Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 18:27
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Eiropas Parlamenta vēlēšanu balsotāji sestdienas rītā pulcējās Rīgas Ostvalda vidusskolā izvietotajā 34. vēlēšanu iecirknī Imantā.Sestdien Latvijā uzstādīti ne tikai karstuma, bet arī vēlētāju kūtruma rekordi. Aizvadītās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas bijušas vismazāk apmeklētās dažādu Latvijas vēlēšanu vēsturē – savu izvēli tajās izdarīja tikai 442 286 cilvēki jeb 30,04 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju – to, ka aktivitāte šajās vēlēšanās ir zema, varēja just arī pustukšajos balsošanas iecirkņos.
Vakar līdz redakcijas slēgšanai vēl nebija zināmi oficiālie balsošanas rezultāti, jo saskaņā ar ES noteikumiem tos drīkst paziņot tikai, kad būs nobalsojusi pēdējā valsts – Itālija. Tomēr ziņu aģentūra LETA, atsaucoties uz tās rīcībā esošo neoficiālo informāciju, ziņo, ka EP vēlēšanās uzvarējusi partija "Vienotība", kas ieguvusi četrus no astoņiem Latvijas mandātiem. Pa vienam mandātam ticis vēl četriem politiskajiem spēkiem – Nacionālajai apvienībai (NA), partijai "Saskaņa", Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), kā arī Latvijas Krievu savienībai (LKS). Pēc LETA aplēsēm, "Vienotību" EP varētu pārstāvēt Saeimas deputāti Valdis Dombrovskis, Artis Pabriks, kā arī pašreizējie EP deputāti Sandra Kalniete un Krišjānis Kariņš, "Saskaņu" – žurnālists Andrejs Mamikins, ZZS – Saeimas deputāte Iveta Grigule, NA – līdzšinējais EP deputāts Roberts Zīle, bet LKS – Tatjana Ždanoka.
EP vēlēšanu laikā nav konstatēti būtiski pārkāpumi, bet vēlēšanu komisiju vadītāji atzīst, ka samērā neliels cilvēku skaits bija sajaukuši savus iecirkņus. Par kuriozu parūpējās kāds cēsnieks, kurš balsošanas biļetenā bija ievietojis apmaksātu autobusa biļeti "Tajanai Ždanokai uz Briseli Kaļiņingradā", kā arī desmit eiro dienasnaudu.
Niecīgā vēlētāju aktivitāte jau rosinājusi diskusijas par to, kā panākt augstāku pilsoņu līdzdalību politiskajā procesā. Cita starpā tiek apspriesta iespēja dalību ar likumu noteikt kā obligātu. Tomēr daudz atbalstītāju šai idejai nav. Rīkojot nākamās EP vēlēšanas, iespējams, būtu vērts padomāt par iespēju pilsonim balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Tiesa, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars noraida kritiku, ka zemo vēlētāju aktivitāti varētu būt noteikusi prasība balsot konkrētā iecirknī. Viņš uzsver, ka līdzīga kārtība ir arī pārējās Eiropas Savienības valstīs. Vēlētāju aktivitāti nosaka tas, vai iedzīvotājiem ir skaidra nostāja un viedoklis, kuru viņi vēlas paust, ir pārliecināts Cimdars. Zemā vēlētāju aktivitāte drīzāk liecina par to, ka cilvēki vai nu slikti plāno savu laiku, vai arī neuzskata EP vēlēšanas par pietiekami nozīmīgām savā dzīvē.
Sestdienas pēcpusdienā Majoru kultūras nama iecirknī ir vairāk komisijas locekļu nekā vēlētāju. Lai sagaidītu kādu no balsojušajiem un lūgtu viedokli par vēlēšanām, jāgaida vairākas minūtes. Pie vēlēšanu iecirkņa satieku Grigoriju Svirinu, kuram no šīm vēlēšanām neesot īpašu gaidu, jo tās jau neesot Saeimas vai pašvaldības vēlēšanas. "Es nejūtu, ka varētu ar savu balsi ko ietekmēt. Galvenais, kas EP deputātiem būtu jādara, ir līdzsvarot labklājību Latvijā un ES," spriež Grigorijs. Vēlēšanu iecirkņa vadītājs Arvis BērziņšBērzītis teic, ka viņa vadītajā iecirknī balsotāji bijuši klāt jau no rīta, lielākā aktivitāte esot bijusi ap desmitiem no rīta.
