Rīga 9°C, apmācies, iespējams lietus, A vējš 3m/s
Pirmdiena, 2024. gada 06. maijs 07:48
Vārda dienas: Didzis, Gaidis
Neskatoties uz karsto vasaru, Vijciema zemnieku saimniecībā "Piekalnes" kartupeļu raža gaidāma laba. Tomēr citviet dabas apstākļi un kukaiņi neļaus saimniekiem novākt cerēto ražu.
Z/s "Piekalnes" īpašniece Ināra Pakalna teic, ka acīmredzot šogad viss bijis labvēlīgs ražošanai. "Mēs bijām tie, kam pārziemoja gan kvieši, gan rapsis. Pārsējām tikai vienu tīrumu. Acīmredzot kāds blakus stāvējis īstajā brīdī," secina saimniece, piebilstot, ka Valkas un Valmieras novadiem tādējādi veicies, jo aizvadītajā ziemā maz platību izsalis.
"Piekalnēs" pavisam apsaimnieko 250 ha, tostarp 38 ha audzē kartupeļus, pārējās platībās – rapsi un graudaugus. No kartupeļu kopplatības trešdaļā audzē sēklas kartupeļus, trešdaļā – cietes kartupeļus, bet pārējais aiziet realizācijai pārtikai. Valstī vidējā raža ir aptuveni 16 t/ha, bet "Piekalnēs" – aptuveni 30 t/ha.
Patlaban saimniecībā jau sākta ražas novākšana. Par izaudzēto saimniece saka: "Skaisti. Ir patiešām skaisti." Arī citi nozares pārstāvji nesen Vijciemā notikušajās Lauku dienās priecājušies par izaudzēto. Kaut arī mitruma šogad nav bijis pietiekami, panākts, ka raža ir laba. Dažas šķirnes gan nav izturējušas mitruma trūkumu, piemēram, 'Lady Clara', kas paredzēta čipsiem, "vienkārši nomirusi", jo saimniecībā nav iespējas veikt laistīšanu. Tā kā "Piekalnes" galvenokārt nodarbojas ar kartupeļu sēklas audzēšanu, tad maksimālās ražas negaida un jau patlaban uzlikti augšanas bremzētāji, lai varētu sagaidīt novākšanu. Pašlaik gan vēl turpina augt šķirnes 'Pelikāns' un 'Tranzit' cietei, bet pārējo šķirņu kartupeļi gatavojas.
Šogad liela cīņa zemniekiem ir ar kaitēkļiem, kas strauji savairojušies. Interesanti, ka dažādas slimības skārušas tos stādījumus, kur mitruma pietrūcis, tāpēc tie apstrādāti jau piecas reizes. Ināra Pakalne zina teikt, ka citos novados ir dažādi – vieniem kartupeļi padevušies labāk, citiem – ne. Īstā aina būšot redzama pēc 15. augusta, kad sāksies ražas novākšana masveidā.
Raža gan varētu būt mazāka tiem kartupeļu audzētājiem, kas orientējas uz galaprodukciju. "Mēs kā sēklaudzētāji cenšamies palikt pie 25 – 27 tonnām/ha, bet tiem, kas audzē vien pārtikai, raža gaidāma zemāka," pieļauj Ināra Pakalna. Teiktais gan neattiecas uz cietes kartupeļiem, kas vēl briest un pagaidām izskatās labi.
Zemas cenas
Patlaban tirgū cenas tupeņiem ir zemas. Salīdzinājumā ar aizvadīto gadu kartupeļu cena esot par trešdaļu zemāka. Pērn cena bija 9 santīmi/kg, taču šogad – 9 eiro centi/kg.
Šis gan neesot pirmais gads, kad cenas tupeņiem ir zemas. I. Pakalna atceras, ka pirms aptuveni pieciem gadiem cenas nokrita līdz rekordzemam līmenim, kad bijis izdevīgāk kartupeļus nešķirot un vest uz cietes rūpnīcu. "Piekalnes" izaudzēto nodod SIA "Zemenes" tālākai pārdošanai lielveikalos. Saimniecībai svarīgs ir līgums ar "Latfood" par kartupeļu ražošanu čipsiem – uzņēmumam iecerēts piegādāt 200 tonnas 'Lady Clara' un 'Pelican' šķirnes bumbuļus. Čipsu ražotāja vajadzībām "Piekalnēs" audzē arī 'Bonus' šķirnes sēklas materiālu. Ar "Latfood" sadarbība notiek trešo gadu, un saimniece ar to ir ļoti apmierināta. Vēl 300 t bumbuļu paredzēts piegādāt cietes ražotājam "Aloja Starkelsen".
