Sestdiena, 2026. gada 07. novembris 23:54
Vārda dienas: Helma, Lotārs
Laimdotas Straujumas profesionālā pieredze un līdzšinējā darbība izpildvarā pārliecinājusi Valsts prezidentu Andri Bērziņu (no labās) uzticēt viņai sastādīt Ministru kabinetu. Pati Straujuma sola turpināt demisionējušā premjera Valda Dombrovska iesākto kursu.
Piesardzīga, apzinīga, izdarīga, nemanāma, uzmanīga, "drīzāk ierēdne, nevis politiķe". Pazinēji jauno premjera amata kandidāti Laimdotu Straujumu raksturo ar līdzīgiem atslēgvārdiem, ar kādiem savulaik tika raksturots viņas priekštecis Valdis Dombrovskis.
"Ņemot vērā Laimdotas Straujumas profesionālo pieredzi un pozitīvo darbību izpildstruktūrās, aicinu Laimdotu Straujumu sastādīt jauno Ministru kabinetu. Novēlu viņai veiksmi šajā nevienkāršajā darbā," tā vakar pēc tikšanās ar premjera kandidāti oficiāli paziņoja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Pirms došanās pie prezidenta Straujuma, kura dienu iepriekš iestājās partijā "Vienotība", Saeimā tikās ar pārējām topošās koalīcijas frakcijām – Reformu partiju (RP), Nacionālo apvienību (NA), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kā arī neatkarīgo deputātu grupu (tā saukto "Olšteina sešnieku"). Visu uzrunāto politisko spēku pārstāvji solīja viņai konceptuālu atbalstu. Līdz ar to Straujumai parlamentā ir 66 vai 67 deputātu atbalsts (skaits var nedaudz svārstīties atkarībā no tā, kā rīkosies neatkarīgie deputāti). Sarunās viņa guvusi ne vien atbalsta solījumus, bet arī piefiksējusi vairākus jautājumus, kuros topošās koalīcijas partneru viedoklis atšķiras – Satversmes preambula, termiņuzturēšanās atļaujas, valsts valoda mazākumtautību skolās.
Straujuma neizslēdza iespēju, ka tos problēmjautājumus, kurus partneri nebūs gatavi risināt diskusiju ceļā, varētu atlikt līdz laikam pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām. Jautāta par savām prioritātēm Ministru prezidentes amatā Straujuma minēja Eiropas fondu programmas sastādīšanu, Zolitūdes traģēdijas seku izmeklēšanu un atklāto trūkumu novēršanu, kā arī izglītības reformu. No viņas stāstītā noprotams, ka Straujuma iecerējusi turpināt sava priekšteča Valda Dombrovska ("Vienotība") nosprausto kursu.
"Lai apsteigtu jautājumus atbildēšu uzreiz – mēs tiešām neesam runājuši ar partijām par amatiem, šis jautājums vēl ir balta lapa," šo frāzi sarunā ar žurnālistiem manāmi satraukusies premjera kandidāte atkārtoja pat vairākkārt. Vēlāk gan viņa atzina, ka ar NA ir runāts par to, ka kultūras ministre Dace Melbārde varētu saglabāt savu amatu. Savukārt Valsts prezidents uzstājis uz to, ka jaunajā valdībā jāturpina strādāt iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (RP).
No rītdienas jauno koalīciju veidojošās frakcijas sāks darbu pie valdības deklarācijas un darba plāna izstrādes, kas varētu prasīt pāris nedēļas. Valdības veidotāji ieplānojuši, ka uzticības balsojums Saeimā varētu notikt jau pirms 23. janvāra, kad parlamentā gaidāmas ārpolitikas debates.