Pa ceļam uz Rīgas centru iegriežos vēlēšanu iecirkni Rīgas mūzikas internātvidusskolā Pleskodāles rajonā. Iecirkņa vadītāja Jolanta Komarovska teic, ka pirmais balsotājs jau pie iecirkņa gaidījis plkst. 6.30, kā arī atzīmē to, ka samērā daudz cilvēku izvēlējušies nobalsot iepriekšējā balsošanā – tādu šajā iecirknī bijuši vairāk nekā 300 cilvēku. Pie iecirkņa Pleskodālē satieku rīdzinieci Natāliju, kura no EP politiķiem sagaidot labāku Eiropu. Viņa balsojusi par vienlīdzību un sociālo izaugsmi. "Nebalsoju nedz par krievu, nedz par latviešu nacionālistiem," atzina Natālija. Savukārt Rutas balsojumu ietekmējuši arī notikumi Ukrainā: "Balsoju tikai par pozitīvu Eiropu – lai cilvēkiem būtu labākas algas un pensionāriem lielākas pensijas." Te sastopu arī pazīstamo kultūras darbinieci Helmī Stalti, kura balsojumā izvēlējusies tādu Eiropu, kura par savu bagātību uzskata tās dalībvalstis ar savām nacionālajām īpatnībām. Ukrainas notikumu kontekstā viņa vēlas redzēt vairāk darbības, nevis runāšanas no ES puses un stingrāku rīcību attiecībā uz Krieviju.
Rīgas centrā dienas vidū Kongresu namā esošajā iecirknī ik pa laikam iegriežas daži balsotāji, un balsošanas zālē vērojams klusums, nevis liela rosība. Pārdevēja Kristīne ieradusies balsot, lai gan neredzot jēgu šīm vēlēšanām. Viņa pauž uzskatu, ka Eiropai neesam vajadzīgi, taču no EP sagaida, ka uzlabosies ekonomiskā situācija. "Ir jomas, kurās ES ir izteikti vāja, piemēram, attiecībās ar ASV un Ķīnu," spriež Kristīne.
Apmeklēju arī vēlēšanu iecirkni Rīgas 1. Valsts ģimnāzijā, kura vadītāja Daina Gulbiņa saka, ka šogad pie iecirkņa pirms tā atvēršanas cilvēki neesot gaidījuši. Šajā iecirknī vairāk nākot balsot gados jauni cilvēki, kam līdzi ir bērni ratiņos. Iecirknī sastopu arī "SC" vēlēšanu novērotāju Mitrofanu Slobodjanu, kurš solīja, ka iecirknī būs līdz pēdējam brīdim, lai pārliecinātos par demokrātisko normu ievērošanu un sagaidītu labus rezultātus savam politiskajam spēkam. Viņš gan pažēlojās, ka viņa draugi kādā iecirknī esot pieļāvuši kļūdu – vienā aploksnē ievietojuši Ždanokas un "Saskaņas" sarakstu biļetenus. Līdz ar to balss vējā. M. Slobodjans izklausījās optimistisks, jo sacīja, ka vismaz trīs tās kandidātiem esot jābūt ievēlētiem.
Šajā iecirknī savu balsi atdevis arī biznesa administrācijas students Jānis Birks, kurš balsojis par politisko spēku, kas jau ir EP, un pauda uzskatu, ka jebkura balss šajās vēlēšanās ir no svara, jo var izšķirt, kurš deputāts tiks ievēlēts. Pēdējās balsošanas stundās esmu iecirknī Akas ielā, uz kuru aumaļām plūst balsotāji. Lielākoties šeit ierodas jauni cilvēki. Iecirknī satieku mājsaimnieci Marinu Aleksejevu. "Kad izstājāmies no PSRS, šķita, ka viss būs no jauna, taču tagad šķiet, ka dzīve kļuvusi sliktāka," viņa žēlojas un uzsver, ka no ES sagaida, lai situācija Latvijā ekonomiski uzlabotos.
***
Vēlētāju aktivitāte 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā
Valstī kopumā nobalsojuši 442 286 vēlētāji, kas ir 30,04% visu balsstiesīgo. Tabulā norādīts: balsotāju skaits (% no balsstiesīgo kopskaita).
