"Rail Baltica" būvniecību iecerēts sākt pēc pieciem gadiem
Kā vakar atzina projektā izpētes darbu veicēja pilnsabiedrības "RB Latvija" eksperts Neils Balgalvis, no 15 Latvijas pašvaldībām, kuru teritoriju, visticamāk, šķērsos jaunais 1435 milimetru platais sliežu ceļš, Mārupes un Ķekavas pašvaldības patlaban vēlas citu dzelzceļa trases variantu. Dzelzceļa līnija skar arī 2000 zemes īpašumus, ar to īpašniekiem vienošanās par kompensāciju notikšot 2017. – 2019. gadā.
Veic tehnisko izpēti
"RB Latvija" pārstāvji vakar uzsvēra – patlaban no 48 piedāvātajiem trases variantiem izvēlēti ir divi, kas ir iespējami saudzīgi dabai un maksimāli atbilstoši sabiedrības interesēm. Jaunu sliežu lietderību vērtēja no četriem skatpunktiem, tostarp atbilstību lietotāju (pasažieru un kravas pārvadātāju) interesēm, infrastruktūras pārvaldītāja interesēm, sabiedrības interesēm (zemes īpašnieki, uzņēmēji, iedzīvotāji) un publiskā sektora interesēm (valsts un pašvaldību plāni). "Rail Baltica" tehniskajā izpētē patlaban ir iesaistīti 40 "RB Latvija" eksperti. "Projektējot dzelzceļa līniju, izvairījāmies no blīvi apdzīvotu teritoriju šķērsošanas," stāsta N. Balgalvis. Viņš arī vērš uzmanību, ka dzelzceļa līnija šķērsos vien piecus hektārus aizsargājamo dabas teritoriju.
Tehniskās izpētes projekta vadītājs Arnis Skrastiņš teic, ka nākamie projekta īstenošanas soļi būs ietekmes uz vidi novērtējuma gatavošana, kas ietver arī projekta sabiedrisko apspriešanu, tehniskā projekta izveide, topogrāfiskā uzmērīšana un ģeoloģiskā kartēšana. Ietekmes uz vidi novērtējumu iecerēts pabeigt šā gada beigās. Savukārt pēdējais termiņš projekta pieteikuma iesniegšanai ES atbalsta saņemšanai ir šā gada 26. februāris.
Eiropas valstu sliežu ceļu platuma maršruta būve Baltijas valstīs ir gan politisks, gan arī ekonomisks lēmums.
Atgriešanās Eiropā
"Rail Baltica" projektu dēvē gan par Baltijas valstu simbolisku atgriešanos Eiropas sastāvā (līdz Otrajam pasaules karam Baltijas valstis ar Eiropas galvaspilsētām jau savienoja 1435 mm platas sliedes), gan arī par "otro Baltijas ceļu", velkot simboliskas paralēles ar Baltijas valstu iniciatīvu pirms 25 gadiem, kad triju valstu iedzīvotāji, nostājoties "Via Baltica" ceļa posmā un sadodoties rokās, pauda savu nostāju par neatkarības atjaunošanu šajās valstīs.
Ekonomisks lēmums ir tāpēc, ka dzelzceļa līnija piedāvās ekoloģiski tīrākus kravas un pasažieru pārvadājumus. Par kādu cenu? Lielbritānijas kompānijas "Aecom Ltd." aprēķini rāda, ka biļete no Rīgas līdz Tallinai 2025. gadā maksās aptuveni 26 eiro. Salīdzinājumam – patlaban, braucot ar autobusu, jāmaksā vismaz 13 eiro, bet ar lidmašīnu daudzas reizes dārgāk, ja neizdodas biļeti pirkt akciju laikā.
Ātrvilciens uz Tallinu ar vienu pieturvietu Pērnavā aizvedīs divās stundās. Ar autobusu jābrauc aptuveni četras, ar lidmašīnu, ierēķinot drošības pārbaudes laiku lidostā – gandrīz tikpat ilgi. Eksperti uzsver – konkurence starp šiem trīs transporta veidiem saglabāsies. Vienlaikus mazināšoties satiksmes intensitāte uz maģistrāles "Via Baltica", Polijas un Vācijas automaģistrālēm.
Dzelzceļa trase ir redzama attēlā. Tas, kur tā vīsies Rīgā, būšot zināms nākamajā nedēļā. Droši zināms, ka trasē būs iekļauta Centrālā dzelzceļa stacija un Rīgas starptautiskā lidosta. Savukārt "Latvijas dzelzceļš" palīdzēšot veidot infrastruktūru, lai Salaspilī izveidotu kravu pārkraušanas vietu kravām, kuras tālāk virzīs uz Rīgas ostu.
"Rail Baltica" līnijā paredzēta arī kravu satiksme, tāpēc maksimālais projektētais ātrums ir pieņemts 240 km/h. "AecomLtd." 2011. gada pētījumā aprēķinātais vidējais ātrums ar šādu maksimālo ātrumu pasažieru vilcieniem ir 170 km/h, bet preču vilcieniem – 68 km/h. Gadā pa dzelzceļa līniju iecerēts pārvadāt 13 miljonus tonnu kravu, piecus miljonus pasažieru. Tiek lēsts, ka projekts atmaksāsies 30 gadu laikā.