Vai šajā sezonā tirgū pietrūks kartupeļu?
I. Pakalna domā, ka nepietrūks, jo jau patlaban poļi nākot iekšā ar zemām cenām. "Mums pietiks, tad jau Krievijai varētu pietrūkt. Mums nekad nav pieticis ar vietējo preci, poļi mūs vienmēr ir barojuši ar savām zemajām cenām," viņa atgādina. Šogad tas varētu būt īpaši aktuāli, zinot, ka Krievija aizliegusi ievest Polijas dārzeņus.
Vai varam saražot un apgādāt savu tirgu ar produktu, ko dēvē arī par otro maizi? I. Pakalna uzskata, ka noteikti. Pēc statistikas datiem, kartupeļu platības Latvijā ir aptuveni 25 tūkstoši ha, bet pēc Lauku atbalsta dienesta datiem – 11 – 12 tūkstoši ha. Platības gan nav būtiski palielinājušās pēdējo gadu laikā, arī kartupeļu audzētāju nav kļuvis vairāk. "Viss notiek viļņveidīgi. Kad parādījās prasība, ka jābūt 10% sertificētai sēklai, tad varēja just, ka ir liela interese par sēklu," stāsta saimniece. Pēcāk tas norimis. Tāpat situāciju ietekmē cenu faktors – ja iepriekšējā gadā bijusi ļoti augsta cena, tad nākamajā gadā esot sajūta, ka kartupeļus stāda visās puķudobēs. Ja cenas samazinās, notiek pretējs process. Taču stabilie audzētāji turas un īpaši "nemētājas apkārt" ar šīs kultūras audzēšanu.
Pērn kartupeļu sēkla tirgū beigusies jau martā un to vajadzēja iepirkt. Tā kā I. Pakalna ir vācu firmas "Norika" pārstāve, tad sēklu ieved no Vācijas.
Valsts augu aizsardzības dienests pārbaudot tās saimniecības, kas kultūraugus audzē vairāk nekā vienā ha, bet mazākas netiek pārbaudītas, tāpēc, iespējams, radies satraukums, ka nav ražas. Kartupelis trīs gadu laikā ir vienreiz jāatjauno. Šogad kartupeļu stādījumus īpaši skārušas dažādas slimības. Vidzemes reģionā redzams, ka daudzi lauki ir slimi. Tas nozīmējot, ka sēkla netiek atjaunota. Veicot aprēķinus, var secināt, ka audzētājiem būtu vajadzīgi 25 tūkstoši tonnu sēklas, bet reāli sertificētu sēklu izmanto ap 4500 t.
Runājot par eksportu, saimniece atzīst – jau pērn bijis pieprasījums pēc Latvijā izaudzētā – daudz elektroniskā pasta vēstuļu saņemts gan no Ungārijas, gan no Itālijas. Pirms diviem gadiem Latvijas kartupeļu audzētāji pārdeva savu produkciju Anglijā un Nīderlandē. Tolaik Eiropā ražas bija zemākas, līdz ar to pieprasījums bija liels. Pērn pavasarī kartupeļi pārdoti arī Krievijā, bet ar šo kaimiņvalsti esot jābūt uzmanīgiem. "Tiklīdz izskan runas par priekšapmaksu, tā pircēji pazūd. Katram pašam tas ir jāizvērtē," viņa nosaka.
Kopumā lauksaimniekiem šis gads nebūšot viegls, jo graudiem cenas ir zemākas nekā pērn. Rapsis maksā 300 eiro/t, taču pērn cena bija aptuveni 450 eiro/t. Kviešu cena ir aptuveni 170 eiro/t, rudzu – 120 eiro/t, bet pērn cenas bija augstākas. "Piekalnēs" nav kaltēšanas izmaksu tāpēc, ka graudi no lauka nāk ar vajadzīgo mitrumu. Tiesa, vasarāji varētu būt labāk padevušies. Rudzi jau ir nokulti un I. Pakalna priecājas par labo kūlumu – 6 t/ha, kas Vidzemē ir labs rezultāts. Arī kvieši pagaidām izskatās labi.