Vidzeme 127 493 (31,65%)
Rīga 145 709 (35,2%)
Jūrmala 11 386 (32,49%)
Valmiera 6590 (33,73%)
Ādažu novads 2340 (33,84%)
Alojas novads 1206 (26,87%)
Alūksnes novads 3931 (27,92%)
Amatas novads 1416 (30,31%)
Apes novads 875 (27,63%)
Babītes novads 2253 (34,45%)
Baldones novads 1301 (31,43%)
Beverīnas novads 784 (29,32%)
Burtnieku novads 2020 (32,5%)
Carnikavas novads 1948 (40,88%)
Cēsu novads 4778 (32,68%)
Cesvaines novads 641 (26,96%)
Ērgļu novads 855 (31,27%)
Garkalnes novads 1771 (35,07%)
Gulbenes novads 4535 (24,21%)
Ikšķiles novads 2803 (41,32%)
Inčukalna novads 1510 (28,39%)
Jaunpiebalgas novads 553 (27,19%)
Ķeguma novads 1469 (31,43%)
Ķekavas novads 5387 (34,89%)
Kocēnu novads 1555 (30,07%)
Krimuldas novads 1474 (33,18%)
Lielvārdes novads 2479 (29,9%)
Līgatnes novads 936 (30,9%)
Limbažu novads 4521 (30,6%)
Lubānas novads 668 (29,48%)
Madonas novads 5975 (28,56%)
Mālpils novads 827 (28,76%)
Mārupes novads 4055 (37,67%)
Mazsalacas novads 969 (33,25%)
Naukšēnu novads 514 (30,2%)
Ogres novads 8784 (32,37%)
Olaines novads 3294 (28,93%)
Pārgaujas novads 1038 (30,17%)
Priekuļu novads 1955 (29,7%)
Raunas novads 920 (30,67%)
Ropažu novads 1379 (27,99%)
Rūjienas novads 1395 (29,98%)
Salacgrīvas novads 2102 (29,47%)
Salaspils novads 4368 (33,29%)
Saulkrastu novads 1778 (37,52%)
Sējas novads 587 (31,31%)
Siguldas novads 4901 (35,47%)
Smiltenes novads 3541 (32,38%)
Stopiņu novads 2146 (33,39%)
Strenču novads 793 (30,77%)
Valkas novads 2118 (28,88%)
Varakļānu novads 947 (31,78%)
Vecpiebalgas novads 1122 (31,06%)
Latgale 53 253 (23,41%)
Daugavpils 14 522 (23,89%)
Rēzekne 6277 (25,55%)
Aglonas novads 739 (23,22%)
Baltinavas novads 264 (25,46%)
Balvu novads 2673 (22,98%)
Ciblas novads 629 (25,61%)
Dagdas novads 1302 (19,89%)
Daugavpils novads 3739 (20,35%)
Ilūkstes novads 1626 (25,7%)
Kārsavas novads 1111 (21,59%)
Krāslavas novads 2996 (23,5%)
Līvānu novads 2581 (25,45%)
Ludzas novads 2428 (21,79%)
Preiļu novads 2446 (27,89%)
Rēzeknes novads 4772 (20,19%)
Riebiņu novads 1079 (22,92%)
Rugāju novads 506 (24,78%)
Vārkavas novads 547 (29,7%)
Viļakas novads 1101 (23,67%)
Viļānu novads 1363 (25,68%)
Zilupes novads 552 (22,33%)
Kurzeme 55 118 (27,59%)
Liepāja 14 486 (30,96%)
Ventspils 6510 (25,98%)
Aizputes novads 2274 (29,21%)
Alsungas novads 436 (33,69%)
Brocēnu novads 1144 (23,55%)
Dundagas novads 953 (25,66%)
Durbes novads 813 (31,77%)
Grobiņas novads 2443 (32,47%)
Kuldīgas novads 5104 (24,94%)
Mērsraga novads 388 (26,87%)
Nīcas novads 993 (32,85%)
Pāvilostas novads 715 (29,57%)
Priekules novads 1209 (26,62%)
Rojas novads 1051 (30,3%)
Rucavas novads 469 (30,77%)
Saldus novads 5531 (26,44%)
Skrundas novads 1165 (26,67%)
Talsu novads 6501 (24,88%)
Vaiņodes novads 542 (26,77%)
Ventspils novads 2391 (24,17%)
Zemgale 60 713 (26,77%)
Jēkabpils 4459 (25,74%)
Jelgava 11471 (28,67%)
Aizkraukles novads 1833 (27,12%)
Aknīstes novads 594 (25,01%)
Auces novads 1498 (25,6%)
Bauskas novads 4798 (24,79%)
Dobeles novads 4291 (26,27%)
Engures novads 2029 (32,83%)
Iecavas novads 1899 (29,16%)
Jaunjelgavas novads 1110 (23,4%)
Jaunpils novads 626 (29,88%)
Jēkabpils novads 1213 (27,98%)
Jelgavas novads 4084 (22,87%)
Kandavas novads 1989 (27,11%)
Kokneses novads 1189 (26,14%)
Krustpils novads 1198 (24,27%)
Neretas novads 858 (27,7%)
Ozolnieku novads 2048 (29,22%)
Pļaviņu novads 1229 (27,79%)
Rundāles novads 667 (23,89%)
Salas novads 772 (25,02%)
Skrīveru novads 1027 (33,35%)
Tērvetes novads 717 (25,45%)
Tukuma novads 6233 (26,25%)
Vecumnieku novads 2029 (29,28%)
Viesītes novads 852 (25,92%)
Avots: CVK
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
