Rīga 8°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 1m/s
Sestdiena, 2024. gada 11. maijs 22:31
Vārda dienas: Karmena, Manfreds, Milda
Pat ražīgos sēņu gados Latvijā sēnes trīsreiz vairāk ieved nekā eksportē
Ugāle vai Sēlpils, Nīca vai Varakļāni, Viesīte vai Alūksne – visā Latvijā šogad sēņu tik daudz kā reti kad. Īpaša sajūsma ir par baravikām, kas daudzviet aug veselām ģimenēm.
Pašpatēriņam un pārdošanai
Sēņotāji ar pilniem groziem manāmi visur – ne vien mežos, uz ceļiem, autobusu pieturās un dzelzceļa stacijās, bet arī ielās, uzpirkšanas punktos, daudzdzīvokļu māju pagalmos. Lielākā daļa sēnes lasa pašpatēriņam. Lūk, ko stāsta ilggadēja sēņotāja rakstniece Lūcija Ķuzāne, kas no Jēkabpils ar autobusu dodas uz Viesītes mežiem: "Šogad patiešām ir īsts sēņu bums. Maniem radiem nav pat jāiet mežā – viņi sēnes lasa Jumurdas meža mājas tuvumā, pat pagalmā tās aug kā negudras. Kad aizvedu mājās pilnu lielo grozu, man nākas sašķirot trijās grupās: pirmajā lieku baravikas un bekas, sākot ar apšu un sviesta bekām un beidzot ar priežu un lāču bekām, otrajā – bērzlapes un čigānenes, trešajā – vilnīšus, krimildes, cūcenes, alksnenes. Baravikas un bekas cepu un marinēju, bērzlapes un čigānenes vāru un sālu, trešās grupas sēnes ir parūgtas, tāpēc tās vāru atsevišķi, turklāt pēc vārīšanas mērcēju vairākos ūdeņos. Protams, es pati visu ziemai sagatavoto nevaru apēst – tiek arī radiem un draugiem."
Ir cilvēki, kuri lasa tikai baravikas. Sagatavo dažādi – cep, kaltē, marinē, arī svaigas liek saldētavā. Attieksme arī dažāda. Tā Pļaviņu sēņotājs Mārtiņš Siliņš apgalvo, ka galvenais ir nevis tas, cik sēņu mežā un grozā, bet gan – tas skaistais lasīšanas process. Edgars Ozoliņš Krāslavā iesaucas – cik vienreizēji skaista ir daba! Haralds Zaļkalns Ugālē ar sēņu kadriem papildina savu dabas foto kolekciju.
"Kā lai tik bagātā sēņu gadā nelasa, ja tā mēnesī varu nopelnīt vairāk nekā skolas darbā!" savu motivāciju izsaucienā izsaka Balvu novada skolotāja Inese Kalniņa.
Iepircēji nevēlas atklāties
Kad zvanu tiem, kas internetā ievietojuši sludinājumus par sēņu pirkšanu, visi kā norunājuši nevēlas atklāt savu vārdu un to, kur tālāk liek savu iepirkumu. Kāds rīdzinieks, kas sludinājumā norāda, ka "pērku baravikas, izbraucu pa visu Latviju", uzreiz man jautā: "Cik kilogramu jums ir, un kur atrodaties?" Atjautāju, kādam daudzumam jābūt, lai viņš brauktu uz Jēkabpili. Seko atbilde – vismaz 50 kilogramu. Vēl kāds iepircējs man paskaidro, ka ņemšot tikai kaltētas baravikas, svaigas vairs nepērkot, jo tagad tās esot jau tārpainas.
