Rīga 4°C, apmācies, bez nokrišņiem, DR vējš 5m/s
Otrdiena, 2024. gada 23. aprīlis 13:00
Vārda dienas: Georgs, Jurģis, Juris
"LA" pēta, kuri Latvijas uzņēmumi ir ar lielākajiem zaudējumiem desmitgadē un kāpēc
Latvijā ir gan tādi uzņēmumi, kuri spēj strādāt ar milzīgiem zaudējumiem, gan tādi, kuri ar samērīgiem zaudējumiem spēj strādāt 15 un vairāk gadus, liecina "Lursoft" pētījums. Saraksta augšgalā atrodas sabiedrībā pazīstami un pat skandalozi uzņēmumi – "Privatizācijas aģentūra", "Reverta", "Air Baltic Corporation" un "Baltijas aviācijas sistēmas", "Liepājas metalurgs", "LatRosTrans" u. c. Jāatzīmē, ka Privatizācijas aģentūras ievērojamie zaudējumi ir saistīti ar tās meitas sabiedrību – "Reverta" (iepriekš "Parex banka") un "Citadele banka" – darbību.
Lai arī aviokompānija "Air Baltic" ir veiksmīgi pārvarējusi turbulences gadus, t. i., 2013. gadā kompānija strādāja ar divu miljonu eiro peļņu, bet 2014. gadam "Air Baltic" korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags prognozē deviņu miljonu eiro peļņu, kopumā desmit gados ir sastrādāti ievērojami zaudējumi – 216,2 miljoni eiro. Tāpat kā "Parex banku" arī "Air Baltic" valsts glāba par nodokļu maksātāju naudu. Savulaik ar "Air Baltic" saistītais uzņēmums "Baltijas aviācijas sistēmas", kas daļēji piederēja tās bijušajam vadītājam Bertoltam Flikam, arī ir iedzīvojies pamatīgos zaudējumos.
"Zaudējumus īstermiņā parasti dēvē par investīcijām nākotnē. Taču, analizējot šos topus, rodas jautājums par šo uzņēmēju motivāciju nodarboties ar uzņēmējdarbību, par tiem argumentiem, kas neliek likvidēt zaudējumus nesošos uzņēmumus un neslīkt vēl vairāk zaudējumu purvā. Jā, redzams, ka pāris šie uzņēmumi ir ar valsts uzstādījumu, ar lielu ietekmi uz visas valsts uzņēmējdarbību, un šajos gadījumos ir nostrādājis ekonomikas nesatricināšanas arguments. Bet ir arī vairāki tādi uzņēmumi, kas darbojas nišās, kur zaudējumu esamība ilgtermiņā nav izskaidrojama, šie ir gadījumi, kad zaudējumi ir iespējami tikai pie nepareiziem aprēķiniem par uzņēmējdarbību kopumā un kļūdām administrēšanā," norāda SIA "Lursoft IT" valdes priekšsēdētāja Iluta Riekstiņa, piebilstot, ka zaudējumu saglabāšana ilgtermiņā nereti ir novērojuma kādam no grupas uzņēmumiem, taču kopumā grupai jāstrādā ar peļņu.
Dārgā ienākšanas cena
Cita uzņēmumu grupa, kas strādājusi ar zaudējumiem, – ienākošie un izcīnošie savu vietu Latvijas tirgū, pazīstamākie pārstāvji ir mazumtirdzniecības uzņēmumi – "Lenoka" (iepriekš "Palink", kas darbojas ar "IKI" zīmolu), "Prisma Latvija", kā arī mobilo sakaru operators "Bite Latvija". Jāatgādina, ka "IKI" zīmola īpašnieku darbība Latvijas tirgū izrādījās neveiksmīga – netika sasniegti uzņēmuma stratēģiskie mērķi, kas bija kļūt par vienu no lielākajiem spēlētājiem Latvijas mazumtirdzniecības nozarē. Līdz ar to īpašnieki savu biznesu pārdeva vietējiem uzņēmējiem, kas kūrē veikalu "Mego" darbību. Savukārt Somijas "Prisma" lēnām paplašina savu darbību Latvijā, attiecīgi palielinās arī uzņēmuma apgrozījums, tomēr vienlaikus aug arī tā zaudējumi, kas 2013. gadā sasniedza 12,2 miljonus eiro. Kopš darbības sākuma 2006. gadā "Prisma Latvija" ik gadu ir strādājusi ar zaudējumiem, summāri tie sasnieguši gandrīz 45 miljonus eiro. Uzņēmuma 2014. gada darbības rezultāti vēl nav publiski pieejami.