Daži Straujumu pielīdzinājuši Vācijas kanclerei Angelai Merkelei. Premjera kandidāte, nedaudz mulstot, atzina žurnālistiem, ka šādu salīdzinājumu uzskata par lielu pagodinājumu, jo Merkele, viņasprāt, ir ļoti ietekmīga, ja ne visietekmīgākā sieviete pasaulē. Tomēr atšķirībā no savas slavenās līdzinieces Straujuma, visticamāk, ir gandrīz nepazīstama lielai daļai Latvijas vēlētāju, it sevišķi tiem, kas nav saistīti ar lauksaimniecības politiku. 1951. gada 24. februārī dzimusī Straujuma 1973. gadā ieguvusi matemātiķa specialitāti Latvijas Universitātē, bet deviņdesmito gadu sākumā – arī ekonomikas doktora zinātnisko grādu. Būtisku daļu sava darba mūža viņa strādājusi vadošos amatos Latvijas lauksaimniecības konsultāciju centrā (no 1993. līdz 1999. gadam). Pēc LLKC Straujuma karjeru turpināja izpildvarā, kļūstot par Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieci un vēlāk arī par valsts sekretāri. Līdzīgus amatus viņa ieņēmusi arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
"Ļoti analītisks cilvēks ar neticami augstām darba spējām, kas gatavs visu sevi ziedot darbam," Straujumu atceras pašreizējais LLKC vadītājs Mārtiņš Cimermanis. Straujuma pati pirms sešpadsmit gadiem Cimermani tobrīd kā jaunu speciālistu pieņēma darbā LLKC un vēlāk, pārejot darbā uz ministriju, atbalstījusi viņu kā savu pēcteci. Kā būtiskāko Straujumas īpašību LLKC vadītājs min viņas analītisko dabu, ko varētu traktēt arī kā īpašu piesardzību. Pretstatā premjera amata kandidātes uzvārdam, neviens lēmums viņas laikā neesot ticis pieņemts, pirms nav izanalizēts no visām pusēm, apsverot visus riskus, ieguvumus un zaudējumus. "Tas, protams, prasīja vairāk laika, un man kā jaunam un ekstrēmāk noskaņotam darbiniekam šāda vilcināšanās reizēm šķita kaitinoša. Taču tagad jāatzīst, ka ilgtermiņā šāda pieeja atmaksājās," atzīst M. Cimermanis, kurš jūtas nedaudz pārsteigts par Straujumas gatavību riskēt, uzņemoties premjera amatu. Ikdienas darbā Straujuma esot bijusi prasīga gan pret sevi, gan padotajiem, bet pašreizējais LKKC vadītājs neatceras, ka Straujuma kādreiz būtu pacēlusi balsi vai konfliktsituācijā izmantojusi savu autoritāti. Viņas vadības stilu Cimermanis raksturoja kā mātišķu. Taču vienlaikus politiskie konkurenti varot necerēt, ka premjera krēslā gatavojas sēsties viegli ievainojama sieviete, jo Straujuma jau iepriekš pierādījusi, ka prot "turēt sitienu".
Arī pašreizējais Straujumas cīņubiedrs, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs
Edvards Smiltēns kā pirmo premjera kandidātes īpašību min viņas darba spējas un apdomību. Viņš arī atspēko raizes, ka zemkopības ministre, kļūstot par premjeri, nespētu pienācīgi pārstāvēt Latvijas intereses starptautiskajā arēnā. Smiltēns vairākkārt pavadījis ministri uz zemkopības ministru sanāksmēm Briselē un ir pārliecinājies, ka viņa prot ne tikai oficiālā līmenī ar Eiropas kolēģiem runāt kā ar līdzīgiem, bet arī neoficiālās sarunās pie kafijas tases lobēt Latvijas intereses.
Tomēr gluži pretēju ainu novērojis kāds kolēģis žurnālists, kurš bieži atspoguļo lauksaimniecības tēmas: "Līdz šim viņa atstājusi ļoti nepārliecinošu iespaidu. Pat savā lauciņā – zemkopībā – viņas retorika ir nedroša un izvairīga. Drīzāk Straujuma šķiet izdarīgs un apzinīgs ierēdnis, bet harismātiskas vadītājas prasmi gan līdz šim nav demonstrējusi." Tiesa – līdzīgi vērtējumi daudzkārt tika dzirdēti arī par Straujumas priekšteci Valdi Dombrovski, kurš, tiem par spīti, pamanījās kļūt par ilglaicīgāko demokrātiski ievēlēto premjeru Latvijas vēsturē.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