Aug pamazām
"Piekalnes" augušas pamazām. Saimniecība dibināta 1996. gadā. Toreiz viss jucis un brucis, nav bijusi nekāda skaidrība par nākotni, un, būdama pēc profesijas agronome, I. Pakalna izlēmusi iesaistīties lauksaimniecībā, jo "būtu neprāts tikai noskatīties". Tolaik arī sākta sadarbība ar kartupeļu cietes ražotāju "Aloja Starkelsen".
Kopš 2000. gada z/s "Piekalnes" kļuva par Vācijas kartupeļu selekcijas un pavairošanas kompānijas "Norika" oficiālo pārstāvi Latvijā. Tieši "Norikas" uzdevumā saimniecības laukos patlaban izmēģina 31 kartupeļu šķirnes audzēšanu. Pēc to novākšanas visi dati un arīdzan daļa izaudzētā ceļos uz Vāciju, kur uzņēmums tos pētīs un analizēs, izdarot secinājumus. Izmēģinājumu laukā redzams, ka gandrīz visas šķirnes ir labi augušas Vijciema smilšainajā augsnē. Redzams, ka dažām šķirnēm vēl pat vārds nav piešķirts, tikai numurs. Vairākas šķirnes jau iekļautas Eiropas katalogā. I. Pakalna atzīst, ka svarīgas ir semināros iegūtās zināšanas, ko tādējādi var papildināt ārpus Latvijas. Piemēram, patlaban ES ir aizliegti vairāki kodināšanas preparāti un to vietā nāk citi, taču var veidoties dažādas problēmas, līdz ar to svarīgi jau laikus paredzēt un plānot iespējamās sekas.
Z/s "Piekalnes" 2002. gadā īstenoja SAPARD projektu, kas paredzēja angāra izbūvi. Savukārt 2008. gadā īstenots modernizācijas projekts un nopirkti augsnes apstrādes agregāti un traktors. Šogad lielākā investīcija bijusi 26 ha zemes pirkums. Saimniece atceras, ka, sākot saimniekot pirms 18 gadiem, viena ha zemes cena bija aptuveni 200 Ls, bet patlaban tā teju desmitkāršojusies.
Saimniecības straujākā izaugsme bijusi tieši pēdējos četrus gadus, bet turpmākajā izaugsmē nav iecerēts straujš izrāviens. Iemesls – Vijciemā zemes resurss ir ierobežots. Saimniecībā ir četri darbinieki, bet sezonā to skaits sasniedz desmit. Uz paplašināšanos I. Pakalna skatās piesardzīgi, jo vēl jāatmaksā kredīti. Tomēr patlaban ir darba pilnas rokas un saimniece ir gatava atrotīt piedurknes.
Runājot par lauksaimniecības perspektīvu, saimniece saka: "Zinot to, ka Latvijā pietiekami daudz investīciju ienākušas lauksaimniecības modernizācijā un redzot, kas strādā laukos, lauksaimniecībai ir perspektīva. Iespējams, kartupeļus ēdīs mazāk, bet maizi jau noteikti patērēs."
***
Veiksmes formula
Sākums
Saimniecība izveidota 1996. gadā ar 16 ha zemes, patlaban saimniecība apsaimnieko 250 ha zemes.
Izaugsme
2002. gadā īstenots SAPARD projekts, uzbūvējot angāru.
2008. gadā īstenots modernizācijas projekts un nopirkti augsnes apstrādes agregāti un traktors.
Šogad nopirkti 26 ha zemes.
Nākotne
Strauju izrāvienu neplāno tāpēc, ka Vijciemā zemes resurss ir ierobežots.
***
Viedoklis
Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta vadošā pētniece, agronome Līvija Zariņa: "Kartupeļu raža šogad nav gaidāma laba. Vietās, kur mitrums bija pietiekams, varbūt raža nebūs slikta, bet citur ne. Paredzu, ka gaidāms būtisks kartupeļu trūkums un patērētājs to jutīs. Šogad kartupeļu stādījumus ietekmē arī dažādi kaitēkļi un slimības. Mitruma trūkuma dēļ kartupeļu laksti dzeltē, arī saules plankumainība skar stādījumus, un tas atstās sekas uz ražu.".
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003