Arī mobilo sakaru operatoram "Bite Latvija" vietējais tirgus nav izrādījies vienkārši iekarojams, uzņēmums kopš darbības sākuma 2005. gadā tikai vienu gadu (2012. gadā) ir strādājis ar peļņu (pēc nodokļiem). Finanšu rezultātus par 2014. gadu uzņēmuma pārstāvji vēl neatklāj. Jāteic, ka telekomunikāciju nozarē vispārpieņemts rādītājs ir EBITDA – peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas.
Daudzi uzņēmumi, kuri atsevišķus gadus strādājuši ar lieliem zaudējumiem, pārstāv nekustamo īpašumu nozari, konkrētāk – bieži vien tie ir nekustamo īpašumu attīstītāji, kuri šobrīd pasludināti par maksātnespējīgiem. Ar nekustamo īpašumu nozari saistīti arī būvniecības produktu tirgotāji un ražotāji. Tā, piemēram, ievērojamus zaudējumus pēdējo desmit gadu laikā piedzīvojuši vairāki šādi uzņēmumi – "Rautakesko", kas darbojas ar zīmolu "KRauta", "Nelss", kas nespēja izvairīties no maksātnespējas, un 2013. gadā uzņēmums tika likvidēts, meksikāņu "Cemex", kas Brocēnos ražo cementu.
Ne pār vienu kārti
Latvijā ir arī tādi uzņēmumi, kas gandrīz 20 gadus ir strādājuši ar zaudējumiem vien, liecina "Lursoft" pētījums par laika periodu no 1996. līdz 2013. gadam. Pētījums ir parādījis, ka deviņi uzņēmumi visus šos 18 gadus ir strādājuši tikai ar zaudējumiem, nevienu gadu nenoslēdzot ar peļņu. Tomēr jāņem vērā, ka zaudējumu iemesli katram uzņēmumam ir dažādi un ne vienmēr tie ir saistīti ar neveiksmīgu uzņēmējdarbību. Tā, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai piederošās bobsleja un kamaniņu trases "Sigulda" zaudējumi ir grāmatvediski saistīti ar amortizācijas atskaitījumiem. Trases valdes priekšsēdētājs Dainis Dukurs skaidro, ka uzņēmuma pamatdarbība ir pelnoša.
"Visi rēķini ir nomaksāti, ir uzkrāts arī neliels "drošības spilvens". Protams, kā visi uzņēmumi mēģinām samazināt izmaksas un skatāmies, kā palielināt ieņēmumus. Tā kā trase ir energoietilpīgs objekts, veicam investīcijas, lai samazinātu elektrības rēķinus, piemēram, mēnesī tie var būt 50 tūkstošus eiro lieli. Kopā ar
citiem lielajiem Siguldas uzņēmumiem un iestādēm esam "Latvenergo" klients, bet, protams, izvērtējām arī "Enefit" piedāvājumu un izvēlējāmies izdevīgāko. Piemēram, lai taupītu elektrību, iekārtas cenšamies darbināt tajās diennakts stundās, kad elektrības cena ir zemāka," stāsta D. Dukurs.