Sludinājuma "Iepērk sēnes līdz 15 eiro kilogramā, steidzami" autors Liepājas pusē man paziņo, ka iepērk ne mazāk par trim tonnām. Bet nevēlas ne nosaukt savu vārdu, ne pateikt, kur iepirktās sēnes liek. Kad ieminos, ka citi pērk daudz mazākos daudzumos par 3 līdz 10 eiro kilogramā, un jautāju, kā viņš var maksāt vairāk, saņemu strupu atbildi: "Es maksāju." No informācijas, ko sagatavojusi Centrālās statistikas pārvaldes Ārējās tirdzniecības statistikas metodoloģijas, analīzes un izplatīšanas daļas vecākā referente Lilita Laganovska, izriet, ka pērn sēnes eksportētas vidēji par 3,19 eiro kilogramā.
Arī Madonas novada SIA "Pharmenko Lettland", kas šogad iepērk arī gailenes un baravikas, negrib, ka braucu un rakstu par viņu darbību. Uzņēmuma pārstāve Sigita Krusiete vienīgi informē, ka iepirktās sēnes sasaldējot, pēc tam eksportējot. Taču arī tas nemaz nav tik tipiski – sasaldēti tiek tikai 7 – 9% izvesto sēņu.
Pārsteidzoši, ka visus iepriekšējos gadu, arī sēnēm bagātākos, sēnes importēts trīsreiz vairāk nekā eksportēts, pērn pat septiņas reizes vairāk.
Iepriekšējā gada apjomā
SIA "Spilva", kas ir viens no vadošajiem augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumiem Baltijā, iepirkumu nodaļas vadītāja Anda Stepanoviča atbild, ka no meža sēnēm iepērk baravikas. "Tās izmantojam divu produktu pagatavošanai – "Baraviku majonēzei" un "Premium tomātu mērcei ar baravikām un sarkanvīna etiķi". Šiem ražojumiem nepieciešamais apjoms ir 300 kg kaltētu baraviku, ko šogad arī paredzēts iepirkt. Šādu pašu apjomu iepirkām arī pirms gada. Pagaidām vēl šā gada plānotais iepirkums nav veikts. Kaltēto baraviku cena ir palikusi pagājušā gada līmenī, lai gan ir laba baraviku raža. Cena nedaudz samazinājusies tās klases baravikām, kuras izmanto restorāni, bet cena mums nepieciešamās kvalitātes baravikām nav mainījusies," skaidro "Spilvas" iepircēja. Cenu neizpauž.
Arī Bauskas novada SIA "Kronis" valdes loceklis Aivars Svarenieks apgalvo, ka šā gada bagātīgā sēņu raža nemaina uzņēmuma ražojumu apjomus, ražošana notiekot kā parasti katru gadu. "Šogad zupai "Sēņu soļanka", ko pildām burciņās, izmantojam Latvijā iepirktās rudens sēnes, ja to nebūtu, izmantotu šampinjonus. Un tā visa atšķirība," piebilst uzņēmuma vadītājs. Viņš sēnes no pastāvīgā sadarbības partnera uzpircēja iepērkot jau vārītas. Aivars Svarenieks uzskata, ka sēņu pārstrādes bizness Latvijā neizvēršas tāpēc, ka sēņu gadi iepriekš ir neuzminami, ka sēņu pārstrādei ir sezonāls raksturs ("iekrīt reizē ar gurķu pārstrādi, un ko tad!?") un ka latviešu tradīcijās ir pašiem sev ziemai gatavot, bet veikalā marinētas sēnes pērk retumis. "Tāpēc uzpircēji orientējas uz gailenēm, kuras saldētas eksportē uz citām valstīm restorānu ķēdēm vai pārdošanai veikalos mazās partijās," viņš secinājis.
***
Sēņu eksports pēdējos piecos gados (kg)
Sēņu produkcijas veids 2009 2010 2011 2012 2013
Svaigas sēnes 121 594 383 287 536 495 241 035 166 078
Saldētas sēnes 21 386 14 532 49 170 29 115 22 949
Kaltētas sēnes 205 324 778 9 253 63 386
Etiķī konservētas sēnes 14 918 17 711 16 371 10 038 27 036
Bez etiķa konservētas sēnes 198 274 96 429 6 113 7 998 13 303
Kopā 356 377 512 283 608 927 297 439 292 752
Dati: Centrālā statistikas pārvalde
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003