajai vēstures izpratnei vai izdzēst kādas nepareizās atmiņas, bet gan darīt visu iespējamo, lai mazinātu šo konfrontāciju," uzskata I. Latkovskis. Tādēļ vakar viņa vadītās komisijas deputāti iztaujāja sociālo zinātņu pētniekus no Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) par to, kā mazināt Otrā pasaules kara vēstures atmiņās balstītos konfliktus.

LU Sociālās atmiņas un identitātes pētnieki Mārtiņš Kaprāns un Olga Procevska atzina, ka jaunieši Otrā pasaules kara notikumus uztver kategoriskāk nekā vecākās paaudzes pārstāvji. Piemēram, krievvalodīgie jaunieši proporcionāli biežāk nekā vecākās paaudzes cilvēki vācu pusē karojošos uztver kā kara noziedzniekus, bet latviešu jauniešiem ir pretēja nostāja. Taču pētnieki uzsvēra, ka nav nekādu salīdzinošu datu, kas apliecinātu, ka pašreizējie jaunieši kļuvuši radikālāki. Pētnieki arī aicināja politiķus necensties jauniešu viedokļu atšķirību mēģināt izskaidrot ar "Krievijas informatīvo telpu", jo attieksmi lielā mērā veido arī ģimene un skola. Tāpat eksperti brīdina nepaļauties uz ilūziju, ka paaudžu maiņa atrisinās vēsturiskos konfliktus. Gluži otrādi, no vecākiem pārņemtās atmiņas jauniešu prātos zaudē daudzas nianses un kļūst "melnbaltākas".

"Gan latviešu, gan cittautiešu vidū samērā populārs ir viedoklis, ka Otrā pasaules kara dalībnieki bija traģisku vēsturisku notikumu upuri. Tas liecina par zināmu potenciālu rast kopīgu valodu, jo sabiedrība apliecinājusi spēju just līdzi arī tā sauktajai pretējai pusei," teica O. Procevska. Viņasprāt, tiem, kas nodarbojas ar sabiedrības saliedēšanu, jāatmet cerības par vienotu vēstures izpratni, bet tā vietā jāattīsta cilvēkos noteiktas vērtīborientācijas – līdzjūtība pret visiem, izpratne par karu kā nepieņemamu ļaunumu un tamlīdzīgi. M. Kaprāns uzskata, ka līdzšinējā integrācijas politika cietusi neveiksmi tādēļ, ka tā balstījusies uz minoritāšu identitātes stiprināšanu, nevis dažādu etnisko grupu saskarsmes veicināšanu. Viņaprāt, jāveicina kopīgi latviešu un mazākumtautību skolu audzēkņu projekti, kā arī pieredzes apmaiņa starp šo skolu pedagogiem (īpaši – vēstures skolotājiem).

RSU pārstāvji jau vairākus gadus turpina interneta agresivitātes indeksa novērošanu, analizējot portālu komentāru saturu. Un vismaz pēdējos divus gadus tendences esot līdzīgas – samērā mierīgiem ziemas mēnešiem seko agresivitātes uzplaiksnījumi ar kulmināciju marta vidū. "Taču būtiski, ka jau dažu dienu laikā pēc 16. marta emocijas noplok. Tātad šim konfliktam nav dziļas saknes sabiedrībā un tas neatstāj ilgstošus rezultātus," pētījuma rezultātus skaidroja sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Savukārt mediju eksperte Anda Rožukalne, vērojot plašsaziņas līdzekļu ietekmi uz sabiedrības noskaņojumu, novērojusi, ka analītiski un faktos balstīti raksti par strīdīgiem vēstures aspektiem raisa daudz inteliģentākus komentārus un diskusiju. Bet raksti, kuros nekritiski citēti atsevišķa politiķa nepārdomāti izteicieni, izraisa lamāšanos un apsaukāšanos.

Ekspertu veiktos pētījumus sola izmantot Kultūras ministrija, kam dots uzdevums šī gada laikā sagatavot politiskās plānošanas dokumentu sociālās atmiņas pretrunu mazināšanai.