2013. gadā bijušas bažas, ka līdz ar Soču trases darbības sākumu Siguldas trase kā klientus varētu zaudēt Krievijas komandas, tomēr tā nav noticis. "Tās ir vēsturiskās iestrādnes, papildu pakalpojumi pilsētā, trases kvalitāte un izdevīgā atrašanās vieta – Siguldas centrā un stundas braucienā no Rīgas lidostas, kas ļāva saglabāt klientus un ieņēmumus," uzskata D. Dukurs. Vienlaikus tiek domāts, kā palielināt ieņēmumus, piemēram, ir izveidots jauns pakalpojums tūristiem – "nobrauciens ar lāpstu". Lai gan lielākus ieņēmumus sniedz profesionālās komandas, to piesaiste ir daudz grūtāks darbs, turklāt te lomu spēlē arī katras valsts sporta stratēģija u. tml. "Medaļas olimpiādē un citās prestižās sacensībās ir trases darbības un investīciju tajā rezultāts," lepojas D. Dukurs.
Savukārt 20 uzņēmumi ar zaudējumiem ir strādājuši 17 gadus, viens no pazīstamākajiem šajā sarakstā – kosmētikas līdzekļu tirgotājs "Oriflame Latvija". "Oriflame" Baltijas mārketinga direktors Egmonts Gāliņš stāsta, ka Rīgā atrodas kompānijas galvenais birojs Baltijas valstīs, tādēļ Latvijas uzņēmumam ir papildu izmaksas distribūcijai, administrācijai u. tml. Kopš 2009. gada, kad uzņēmuma zaudējumi sasniedza 1,3 miljonus eiro, tie ir sarukuši trīs reizes. Uzņēmuma pārstāvis prognozē, ka arī turpmāk zaudējumi samazināsies, norādot, ka kompānijas īpašnieki uz finanšu rezultātiem skatās visas grupas līmenī, turklāt Baltijas tirgus kompānijai ir svarīgs noieta kanāls. "Nozarē konkurence ir mežonīga – daudz spēlētāju, daudz zīmolu un liels spiediens uz cenām. Latvijā ir zemas cenas mūsu produktiem, lai gan "Oriflame" vēlētos pelnīt vairāk," atzīst E. Gāliņš.
Ir redzams, ka Baltijas tirgus pēc krīzes atgūstas. Neskatoties uz negatīvajiem sociāliem procesiem (iedzīvotāju skaits, tā izmaiņas utt.), nozarei kopumā ir potenciāls augt. Tomēr tas vienlaikus nenozīmē, ka proporcionāli augs katra nozares kompānija, kam par pamatu ir tieši sīvā konkurence.
Starp tiem uzņēmumiem, kas ilgstoši strādājuši ar zaudējumiem, ir "Rīgas jahtu centrs Andrejosta", kura lielākais īpašnieks ir Andra Šķēles ģimenes uzņēmums "Inpo 1".
Vērtējot šos topus, var rasties aizdomas, ka tiek pārkāpts uzņēmējdarbības pirmais bauslis "Tev būs pelnīt", un, lai arī zaudējumus nesošam biznesam var būt vairāki iemesli, zaudējumu kompensēšanai ir nepieciešami finanšu līdzekļi. Reizēm tās var būt "piešprices" no mātes uzņēmuma ārzemēs, kas apgūst Latvijas tirgu un plāno strādāt ar peļņu pēc vairākiem gadiem, citos gadījumos – aizņēmumi no bankām, kā arī komercķīlas u. c. Turklāt atsevišķi vienas grupas uzņēmumi var strādāt ar zaudējumiem, ja visa grupa kopumā ir pelnoša.
Latvijas uzņēmumu kopējā peļņa kopš krīzes gadiem (2009. un 2010.) ir ievērojami pieaugusi, 2013. gadā pārsniedzot vienu miljardu eiro. Tomēr jāņem vērā, ka lauvas tiesu šīs peļņas veido 500 lielāko uzņēmumu darbības rezultāti, t. i., Latvijas 500 lielākie uzņēmumi ir atbildīgi par apmēram 80% no visas uzņēmumu kopējās peļņas. Tas nozīmē, ka Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi pārsvarā strādā „ar mīnusiem”. Piemēram, 2013. gadā mikro un mazie uzņēmumi kopā apgrozīja 3,7 miljardus eiro, kas ir 7% no Latvijas uzņēmumu kopējā apgrozījuma, šo uzņēmumu kopējie zaudējumi bija 45,6 miljoni eiro.
