Rīga 7°C, skaidrs, bez nokrišņiem, Z vējš 4m/s
Trešdiena, 2024. gada 08. maijs 07:54
Vārda dienas: Staņislava, Staņislavs, Stefānija
Cilvēku upuri Kijevā liek ES amatpersonām apsvērt iespējamas SANKCIJAS
Ukraina piedzīvojusi pēdējā laika lielāko vardarbības uzliesmojumu. Sadursmēs starp milicijas īpašās vienības "Berkut" kaujiniekiem otrdien un trešdien dzīvību zaudējuši vismaz 26 cilvēki. No tiem 16 ir protestētāji, deviņi miliči un viens žurnālists. Ievainoti ir vairāk nekā pieci simti cilvēku. Asinspirts Kijevā sākās, kad protestētāju grupa mēģināja pārraut "Berkut" rindas, lai nokļūtu parlamentā, kur bija jānotiek debatēm par konstitūcijas grozījumiem, bet kuras tā arī nesākās. Drīz pēc tam miliči deva atbildes triecienu un trešdienas rītā ieņēma teju pusi Kijevas centrā esošo Neatkarības laukumu, kur atrodas protestētāju uzslietās teltis un kur jau kopš novembra notikušas vērienīgākās demonstrācijas.
Atbildību noveļ uz OPOZĪCIJU
UKRAINAS opozīcijas partijas "Tēvzeme" parlamenta deputāts Mikola Tomenko sarunā ar Ukrainas ziņu aģentūru UNIAN pastāstīja, ka valstī faktiski ir ieviests ārkārtas stāvoklis, kaut valdība solījusi to nedarīt. "Kijevas centrā nav iespējams nokļūt. Centrs ir paralizēts, tur nokļūt var tikai, ejot kājām. Transports ir nobloķēts, metro nestrādā," sacīja Tomenko. "Ukrainas vietējo pašpārvalžu deputāti ziņo, ka milicija, atsaucoties uz kaut kādu neeksistējošu vai slepenu ministru kabineta dokumentu, bloķē cilvēku došanos uz galvaspilsētu. Tās visas ir ārkārtas stāvokļa pazīmes."
Taču Ukrainas protestētāji negrasās piekāpties. "Šī ir brīvības sala, un mēs to aizsargāsim," "Berkut" kaujinieku ielenktajā Neatkarības laukumā jeb Maidanā paziņoja partijas "Ukrainas demokrātiskā alianse par reformām" līderis Vitālijs Kļičko. "Pārstājiet šo asinsizliešanu un izsludiniet pamieru," no Kijevas centra Ukrainas prezidentu Janukoviču uzrunāja viens no partijas "Tēvzeme" līderiem Arsēnijs Jaceņuks. Viņš arī norādīja, ka otrdien paredzētās debates parlamentā par konstitūcijas grozījumiem nenotika, jo to nevēlējās Janukoviča vadītā "Reģionu partija". "Janukovičs un viņa sabiedrotie neizrāda nekādu vēlmi izbeigt šo politisko krīzi," sacīja Jaceņuks.
Tikmēr Janukovičs pieredzētajā asinsizliešanā apsūdz opozīciju. Viņaprāt, tā mēģina pārņemt varu ar "dedzināšanu un slepkavībām". "Bez jebkāda tautas mandāta šie politiķi izmanto grautiņus, dedzināšanu un slepkavības, lai pārņemtu varu. Viņi ir pārkāpuši sarkano līniju," apgalvoja Ukrainas prezidents. Publicētajā paziņojumā Janukovičs gan sacīja, ka "vēl nav par vēlu ieklausīties vienam otrā". Viņš esot piekritis Ukrainā izsludināt ārkārtas vēlēšanas, kas bija viena no protestētāju prasībām, informē ziņu aģentūra "Reuters".
ES vēl tikai RUNĀ
BEIDZOT arī Eiropas Savienība izrādījusi pirmās pazīmes vēlmē reaģēt uz vardarbību Kijevā. Izdevuma "European Voice" interneta vietne ziņo, ka Janukovičam un citām Ukrainas amatpersonām varētu tikt noteikti ceļošanas liegumi Eiropas Savienībā, kā arī varētu tikt iesaldēti viņu konti Eiropas bankās. Uz sankciju noteikšanu mudinājušas Polijas, Vācijas, Lietuvas, Zviedrijas, Francijas un arī Latvijas amatpersonas, tostarp ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. "Šajā situācijā morālais spriedums ir viennozīmīgs – atbildība par vardarbību gulstas uz valdību, nevis opozīciju," paziņojis Polijas premjers Donalds Tusks. Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts sacījis: "Janukoviča rokas ir asinīs, un viņš ir atbildīgs par upuriem Ukrainā." Arī Eiropas Komisijas prezidents Žozē Barozu izteicies, ka ir pienācis laiks steidzamības kārtā piemērot sankcijas tiem, kuri vainojami asinsizliešanā. "Mēs esam skaidri pateikuši, ka ES reaģēs uz situācijas pasliktināšanos. Tāpēc sagaidām, ka dalībvalstis varētu vienoties par mērķētām sankcijām pret tiem, kuri ir atbildīgi par vardarbību un pārlieka spēka lietošanu," sacīja Barozu.
