Rīga 15°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 22:52
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Pedagogi prasa par desmit procentiem celt finansējumu izglītībai
Vairāki tūkstoši pedagogu no Latvijas malu malām vakar pieskandināja Rīgas centru ar prasībām pēc taisnīga atalgojuma.
Skolotāji bija bruņojušies ne tikai ar plakātiem, bet arī svilpēm, grabuļiem un citām skaņu ierīcēm, tādējādi pasākums izvērtās diezgan skaļš. Lielākā daļa protesta dalībnieku bija no lauku novadiem, tomēr bija arī pārstāvji no Rīgas. Rīdzinieki atzina, ka galvaspilsētā pedagogu algas bieži ir lielākas nekā kolēģiem laukos, taču lielajās Rīgas skolās klasēs ir vairāk nekā 30 bērnu, kas apgrūtina pedagogu darbu un var novest pie izglītības kvalitātes krituma.
Skolotāji, bērnudārzu audzinātāji un augstskolu pasniedzēji vispirms pulcējās pie valdības ēkas, tad devās gājienā gar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), kā arī Finanšu ministriju uz Doma laukumu, kur uzklausīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadības, citu valstu skolotāju pārstāvju, kā arī valdības locekļu runas. Sapulces noslēgumā tika formulētas četras prasības: uzlabot sadarbību starp arodbiedrību un IZM, palielināt finansējumu izglītībai par desmit procentiem, godīgi samaksāt pedagogiem un zinātnes darbiniekiem par reāli padarīto darbu, augstākajai izglītībai un zinātnei nodrošināt likumam atbilstošu finansējumu.
Kaut arī sapulcē uzstājās izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, kā arī valdības vadītāja Laimdota Straujuma, konkrētus solījumus par finansējuma palielināšanu un algu pieaugumu skolotāji nesaņēma.
"Skaidrs, ka skolotājiem ir svarīgi zināt finansējumu izglītībai ilgtermiņā," atzina L. Straujuma un norādīja: Latvija ir viena no tām Eiropas Savienības valstīm, kas no Iekšzemes kopprodukta izglītībai tērē lielu daļu – pat 15 procentus. Ja, neraugoties uz to, skolotājiem ir zemas algas, jānoskaidro, kāpēc tas tā. Viņa aicināja skolotājus strādāt kopā ar IZM, lai "jūs būtu apmierināti un valsts būtu apmierināta ar darbu, ko veicat". Tādējādi liekot saprast, ka būtu jādomā arī par izglītības kvalitātes celšanu, ne tikai lielākām algām. Protesta dalībnieki premjeri izsvilpa un apveltīja ar saucieniem: "Neticam, neticam!"
LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško par labu zīmi uztvēra jau to, ka premjere bija gatava uzstāties diezgan satrauktā pūļa priekšā. Viņa uzskata: laikā, kad premjere, izglītības un zinātnes ministre, kā arī finanšu ministrs nāk no viena politiskā spēka, tomēr vajadzētu spēt vienoties par finansējuma pieaugumu izglītībai.
Tā kā I. Druviete jau pavēstījusi, ka ir pedagogu pusē, pret viņas uzstāšanos protestētāji bija iecietīgāki, turklāt pat apsveica viņu vārdadienā. Taču arī ministres runā konkrētības bija maz. Pedagogiem tīkams varētu būt solījums atrast tādu skolotāju algošanas modeli, kas būs pieņemams visās skolās strādājošajiem.
Kā zināms, ar patlaban spēkā esošo modeli "nauda seko skolēnam" visneapmierinātākie ir mazo skolu skolotāji. Jau pirms sapulces I. Druviete sarunā ar žurnālistiem atzina, ka palielināt finansējumu izglītībai par desmit procentiem jau nākamgad nebūs reāli, jo tad vajadzētu no valsts budžeta iegūt 40 miljonus eiro, taču lielākas algas gaida arī citu profesiju pārstāvji.
Ar sajūsmu skolotāji uzņēma Polijas skolotāju arodbiedrības vadītāja teikto, ka Polijā neviens pedagogs nepelna mazāk par 800 eiro un Eiropas izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāja Martina Romera prasību beigt solīt jaukas lietas un likt naudu galdā.
Sapulcē neuzstājās, taču notiekošajā nolūkojās arī tiesībsargs Juris Jansons, kurš atzina, ka skolotāju prasības ir pamatotas, jo viņu atalgojums esot absurdi zems, neatbilstošs ieguldītajam darbam un viņu profesionalitātei. Viņš norādīja: nav tiesiski, ja skolotāja atalgojums par kontaktstundām atkarīgs no skolēnu skaita klasē, jo stunda jāvada un tai jāgatavojas vienalga, vai klasē sēž viens vai 30 skolēnu. Samaksa par burtnīcu labošanu gan var būt atkarīga no skolēnu daudzuma. "Labi, ka skolotāji seko Rietumu demokrātijas praksei un rīko publiskus pasākumus, lai paustu savas prasības. Domāju, ka arī citiem neapmierinātajiem jārīkojas tāpat," teica J. Jansons. Viņaprāt, situācija uzlabotos, ja Latvija pilnībā ratificētu Eiropas Sociālo hartu. Patlaban Latvija ratificējusi vien deklaratīvus punktus no tās.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003