Otrdiena, 2026. gada 10. novembris 01:10
Vārda dienas: Mārcis, Markuss, Mārtiņš
Par aizaugušas lauksaimniecības zemes notīrīšanu un aparšanu 38 000 eiro sods.
Pagājušajā ziemā zemnieks Raitis Ungurs notīrīja no bērziņiem nepilnu hektāru aizaugušas nomātas lauksaimniecības zemes un to uzara. Taču izrādījās – bērzu augstums jau bija sasniedzis piecus metrus, kas Meža likuma izpratnē ļauj šo aizaugumu kvalificēt kā mežu. Nu saimniekam sastādīts akts par nelikumīgu zemes transformēšanu un piespriests 38 000 eiro liels sods.
Par maz neliekas
Sešos gados "Rosmēs" apgūti trīs Eiropas projekti, iegādāta lauksaimniecības tehnika un rekonstruētas kūtis. Raitis pabeidzis studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātē, iegūstot augstāgo izglītību agronomijā un maģistra grādu zootehnikā. Arī tirgus noiets gaļas liellopiem pamazām uzlabojas, jo bioloģiski ražotai gaļai Eiropā rodas aizvien vairāk pircēju. Raitis aktīvi darbojas Zemnieku saeimā, vada Jauno zemnieku klubu. Uzslavējot jaunā zemnieka sparu, saimniecībā viesojušies Jānis Dūklavs un Laimdota Straujuma. Šķiet, uzņemtais kurss pareizs – jādzīvo tik savā mīļajā zemītē un jāstrādā... Taču atliek vien pieļaut mazāko neuzmanību – pietiekami neiedziļināties kādā likumā, pietiekami laipni nekomunicēt ar līdzcilvēkiem, lai iekļūtu nepatikšanās, par kurām droši var teikt – par maz neliekas!
"Apkārtējo vērtējumā esmu tikai zaļš gurķis, kurš jāaudzina," tā šā brīža situāciju vērtē saimnieks, kuram par nelikumīgu zemes transformēšanu gaidāma tiesa. R. Ungurs: "Pagājušā gada novembrī nozāģēju un uzaru aizaugušu lauku 0,9 ha platībā, kas pēc mana zemes plāna skaitījās lauksaimniecības zeme. Taču 2014. gada janvārī mežzinis ir akceptējis taksāciju un šo zemi reģistrējis kā meža zemi, sakot, ka jaunā inventarizācija notikusi vēl 2013. gada ziemā. Pavasarī mežzinis sastādīja aktu par nelikumīgu meža ciršanu, aprēķinot sodu 3185 eiro. Es šo prasību Valsts meža dienestā pārsūdzēju. Tad atbrauca virsmežzinis, uzarto platību uzmērīja un sastādīja aktu par nelikumīgu zemes transformēšanu, aprēķinot sodu par valstij nodarīto zaudējumu – 38 000 eiro. Man tas nozīmē finišu."
Deviņreiz nomērīt, vienreiz nocirst
Šāda situācija zemnieku saimniecībā "Rosmes" veidojusies tāpēc, ka daļa zemes tiek nomāta, bet iznomātās zemes īpašniece, kura dzīvo Kanādā, uz savu lauksaimniecības zemi izsniegusi ģenerālpilnvaru Raitim Unguram, bet uz meža zemi – citam apsaimniekotājam. Un pēdējais tad arī lūdzis aizaugušajā platībā veikt inventarizāciju un aši vien piepulcinājis šo hektāru savam valdījumam.
Valsts meža dienesta Sēlijas virsmežniecības virsmežzinis Māris Bondars skaidro, ka tas, ko Raitis Ungurs nocirtis, nekādi krūmi vis nav bijuši, bet gan jaunaudze – piecus sešus metrus gari bērziņi. M. Bondars: "Ja cilvēks grasās ko nocirst, ir jāpainteresējas, vai tas būs likumīgi. Citādi var iekulties neptikšanās. Bet Ungura kungs par aizaugušās zemes statusu nav interesējies ne mežniecībā, ne arī pie otrā meža zemes apsaimniekotāja." To, kāpēc vispirms sastādīts akts par nelikumīgu ciršanu un tikai pēc tam par zemes transformāciju, virsmežzinis skaidro pavisam vienkārši – Bebru apgaitas mežzinis kļūdījies un neadekvāti novērtējis esošo situāciju: "Ja jaunaudze būtu tikai nocirsta, tad būtu sods par nelikumīgu ciršanu, bet, tā kā zeme arī uzarta – iznīcināta dabīgā meža vide, mēs konstatējam faktu par zemes transformāciju. Redzot situāciju dabā, mums nemaz nebija iespēja rīkoties citādi kā sastādīt aktu un aprēķināt sodu."