Kremļa garā ROKA
VĒRIENĪGAS protesta akcijas pieredzējušas arī vairākas Ukrainas rietumdaļas pilsētas, kur atbalsts promaskaviski noskaņotajam Janukovičam ir vismazākais. Opozīcijas aktīvisti ieņēmuši reģionālo pašpārvalžu namus Ivanofrankivskā un Ļvovā. Savukārt Ternopolē aizdedzināts policijas centrālais iecirknis. "Notikumu attīstība Ukrainā nav attaisnojama. Es to sauktu par kriminālu, un tas attiecas uz abām pusēm – gan uz valdību, gan opozīciju. Ukraina patiešām ir uz pilsoņu kara sliekšņa," paziņojusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, uzsverot, ka ES būtu jānosaka sankcijas pret Ukrainas amatpersonām.
Kopš pagājušā gada nogales Krievija nemitīgi pārmetusi Rietumiem iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās, apgalvojot, ka protesta akcijas ir ES un ASV atbalstītas. Taču rietumvalstu "jaukšanās" Ukrainas lietās ne tuvu nav salīdzināmas ar Krievijas manevriem Ukrainā. Vācijas raidsabiedrība "Deutsche Welle" norāda, ka janvāra beigās Janukovičs par savas administrācijas vadītāju iecēla Kremļa politikas piekritēju Andriju Kļujevu. Zviedru analītiķis Anderss Aslunds sarunā ar laikrakstu "Ukrainska Pravda" sacījis, ka Kļujevs tieši sastrādājas ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomnieku Vladislavu Surkovu. Savukārt cits Putina padomnieks Sergejs Glazjevs netieši izteicies, ka "Ukrainas valdībai būtu jāizmanto spēks pret opozīcijas demonstrantiem".
*
Politisko vērtējumu notikumiem dot ir vienkāršāk nekā nodzēst UGUNSKURU
IR dažādi veidi, kā apdzēst liesmojošu ugunskuru. Var to vienkārši atstāt savā vaļā un nākamajā rītā secināt, ka palikusi vien blāvi dūmojošu ogļu kaudzīte. Var skraidīt apkārt un bļaut: "Deg, deg, kaut kas taču jādara, cik ilgi vēl gaidīsim?" Un var, protams, mēģināt dzēst, ja vien ir tam nepieciešamie līdzekļi. Ja pa rokai ir tikai spainis ar nenosakāmas izcelsmes šķidrumu, tad jābūt uzmanīgam – liesmas pirmajā brīdī varbūt izdosies slāpēt, bet toties parādīsies smaka, kuru izvēdināt nevarēs vēl ilgi.
Ukraina šobrīd deg. Kijevu no Rīgas šķir tikai nedaudz vairāk kā tūkstoš kilometru, un ar auto šo attālumu var nobraukt nepilnas diennakts laikā. Vēl nekad kāds no pasaules "karstajiem punktiem" nav bijis tik tuvu. Ir arī politiskas paralēles. Ja, piemēram, Sīrijas vai Mali konfliktu latviešiem ir grūtāk izprast, jo īsti nav skaidrs, kurš tur ar ko un par ko cīnās, tad Ukrainā spēku sadalījums iet apmēram pa to pašu mums zināmo robežšķirtni (atšķirība tā, ka Latvijā tas nenozīmē brutālas ielu kaujas, bet daudz smalkākas politiskās izpausmes, valodu referendumu, piemēram). Turklāt ar katru dienu tiek pārkāptas jaunas "sarkanās līnijas", un nu jau pienāk ziņas par līķiem – divi, divpadsmit, divdesmit seši... Daudzi saka – tas jau ir karš, cilvēka dzīvībām vairs nav vērtības.
Politisko vērtējumu notikumiem dot ir vienkāršāk, taču, nonākot pie jautājuma par ugunskura dzēšanu, viss kļūst sarežģītāk. Ignorēt nedrīkst – pārāk tuvu. Var šausmināties, nosodīt, izteikt morālu atbalstu. To arī darījušas Latvijas amatpersonas. "Ministrija stingri nosoda notiekošo vardarbību un aicina visas iesaistītās puses nekavējoties to pārtraukt, nepieļaut jaunus cilvēku upurus," teikts Ārlietu ministrijas izplatītajā paziņojumā. Bet ministrs Edgars Rinkēvičs vēsta, ka viņš šo jautājumu aktualizēšot ANO. Tas labi – nebūtu Rinkēviča, ANO varbūt nepamanītu. Īpašu kopīgu paziņojumu, aicinot izbeigt asinsizliešanu, izplatījuši Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Žurnālisti pieprasa aktīvāku rīcību, taču godīgāk būtu atzīt, ka Latvijas amatpersonas diez vai kaut ko vairāk var ietekmēt. Ja nu vienīgi diplomātisku frāžu vietā lietot kādus asākus izteicienus, bet tas jau ukraiņu situāciju neuzlabo. Ir gan viens vārdiņš, kuru sākuši vairāk lietot arī Latvijas politiķi, – sankcijas. Bet kādas tieši sankcijas? Aizliegt prezidentam Viktoram Janukovičam un viņa pietuvinātajiem iebraukšanu Eiropas Savienībā, arestēt banku kontus, boikotēt Ukrainas preces. Daļa no šiem instrumentiem jau tiek izmantota pret Baltkrieviju, bet vienīgais iznākums ir tās tuvināšanās Krievijai. Savukārt ekonomiskās sankcijas tikai palielinātu tautas ciešanas.
Un vēl viens jautājums, kas raisa pārdomas. Ja viss būtu pretēji – ja opozīcijā atrastos un nemierus rīkotu prokrieviski orientētie spēki? Ak nē, labāk par to nedomāt...
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003