"Latvijas uzņēmēji atbalsta šo projektu ar nosacījumu, ja tiek rosināta ekonomiskā aktivitāte un nodrošinātas papildu kravas. Patlaban īstas skaidrības par to nav," vakar skaidroja Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerālsekretāre Līga Meņģelsone. Maz arī tiek runāts par to, ka pēc "Rail Baltica" projekta īstenošanas valstī būs jāuztur divi atšķirīga platuma sliežu dzelzceļa tīkli.
Interese no partneriem
Par topošo Eiropas platuma (1435 mm) sliežu ceļa projektu papildus Francijas, Vācijas un Ķīnas uzņēmumiem pavisam nesen Latvijā izrādījuši Lielbritānijas uzņēmēji. Viņi Satiksmes ministrijā interesējās ne tikai par projekta tehnisko pusi, bet arī par projekta vadību, juridisko nodrošinājumu, sniedzot ieguldījumu visos projekta posmos.
Rīgā bija pārstāvēti gan lieli menedžmenta, gan piegāžu organizētāji, ražotāji, kā arī uzņēmumi, kas palīdz piesaistīt finansējumu lieliem projektiem gan no privātā, gan publiskā sektora, piemēram, pārstāvji no viena no pasaulē lielākā tērauda ražotājuzņēmuma "Tata Steel Rail", projektēšanas uzņēmuma "Atkins", auditoruzņēmuma "Ernst & Young", inženierkompānijas "AecomLtd.", kas veica "Rail Baltica" projekta priekšizpēti un ir Baltijas valstu kopuzņēmuma galvenais partneris attiecībā uz finansējuma pieteikumu Eiropā, juridiskā uzņēmuma "Hogan Lovells" un citi uzņēmumi.
Arī Francijas transporta gigantam "Alstom" ir nopietna interese par "Rail Baltica". "Alstom" Centrālās un Austrumeiropas direktore Valērija Šardona vēlētos "Rail Baltica" projekta ietvaros piedāvāt arī jaunos ātrgaitas vilcienus "Pendolino". Divdesmit "Pendolino" ātrgaitas vilcieni kopš 2014. gada nogales mēro ceļu jaunajā ātrgaitas vilcienu maršrutā, kas savieno Varšavu ar piecām lielākajām Polijas pilsētām – Gdaņsku, Katovici, Vroclavu, Krakovu un Poznaņu. Nepilnu 300 km attālumu no Varšavas līdz Krakovai vilciens pieveic divarpus stundās, dažbrīd sasniedzot ātrumu 210 km/h.
Projekts Polijas dzelzceļa uzņēmumam "PKP Intercity" maksāja 665 miljonus eiro. "Alstom" piegādāja 20 ātrgaitas vilcienus "Pendolino", kas kopumā izmaksāja 400 miljonus eiro jeb 20 miljonus par vienu vilcienu, kā arī uzbūvēja jaunu vilcienu depo, darījumā iekļaujot 17 gadus ilgu vilcienu uzturēšanas periodu.
Lai gan Latvijā ir speciālisti un kompānijas, kas var "nosegt" atsevišķus liela mēroga projekta segmentus, tomēr jāņem vērā, ka pārskatāmā pagātnē Latvijā un citās Baltijas valstīs tik liela mēroga projekti nav bijuši.
***
Uzziņa
"Rail Baltica" projekts
Projekta īstenošanai Latvija, Lietuva un Igaunija 2014. gada 12. novembrī nodibināja kopuzņēmumu "RB Rail" AS,
sliežu platums 1435 mm,
kopējais sliežu garums 728 km – Latvijā 235 km, Igaunijā 229 km, Lietuvā 264 km,
kopējās projekta izmaksas 3,7 miljardi eiro, tostarp Latvijā 1,3 miljardi. Iespējams līdz 85% liels ES atbalsts,
paredzamais kravu daudzums 13 miljoni tonnu, paredzamie pasažieru pārvadājumi 5 miljoni pasažieru gadā,
sākotnēji maksimālais ātrums pasažieru vilcieniem 240 km/h, kravu vilcieniem 120 km/h,
līnijas Tallina–Rīga–Kauņa izbūve – 2020. – 2025. gads, savienojuma ar Varšavu būvniecība – 2025. – 2030. gads.
***
Aptauja
Atbalsts "Rail Baltica" projektam Latvijā
Pavisam projektu atbalsta 92% respondentu,
vislielākais atbalsts Zemgalē: 59% aptaujāto to atbalsta pilnībā un 36% – drīzāk atbalsta, otri pozitīvāk noskaņotie respondenti mīt Pierīgā: tur projektu pilnībā atbalsta attiecīgi 56 un 38%,
aptaujātie par vissvarīgākajiem ieguvumiem no "Rail Baltica" projekta īstenošanas nosauc ātrāku un ērtāku pārvietošanos un ceļošanu, iespēju attīstīties Latvijai un investīciju pieplūdumu,
pavisam 87% aptaujāto Latvijas cilvēku uzskata, ka projekts Latvijas tautsaimniecību ietekmēs pozitīvi.
Avots: "Academia" pētījums 2014. g. decembrī, 1000 respondenti