Jautāts, vai tam, ka inventarizācijas dati reģistrēti pēc tam, kad zeme jau bija nolīsta, šajā reizē ir nozīme, jo tādā gadījumā Ungurs izcirta un uzara aizaugušu lauksaimniecības zemi, virsmežzinis saka, ka tas ir filozofisks jautājums, lai to lemjot tiesa, tās gaitā viss arī noskaidrošoties. Tam, ka aprēķinātais sods ir gana bargs, virsmežzinis piekrīt un skaidro, ka summa par dabai nodarīto zaudējumu tiek rēķināta, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem. Viņš min arī piemēru no tiesu prakses, kad par pavisam nelielu platību – 0,3 hektāriem nelikumīgi transformētas zemes – aprēķinātās soda naudas 15 000 latiem vainīgajam, ņemot vērā visus apstākļus, piespriesta krietni mazāka summa. Bondars paskaidro arī to, kāpēc soda naudas apjoms par nelikumīgu meža zemes transformēšanu liek nodrebēt pat turīgākiem pilsoņiem: "Šis, protams, nav tas gadījums, taču jāņem vērā – ja sods par nelikumīgu meža zemes transformēšanu nebūs paredzēts pietiekami bargs, patvarīga meža zemes pārvēršana apbūves gabalos skaistās vietās pie mežezeriem notiks ļoti bieži."
Zemnieki saceļas
Briestošo situāciju kā neadekvātu vērtē biedrības "Zemnieku saeima" lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons: "Tas, ka jaunajam zemniekam, kurš strādā, spēkus nežēlodams, kuram ir trīs bērni un kurš sakopis aizaugušu zemi, nu jāmaksā valstij par it kā nodarītiem zaudējumiem 38 000 eiro sods, ir absurds! Problēma ir likumdošanā, kas pieļāva, ka šāda situācija vispār var rasties! Arī Valsts meža dienestam vajadzēja īpaši izvērtēt situāciju, kad zemei ir divi pilnvarnieki, nevis piespriest šādu sodu, un viss."
Eksperts arī jautā – kā valdība un Zemkopības ministrija gatavojas īstenot 2020. gadā Lauku attīstības programmā un Nacionālajā attīstības programmā nosprausto mērķi: lauksaimnieciskajā ražošanā iesaistīt divus miljonus hektāru? Valstī ir aptuveni 300 000 ha neizmantotu lauksaimniecības zemju, no kurām apmēram trešdaļa ir aizaugusi. Pēc Zemkopības ministrijas redzējuma, jaunie Meža likuma nosacījumi attiecas uz apmēram 100 000 ha lauksaimniecības zemju.
Līdz šā gada beigām dabīgi apmežojušās lauksaimniecības zemes transformēšana par mežu vēl ir jāsaskaņo ar tās īpašnieku un notiek tikai tad, ja saņemta piekrišana, taču jau no nākamā gada 1. janvāra taksators to varēs darīt bez īpašnieka piekrišanas, informējot viņu par jau notikušu faktu. Tas nozīmē, ka tā daļa no 100 000 ha lauksaimniecības zemēm Latvijā, uz kurām saaugušas ne tikai ievas, kārkli un korintes, bet arī apses, bērzi un eglītes, automātiski pārvērtīsies par meža zemēm. Un līdumnieki varēs tikai noplātīt rokas... Varbūt priecāsies tie, kas līdz šim par saviem īpašumiem nav likušies ne zinis un maksājuši sodu par neapstrādātu lauksaimniecības zemi? Nez vai, jo tad būs jāmaksā sods par nekoptu jaunaudzi.
Tā kā grozījumi Meža likumā pirms trim gadiem netika saskaņoti ne ar vienu lauksaimniecības organizāciju, Zemnieku saeima ierosina steidzamības kārtā divos lasījumos veikt Meža likumā izmaiņas un laiku, kad aizaugušu lauksaimniecības zemi automātiski varēs pārvērst par meža zemi – 2015. g. 1. janvāri – nomainīt pret 2025. gada 1. janvāri, tādējādi dodot lauksaimniekiem vēl desmit gadus. M. Trons: "Kaut arī zemnieki valsts atbalstu par to nesaņem, ir tāda tendence – zemes masveidā tiek atgrieztas ražošanā. Ja tā nebūtu, tad mēs varētu piekrist – vairāk nespējam. Šajā gadā platībmaksājumiem pieteikti vairāk hektāru nekā iepriekš."
Nepieciešamību pagarināt laiku, kurā atkarot aizaugušās zemes, uzrakstot vēstuli Zemkopības ministrijai, pieprasījušas Alojas, Ciblas, Ludzas un Krāslavas novada pašvaldības, bet šo tēmu par ļoti aktuālu un sāpīgu, vēloties kaut dažu gadu pagarinājumu, atzīst lauksaimnieki Rēzeknes, Riebiņu, Krāslavas novados un Latgales plānošanas reģionā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