***
Uzņēmumi ar lielākajiem zaudējumiem 2004. – 2013. gadā
Vieta Uzņēmums Darbības joma Zaudējumi, milj. EUR Apgrozījums 2013., milj. EUR Darbin.sk. 2013. Dibināts
1 Privatizācijas aģentūra, VAS starpniecība darbībā ar nekustamo īpašumu -321,47 2,38 64 22.04.1994
2 Reverta, AS * kredītbiroju pakalpojumi -274,17 8,31 131 14.05.1992
3 Air Baltic Corporation, AS pasažieru aviopārvadājumi -216,18 278,81 1086 8.02.1995
4 GE Money Latvia Holdings, SIA holdingkompāniju darbība -214,23 0,00 3 6.11.2006
5 Liepājas metalurgs, AS ** dzelzs sakausējumu ražošana -128,55 133,32 237 6.08.1991
6 Finstar Baltic Investments, SIA holdingkompāniju darbība -104,63 0,00 1 31.03.1995
7 Baltijas Aviācijas Sistēmas, SIA finanšu pakalpojumu darbības -99,26 n.d. n.d. 22.12.2008
8 Lenoka, SIA mazumtirdzniecība -98,00 83,50 1216 20.08.2003
9 Aģentūra GS, SIA ** nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana -94,59 n.d. n.d. 3.02.2004
10 LatRosTrans, SIA cauruļvadu transports -85,20 15,30 209 14.04.1994
11 Bite Latvija, SIA bezvadu telekomunikācijas pakalpojumi -84,86 59,37 189 5.05.2005
12 Delfīns partneri, SIA ** būvniecības projektu izstrādāšana -79,00 0,00 n.d. 10.06.1999
13 MIG Holdings, SIA *** nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana -66,84 0,03 n.d. 14.08.2001
14 LASCO Investment, SIA ** nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana -58,47 0,21 n.d. 31.01.2005
15 Capitolia Group, SIA *** nekustamā īpašuma projektu attīstīšana -57,36 0,00 n.d. 6.03.2007
16 Cemex, SIA cementa ražošana -56,09 87,08 316 27.03.1998
17 Dzimtā sēta, SIA ** nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana -53,67 0,00 n.d. 25.10.2002
18 Preses nams, SIA *** nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana -49,30 - n.d. 20.02.1991
19 MG Capital, AS kreditēšanas pakalpojumi -48,83 1,30 117 12.06.1997
20 Sadales tīkls, AS elektroenerģijas sadale -46,64 298,42 2505 18.09.2006
21 Dommo grupa, SIA nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana -45,06 0,31 n.d. 17.03.2005
22 Prisma Latvija, AS mazumtirdzniecība -44,92 48,75 557 17.01.2006
23 Rautakesko, AS būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču vairumtirdzniecība -43,49 51,54 410 3.10.1996
24 Balin Energy, SIA naftas un dabas gāzes ieguves izpēte -42,10 0,00 1 6.06.2005
25 Patollo, SIA nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana -41,37 4,04 n.d. 6.10.1998
*rezultāti apkopoti kopš 2012. gada, kad uzņēmumam anulēta FKTK izsniegtā kredītiestādes licence ** uzņēmumam ir aktuāls maksātnespējas process *** uzņēmums ir likvidēts
Avots: "Lursoft" atlase, nav iekļautas bankas un apdrošināšanas sabiedrības. Zaudējumu ailē apkopota zaudējumu bilance pa atlases gadiem (no peļņas atņemot zaudējumus).
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003