"Viņš nekad nešaubījās par Latviju"

Valkā atklāts piemineklis Kārlim Ulmanim, kas tapis par tautas ziedojumiem

Gods noņemt pārklāju, orķestrim spēlējot "Tev mūžam dzīvot, Latvija" un godasardzes zalvēm skanot, bija uzticēts abiem eksprezidentiem. Pēc tam ceremonijas vadītājs Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis aicināja Valkas Lugažu Evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāju Gintu Poli iesvētīt jaunatklāto monumentu, kas, Jauno Derību citējot un "Tēvreizi" lūdzot, arī tika izdarīts. Sekoja Gunta Ulmaņa un Valda Zatlera uzrunas, kurās atjaunotās Latvijas Valsts pirmais prezidents kavējās pārdomās par K. Ulmaņa trimdas un nāves ceļiem, atgādinot, ka arī svešumā viņš saglabājis ticību latviešu tautas pastāvēšanai: "Kārlis Ulmanis nekad nešaubījās par Latviju." Tikmēr Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētājs Augusts Brigmanis atgādināja, ka Valkā uzstādītais ir jau trešais piemineklis K. Ulmanim Latvijā – pirmais atrodas Rīgā, otrais "Pikšās". Brigmanis tāpat uzsvēra, ka "LZS ir stingra sava dibinātāja ceļa turpinātāja".

Piemineklis tika radīts par tautas saziedotiem līdzekļiem (9000 latu jeb 12 805 eiro), pateicoties Latviešu biedrības un Nacionālās kultūras attīstības fondam (RLBNKAF) un tās vadītājas Mirdzas Stirnas entuziasmam. Sākotnēji, 2010. gadā to paredzēja uzstādīt K. Ulmaņa nāves vietā Turkmenistānā, pēc tam Liepājā, taču dažādu iemeslu dēļ no iecerēm nācās atteikties, līdz 2013. gada rudenī Valku kā piemērotu vietu, kur piemineklim tiktu izrādīta atbilstoša cieņa, ieteica novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. Tagad K. Ulmaņa krūšutēls slejas svaigi izbruģētā laukumiņā Lugažu laukuma malā, pilsētas centrā tieši iepretim novada domes ēkai, kultūras nama, ģimnāzijas un mākslas skolas tiešā tuvumā, līdzās ozoliem, no kuriem vienu ievērojamais politiķis savulaik pats arī stādījis. "Šī ir īstā vieta, kur atrasties šim piemineklim," ceremonijas laikā uzsvēra Krauklis. Iepretim uzstādītie prožektori liecina, ka monuments naktīs tiks apgaismots.

Valkas novada domes priekšsēdētājs atklāšanas gadījumam bija sagatavojis rūpīgu vēstures pamatojumu, kādēļ piemineklis pelnījis atrasties tieši Valkā un kādēļ atklāšana notikusi tieši 15. novembrī. Proti, Pirmā pasaules kara beigu gados, kad Rīga bija vācu apdraudēta un īpaši pēc Rīgas krišanas, Valka kļuva par nozīmīgu latviešu politiskās dzīves centru. 1916. – 1917. gadā Valkā iznāca vēlāk par Latviešu zemnieku savienības (LZS) laikrakstu kļuvušais "Līdums", kurā darbojās K. Ulmanis; 1917. gada martā Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrības sanāksmē viņš uzstājās ar runu, pirmo reizi aicinot radīt latviešu zemnieku politisku organizāciju, tas ir LZS, un arī saņemot pilnvaras tādu partiju veidot. "Tātad šis ir Valkā noticis pirmais sistēmiskais solis, kuru sperot Kārlis Ulmanis no tautsaimnieka kļuva par politiķi," atzīmēja Krauklis. Savukārt 1918. gada 15. novembrī laikraksta "Līdums" redakcijas telpās pēc K. Ulmaņa iniciatīvas LZS aktīvs pieņēma lēmumu proklamēt Latvijas valsts neatkarību Rīgā 1918. gada 18. novembrī. Domes priekšsēdētājs sanākušajiem nocitēja K. Ulmaņa Valkā 1917. gada 17. aprīlī sacītos vārdus: "No tā, kā mēs tagad izturēsimies, no tā, ko mēs tagad darīsim vai nedarīsim, lielā mērā atkarāsies mūsu tautas liktenis, nākotne, tautas labklājība vai posts un brīvība vai jauna bezgalīga verdzība. Mums visiem jāpatur prātā šā brīža galvenais mērķis un uzdevums – iekarot, nodrošināt un nostiprināt Latvijas zemes un politiskās valsts tiesības, viņas pilnīgu brīvību." Klātesošajiem tika atgādināts arī par latviešu partiju politiskās organizācijas – Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP), vēlākās Latviešu nacionālās padomes (LNP) – dibināšanu Valkā 1917. gada 29. novembrī. Tiesa, K. Ulmanis pats tajā nedarbojās, bet deleģēja Zigfrīdu Annu Meierovicu. Šo epizodi savā uzrunā atgādināja arī eksprezidents Valdis Zatlers, uzsverot, ka, neskatoties uz domstarpībām, kad bija nepieciešama vienotība Latvijas pasludināšanā, LPNP locekļi un K. Ulmanis prata rīkoties kopā.