Rīga 22°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Otrdiena, 2024. gada 21. maijs 17:44
Vārda dienas: Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
Saruna ar Apvienotās Karalistes Starptautiskās drošības stratēģijas ministru Endrū Murisonu, kurš nesen viesojās Latvijā, lai parakstītu līgumu par plašāku sadarbību militārajā jomā.
– Kādi, jūsu skatījumā, notikumi Ukrainā ietekmējuši drošību Eiropā?
– Briti ir ļoti vīlušies par to, kas notika Krimā un notiek Ukrainā. Mēs cerējām, ka Putins veicinās sadarbību ar Rietumiem un tas notiks, balstoties uz starptautisko noteikumu sistēmu, no kuras Krievijas pārticība būtu garantēta. Pēdējie notikumi mums visiem ir sarūgtinājuma avots. Ir skaidrs, ka jādod sava atbilde. Svarīgi, ka NATO dalībvalstis apstiprina cita citai, ka Ziemeļatlantijas līguma piektais pants ir neaizskarams. Tā ir vitāla mūsu kopējās drošības sastāvdaļa. Lielbritānija jau pašā sākumā ir devusi savu ieguldījumu, nosūtot Baltijas gaisa telpas aizsardzībai savus "Eurofighter Typhoon" iznīcinātājus un AWACS lidmašīnu. Runājot par Ukrainu, caram, ka prezidenta vēlēšanas 25. maijā notiks raiti. Ir grūti noskatīties uz to, ka Krievijas intereses ilgtermiņā ir turpināt traucēt situācijai Ukrainā. Es ļoti ceru, ka Putins apstāsies.
– Vai, jūsuprāt, tas ir reāli?
– To iespējams panākt, izmantojot ekonomiskās sankcijas, kurām būs iespaids uz Krievijas ekonomiku. Kad viņš sapratīs, ka tas nav viņa interesēs, tas ietekmēs arī viņa uzvedību Ukrainas jautājumā. Esmu ļoti gandarīts, ka ES un EDSO turpina savu misiju Ukrainā. Tai jāzina, ka starptautiskajai kopienai rūp notiekošais un cilvēku labklājība.
– Kā esošā krīze Ukrainā izskatās no militārā skatupunkta?
– Tā noteikti atgādināja, ka Krievija mums paliek militārais drauds. Mēs cerējām, ka Krievija kļūs par vienlīdzīgu starptautiskās kopienas biedru un iesaistīsies ekonomiskajā sadarbībā ar visu pasauli. Tagad Krievija ar savām darbībām sevi ir izolējusi un kļuvusi par draudu. Tas nozīmē, ka ES un NATO atkārtoti jāpārvērtē attieksme pret Krieviju, un tas jau notiek.
– Tiek runāts arī par "informatīvo karu"...
– Saprotams, ka Krievija ir ļoti izveicīga, lietojot propagandu. Tā ir arī lietojusi Ukrainas krīzes kontekstā kiberuzbrukumus. Mums jābūt spējīgiem atbilstoši reaģēt šiem izgājieniem. Mēs reizēm neesam tik labi kā oponenti, lai izplatītu savas ziņas. Mūsdienās izaicinājums ir stratēģiskā komunikācija – kad ir tāds spēlētājs kā Krievija, kas ir ļoti izveicīga šajā jomā. Mums šajā spēlē jābūt priekšā Krievijai.
– Vai Latvijā topošais NATO Izcilības centrs stratēģiskās komunikācijas jautājumos var būt par pretlīdzekli Krievijas propagandai?
– Esmu ļoti priecīgs, ka Latvijā top šāds centrs un Lielbritānija palīdz tā tapšanā. Tas būs svarīgs elements, lai mēs varētu pareizā veidā komunicēt un nodot savus vēstījumus. Mums ir jābūt daudz, daudz labākiem, vēršoties pret svešu propagandu.
– Jūs esat dienējis Irākā kā kara ārsts. Vai Lielbritānija atbalsta Ukrainu arī mdicīniskajā jomā, piemēram, piedāvājot ārstēšanos?
– Apvienotā Karaliste plaši atbalsta Ukrainu. Galvenokārt tiesību un likumu uzlabošanas un institūciju veidošanas jomā. Mūsu atbalsts Ukrainai ir skaidrs. Iespējams, esam līderi atbalstā Ukrainai. Tomēr vēlos uzsvērt, ka Ukrainas krīzes risinājums ir civila rakstura, nevis militārs.
– Kādi ir britu plāni, lai stiprinātu Baltijas valstu drošību. Britu laikraksta "The Economist" Austrumeiropas lietu eksperts Edvards Lūkass izteicies, ka Putina nākamais iespējamais mērķis varētu būt Baltijas valstis.
– Putinam jāzina, ka uzbrukums Baltijas valstīm nozīmētu uzbrukumu mums visiem. Jāatceras, ka Ziemeļatlantijas līguma piektais pants ir mūsu drošības pamats. Par šo jautājumu nav jābūt divdomībām. Piektais pants ir NATO būtība, un alianse ir mūsu kolektīvās aizsardzības stūrakmens, un nevienam nevajadzētu būt šaubām par saistību nopietnību.
– Vai Apvienotā Karaliste ņems piemēru no ASV, nosūtot arī savus karavīrus uz Baltiju pastāvīgai klātbūtnei?
– Mēs jau kopā piedalāmies militārajos vingrinājumos dažādos formātos. Jūnijā paredzēta NATO aizsardzības ministru sanāksme, un rudenī gaidāms NATO samits Velsā. Mums ir vairākas iespējas, lai no jauna pārliecinātu un iedrošinātu savus partnerus NATO.
– Kādas pašlaik ir britu armijas spējas? Zināms, ka tā piedzīvojusi izdevumu samazinājumu.
– Mums ir spēcīgākie bruņotie spēki Eiropā, kaut arī pēdējos gados kopējās esošās ekonomiskās situācijas dēļ mums bija "jāapcērp" izdevumi. Britu bruņotos spēkus iespējams nosūtīt uz jebkuru pasaules vietu, un tie ir iespaidīgs globāls spēks. Mūsu plānos ir saglabāt šīs spējas.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003